Atzinums

LNZAA izsaka savus iebildumus un priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 2.risnājuma varianta pasākumiem:

LNZAA konceptuāli atbalsta 1.risinājumu. Šobrīd inflācija ietekmē ne tikai iedzīvotāju pirktspēju, bet arī preču un pakalpojumu pašizmaksu. Komersantiem nav iespējams ilgtermiņā prognozēt energoresursu cenas, jo elektroenerģijas un gāzes sadales un pārvades uzņēmumi turpina pārskatīt un palielināt tarifus, kā arī tiek palielinātas EURIBOR procentu likmes. Visās informatīvajās sanāksmēs, ko Veselības ministrija ir rīkojusi 2023.gadā ar nozares pārstāvjiem, tiek uzsvērts, ka zāļu cenas pieaug, jo pieaug ražošanas izmaksas. Izmaksas pieaug arī zāļu uzglabāšanai, loģistikai un izplatīšanai, tāpat kā pieaug farmaceitiskās aprūpes izmaksas. Ja šādos izmaksu pieauguma apstākļos notiks preču un pakalpojumu cenu mazināšana ar administratīvajām metodēm uz komersantu rēķina, nepalielinot valsts budžeta līdzekļu apjomu Kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai, iedzīvotāji un ārstniecības iestādes var saskarties ne tikai ar zāļu finansiālas pieejamības problēmām, bet arī ar fizisku zāļu nepieejamību. Komerclikuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ja valsts ar administratīvām metodēm, pretēji ekonomikas pamatprincipiem, samazina preču un pakalpojumu cenas tik tālu, kad preču un pakalpojumu cenas nenosedz pašizmaksu, šādu preču izplatīšana un pakalpojumu sniegšana kļūst zaudējumus nesoša un komersantiem nav citu iespēju, kā atteikties no nerentablu preču izplatīšanas un pakalpojumu sniegšanas. Pastāv nopietni riski, ka palielināsies preču un pakalpojumu fiziskā nepieejamība. LNZAA ieskatā esošais zāļu cenu regulējums ir ļoti efektīvs un to arī pierāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju farmācijas nozarē, kas ir daudzkārt zemāka par enerģētikas, pārtikas un komunālo pakalpojumu nozari. Veselības ministrijai būtu jāveic pasākumi, lai valsts izdevumi par kompensējamo zāļu apmaksu būtu līdzvērtīgi tiem izdevumiem, kādus Lietuva un Igaunija novirza pacientu iegādāto zāļu apmaksai. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazākais finansējums kompensējamo zāļu apmaksai, kā rezultātā Latvijas pacienti ir spiesti zāles iegādāties par personīgajiem līdzekļiem, bez valsts atbalsta.


LNZAA iebilst pret 2.risinājuma 1.pasākuma pirmo daļu, jo to nav iespējams realizēt, kamēr Lietuvā un Igaunijā vienas un tās pašas zāles tiek kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem, bet Latvijā pacientiem zāles jāiegādājas par personīgajiem līdzekļiem. Pirms šāda pasākuma ieviešanas ir nepieciešams pārliecināties, ka visās Baltijas valstīs tiek kompensētas vienas un tās pašas zāles, vienādā apmērā, visām diagnozēm. Ziņojumā nav ietverts konkrētu pasākumu plāns, kā nodrošināt to, lai visās Baltijas valstīs ražotāja deklarētā zāļu cena būtu identiska. Nav arī skaidrs rīcības plāns, kas notiks tajā gadījumā, ja deklarētās zāļu cenas atšķirsies. Vai šādā gadījumā zāles tiks izslēgtas no zāļu reģistra un nebūs pieejamas pacientiem, vai arī tās tiks izplatītas kā nereģistrētas zāles?   
Ziņojuma 18.lpp. Veselības ministrija norāda, ka zāļu vairumtirdzniecības uzcenojums cenu grupā no 1-5 EUR kaimiņvalstīs ir no 111%-510% lielāks kā Latvijā. Tas nozīmē, ka kaimiņvalstīs tiek mērķtiecīgi veicināta lētāku zāļu izplatīšana, lai komersanti būtu ieinteresēti lēto zāļu izplatīšanā un ar ieņēmumiem no lēto zāļu izplatīšanas spētu segt zaudējumus, ko rada dārgo zāļu izplatīšana ar zemākiem piecenojumiem. Ja piecenojumi visās zāļu cenu kategorijās būs zemāki, kā Lietuvā vai Igaunijā, tad kompensējamo zāļu, vai nekompensējamo zāļu, ar analoģisku piecenojuma apmēru, izplatīšana var kļūt par zaudējumus nesošu komercdarbības nozari, kas bez valsts atbalsta nav spējīga pastāvēt. Var veidoties zāļu fiziskas nepieejamības riski.  Veselības ministrija Ziņojumam pievienotajā izziņā norāda, ka Latvijā normatīvais regulējums pirmšķietami pieļauj lielākas starpniekposmu peļņas iespējas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tomēr, ziņojumā nav ietverts ekonimiski pamatots aprēķins, argumenti, vai fakti, kas šo pirmšķietamo apgalvojumu pamatotu. Nav pat pievienots aprēķins, kas apliecinātu, ka esošie piecenojumi ir pietiekami, lai segtu preču un pakalpojumu pašizmaksu. Farmācijas nozares uzņēmumi visās Veselības ministrijas rīkotajās sanāksmēs uzsver, ka piecenojumi pirmšķietami ir nepietiekami un nesedz pašizmaksu.
 Nosakot zāļu piecenojumu modeli ir nepieciešams veikt rūpīgas kalkulācijas, lai aprēķinātu, vai iecerētais piecenojumu samazinājums ir ekonomiski pamatots un racionāls, vai tas sniegs ieguvumu pacientiem un neizraisīs fizisku zāļu nepieejamību. LNZAA arī vēlas norādīt, ka zāļu izplatīšana Farmācijas likuma kontekstā nav zāļu izplatīšanas starpniek posms, bet neatņemama farmaceitiskās darbības sastāvdaļa. To spilgti pierādīja Covid-19 masu vakcinācijas kampaņa, proti, valsts bez zāļu apgādes uzņēmumu iesaistes nebija spējīga nodrošināt iedzīvotājiem vakcinācijas pakalpojuma pieejamību.

