Atzinums

Likumprojekta "Grozījums Attīstības finanšu institūcijas likumā" (turpmāk – likumprojekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka Attīstības finanšu institūcijas likuma (turpmāk – likums) 4. pantā nepieciešams paredzēt akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) lēmumu pieņemšanas kārtību atbalsta un attīstības programmu (turpmāk – programmas) ietvaros, nosakot, ka Altum un klienta strīdi, tostarp strīdi par atteikumu sadarboties ar klientu, ņemot vērā tam piemītošo risku līmeni, kas noteikts, vadoties no Altum resursu vadības stratēģijas un risku pārvaldības politikas, risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz Senāta Administratīvo lietu departamenta konstatēto, ka valsts atbalsta piešķiršana, pat, ja tā ietvaros tiek vērtēta pretendenta atbilstība privāttiesībām raksturīgiem kritērijiem, ir publiski tiesisks process. Altum ir deleģēta publiska funkcija – valsts atbalsta piešķiršana. Ievērojot, ka valsts atbalsts tiek sniegts no publiskiem resursiem, Altum darbību saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu nevar salīdzināt ar vienkāršu civiltiesisku finanšu instrumentu piedāvāšanu pilnīgi privāttiesiskās attiecībās. Komersants nevar paļauties uz to, ka tas saņems valsts atbalstu, pat ja komersants un tā projekts atbildīs atlases formālajiem kritērijiem. Tomēr komersantam jāvar paļauties, ka tā pieteikums atbalsta programmai tiks atbilstoši un tiesiski izvērtēts. Lai pārbaudītu, vai valsts pārvaldes uzdevums – valsts atbalsta piešķiršana – tiek pildīts tiesiski, persona lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā (skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 15. novembra lēmumu lietā Nr. A420213923, SKA-839/2024, ECLI:LV:AT:2024:1115.A420213923.5.L).
Tieslietu ministrija norāda, ka Altum, piešķirot atbalstu, rīkojas ar valsts budžeta, tātad publiskiem, nevis privātiem līdzekļiem (skat., piemēram, likuma 13. pantu). Atbilstoši ārējos normatīvajos aktos (skat., piemēram, likuma 12. pantā) noteiktajam par atbalstu tiek lemts atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām atbalsta programmām (tātad ir bijusi valstiska politiska izšķiršanās, kurām personām šāds atbalsts būtu nepieciešams) un atbilstoši administratīviem kritērijiem, kas noteikti ārējā normatīvajā aktā. Altum, lemjot par atbalsta piešķiršanu, ar sev ārējos normatīvajos aktos piešķirto kompetenci vienpusēji izšķir, vai konkrētā persona var saņemt atbalstu vai nevar. Turklāt Altum to nevar darīt uz pašnoteikšanās pamata, jo atļautā rīcība ir regulēta ar ārējiem normatīvajiem aktiem, un rīcība ir ar publiskiem (valsts budžeta), nevis privātiem līdzekļiem. Tāpat arī persona, kurai netiek piešķirts atbalsts, uz sadarbības un pašnoteikšanās pamata nevar doties pie cita pakalpojumu (atbalsta) sniedzēja, lai saņemtu ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēto valsts atbalstu. Tātad Altum ir ekskluzīvas ar ārējo normatīvo aktu noteiktas tiesības lemt par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu privātpersonām, kas savukārt raksturo to, ka Altum rīkojas publisko tiesību jomā.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētos likuma 4. panta grozījumus un precizēt tos vai papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar izvērstu pamatojumu, kādēļ netiek ņemts vērā Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 15. novembra lēmumā lietā Nr. A420213923, SKA-839/2024, ECLI:LV:AT:2024:1115.A420213923.5.L minētais.
 

-