LNZAA iebilst pret 2.risinājuma 1.pasākuma otro daļu. Ziņojumā nav ietverts konkrētu pasākumu plāns, kā nodrošināt to, lai visās Baltijas valstīs ražotāja deklarētā zāļu cena būtu identiska. Nav arī konkrēta mehānisma kā izvērtēt, vai ražotāja deklarētā cena, vai paziņotais cenas palielinājums ir pamatots, jo deklarējot zāļu cenu netiek pieprasīta kalkulācija, kas atspoguļo pašizmaksu un peļņas apmēru. Valstij nav iespējams pārliecināties, vai deklarētā cena ir saprātīga un pacientu interesēm atbilstoša, netiek ievērots atvērtas grāmatas princips. Nav arī skaidrs rīcības plāns, kas notiks tajā gadījumā, ja deklarētās zāļu cenas Baltijas valstīs atšķirsies. Vai šādā gadījumā dārgākās zāles tiks izslēgtas no zāļu reģistra? Cenas var atšķirties arī atšķirīgas pašizmaksas dēļ, tādēļ Lietuvā, Igaunijā un Latvijā ir nepieciešams radīt identiskus ekonomiskos apstākļus ar salīdzināmu preču un pakalpojumu pašizmaksu. Turklāt, ja Latvijā zāles būs lētākas kā Igaunijā un Lietuvā, brīvā tirgus apstākļos tas var radīt pieprasījumu kaimiņvalstīs pēc Latvijā nopērkamām zālēm un apdraudēt zāļu pieejamību vietējā tirgū.    

LNZAA iebilst pret 2.risinājuma 1.pasākuma trešo daļu, jo Igaunija un Lietuva atvēl ievērojami lielākus finanšu līdzekļus zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai no valsts budžeta, tādējādi zāles kopumā Lietuvā un Igaunijā ir lētākas, bet pacientu tēriņi par zālēm mazāki. Atšķiras arī nodokļu sistēmas, valsts atbalsta pasākumi, energoresursu cenas, īres maksas, apsaimniekošanas izmaksas, Latvijā ir augstākas darbaspēka izmaksas, kā rezultātā Baltijas valstīs atšķiras preču un pakalpojumu pašizmaksa. Uzcenojumiem ir jābūt tādiem, lai uzņēmumi varētu nosegt pašizmaksu, un atšķirībā no bezpeļņas organizācijām, uzņēmējiem ir jāgūst peļņa no savas komercdarbības, pretējā gadījumā uzņēmējdarbībai zūd ekonomiskais pamatojums. Piecenojumi ir jāaprēķina atbilstoši konkrētās valsts ekonomiskajai situācijai un preču un pakalpojumu pašizmaksai, līdzīgi kā tas tiek darīts ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.

LNZAA iebilst pret 2.risinājuma 1.pasākuma ceturto daļu, jo problēmas būtība ir izklāstīta ziņojuma 8. lpp. "Latvijas salīdzinoši (Baltijas kontekstā) lielākie izdevumi par zālēm saistīti ar pārmērīgi lieliem pacientu tiešajiem tēriņiem par bezrecepšu medikamentiem, jo realitātē par recepšu zālēm (uz vienu iedzīvotāju) valsts iztērē nedaudz mazāk nekā Igaunija. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāji sedz ievērojami lielāku recepšu zāļu cenas daļu no saviem personīgajiem līdzekļiem. Kompensējamo zāļu saraksts pēc būtības ir valsts centralizēts iepirkums, kura rezultātā valsts garantē noteiktu iepirkuma apjomu un par to saņem zemākās cenas piedāvājumu. Problēma rodas tajā brīdī, kad valsts nevēlas vai nav spējīga atvēlēt pienācīgu finansējumu zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai un tajos brīžos viss izdevumu slogs gulstas uz pacientu pleciem. Šī pasākuma ieviešana var radīt zāļu nepieejamību tiem pacientiem, kas zāles vēlēsies iegādāties ar parasto recepti, jo saskaņā ar pastāvošo tiesisko regulējumu primāri zāles ir jāpiegādā tiem pacientiem, kuri zāles iegādājas ar kompensējamo recepti (ne vēlāk kā 24 stundu laikā).

Priekšlikums -  Latvijas kompensējamo zāļu sarakstam un apmaksātajām diagnozēm ir jābūt tik pat plašam kā Lietuvā un Igaunijā un valsts finansējums zāļu iegādes izdevumu segšanai nedrīkst būt mazāks kā Igaunijā un Lietuvā.

LNZAA atbalsta 2.pasākumu, vienlaikus izsakot priekšlikumu apskatīt arī Zviedrijas, Lielbritānijas un Maltas praksi ar 0% PVN likmi. Šobrīd spēkā esošā PVN likme dārgajām zālēm ievērojami sadārdzina zāļu iegādes iespējas pacientiem un daudzkārt pārsniedz lieltirgotavas un aptiekas kopējos piecenojumu. 0% PVN likme ļautu ietaupīt kompensējamā budžeta līdzekļus, ja kompensējamām zālēm tiktu piemērota 0% PVN likme un attiecīgi būtu iespējams iegādāties par 12% vairāk zāļu.

LNZAA konceptuāli atbilsta 3. pasākumu un vienlaikus izsaka priekšlikumu papildināt trešo pasākumu, paredzot viena maksājuma maksimālo apmēru. Piemēram, pacienta maksājums vienā aptiekas apmeklējuma reizē nepārsniedz EUR 10, jo var gadīties, ka pacientam zāļu iegādes izmaksas vienā reizē pārsniedz Veselības ministrijas noteikto EUR 250 slieksni, kas  ir liels finansiāls slogs pacientam.

LNZAA atbalsta 4.pasākumu par zāļu pieejamības veicināšanu un papildus līdzekļu piešķiršanu onkoloģijas un hematoloģijas pacientiem, vienlaikus paredzot konceptuālajā ziņojumā konkrētu finansēšanas plānu, lai pacienti varētu saņemt valsts atbalstu zāļu iegādes izdevumu segšanai, vai sniedzot konkrētu rīcības aprakstu, kā tiks īstenot šis pasākums un kāds tieši atbalsta apmērs tiks piemērots.

LNZAA konceptuāli atbalsta 5.pasākumu, tomēr šis pasākums farmaceitiem paredz administratīvā sloga palielināšanu, obligātu pacientu izglītošanu un šim administratīvajam slogam nav veikts administratīvā sloga un izmaksu aprēķins. LZLA lūdz papildināt anotāciju ar administratīvā sloga aprēķinu, un tā finansēšanas apmēru un kārtību.

 

Priekšlikums:
1. Latvijas kompensējamo zāļu sarakstam un apmaksātajām diagnozēm ir jābūt tik pat plašam kā Lietuvā un Igaunijā un valsts finansējums zāļu iegādes izdevumu segšanai nedrīkst būt mazāks kā Igaunijā un Lietuvā.

2. Apskatīt arī Zviedrijas, Lielbritānijas un Maltas praksi ar 0% PVN likmi. Šobrīd spēkā esošā PVN likme dārgajām zālēm ievērojami sadārdzina zāļu iegādes iespējas pacientiem un daudzkārt pārsniedz lieltirgotavas un aptiekas kopējos piecenojumu. 0% PVN likme ļautu ietaupīt kompensējamā budžeta līdzekļus, ja kompensējamām zālēm tiktu piemērota 0% PVN likme un attiecīgi būtu iespējams iegādāties par 12% vairāk zāļu.

3. Ieviest ražotāju deklarētajām cenām un paziņojumiem par zāļu cenas palielināšanu atvērtās grāmatas principu, proti, uzrādīt visas cenu veidojošās komponetes, tajā skaitā peļņas apmēru par Latvijā realizētajām zālēm, lai būtu iespējams pārliecināties par cenas pamatotību. Atšķirībā no zāļu apgādes uzņēmumiem un aptiekām, kas iesniedz publiskos gada pārskatus, ārvalstu zāļu ražotāju pārskati par komercdarbības rezultātiem Latvijā nav pieejami.

4. Papildināt trešo pasākumu, paredzot viena maksājuma maksimālo apmēru aptiekā. Piemēram, pacienta maksājums vienā aptiekas apmeklējuma reizē nepārsniedz EUR 10, jo var gadīties, ka pacientam zāļu iegādes izmaksas vienā reizē pārsniedz Veselības ministrijas noteikto EUR 250 slieksni, kas  ir liels finansiāls slogs pacientam.