Atzinums

Ja būvēm nepieciešamā funkcionālā platība, kas ir lielāka par 0,5 ha, ir noteikta ar pašvaldības 2001. gada 21. augusta sēdes Nr.6 lēmumu, kā arī minētais pašvaldības lēmums ir tas lēmums, kas apliecina, ka izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkta minētais kritērijs, kad var atsavināt valsts meža zemi vairāk par 0,5 ha, lūdzam pievienot minēto lēmumu rīkojuma projektam.

Savukārt, ja minētais lēmums to neapliecina, tad lūdzam pievienot dokumentu, kas apliecina, ka pēc nodalīšanas veidojas starpgabali (jo, kā tas izriet no pievienotajiem dokumentiem, zemes nodalīšana ir pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem) Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, jo tikai tad būtisks ir kritērijs, ka attiecīgais zemes gabals nav lietderīgi izmantojams valsts vai pašvaldības funkcijas veikšanai.

Vēršam uzmanību, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nesatur patstāvīgu kritēriju – lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkcijas veikšanai – kas pieļautu privatizāciju, pamatojoties uz minētā kritērija izpildīšanos.


 

-

Ar rīkojumu projektu tiek paredzēts atļaut privatizēt ēku īpašniekiem zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8044 005 0126 0,0299 ha platībā. No sniegtās informācijas izriet, ka šajā zemes vienībā atrodas artēziskā aka; zemes vienība ir pilnībā apgrūtināta un atrodas stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu; kā arī zemes vienību pilnībā aptver pašvaldībai piederošs mežs.

Lūdzam skaidrot, vai minētā aka pieder zemesgrāmatā ierakstītajiem būvju īpašuma īpašniekiem un kas to apliecina, jo minētā aka nav arī fiksēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Lūdzam skaidrot, vai pareizi saprotams, ka minētā artēziskā aka ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un tika privatizēta kopā ar būvju nekustamo īpašumu, tādā gadījumā pievienot paskaidrojošos dokumentus, kas to apliecina.

Tāpat lūdzam skaidrot, kam par labu ir noteikta stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu.

Minētais ir būtiski saprast, jo ja aka nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts - inženierbūve, tad tā ir savienota ar zemi, un pieder zemes īpašniekam. Ja dabā minētā aka nepastāv un apgrūtinājums nav aktuāls, tad pirms atsavināšanas nekustamā īpašuma īpašniekam būtu attiecīgie dati jāprecizē arī valsts informācijas sistēmās. Tā kā anotācijā ir norādīts, ka 2002.gadā noteiktais apgrūtinājums nav aktuāls, tad lūdzam attiecīgi veikt darbības, lai šo apgrūtinājumu dzēstu, jo pievienotie dokumenti neliecina, ka apgrūtinājums nav aktuāls.

Savukārt, ja to nedara zemes īpašnieks, lūdzam skaidrot, vai un kā jaunais zemes īpašnieks varētu aktualizēt zemes vienībai noteikto stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritoriju ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, ja jaunais zemes īpašnieks nav/nebūs būves īpašnieks un aizsargjosla nav noteikta par labu jaunajam zemes īpašniekam.

Tieslietu ministrijas ieskatā, valsts nevar atsavināt zemes vienību, kura pilnībā ir stingra režīma aizsargjoslā, jo šādu nekustamo īpašumu nevar faktiski izmantot.
 

-

No Rīgas rajona tiesas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000077127 izriet, ka ēku (būvju) nekustams īpašums, kas sastāv no 19 ēkām un atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80440050055, pieder SIA “ETES” (ir likvidēta) un SIA “ADM Sistēmas” (likvidācijas procesā). Lūdzam skaidrot minēto situāciju, vai un kā tas var ietekmēt rīkojuma projekta realizāciju, kā arī kur tas nepieciešams lūdzam papildināt un precizēt arī anotāciju ar aktuālo informāciju.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ja būvju īpašums piekrīt valstij (domājamās daļas no būvju īpašuma) un potenciāli (lai gan pēc likvidācijas manta nedrīkst palikt) var piekrist valstij, tad potenciāli var izveidoties vienoties īpašums, kuru iespējams ir piedāvāt izsolē ikvienam atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, tādā veidā valstij iespējams atsavināt savu īpašumu potenciāli par augstāku cenu. Lūdzam projekta virzītāju skaidrot savu redzējumu, kā tālāk tiks realizēts rīkojuma projekts, piemēram, kad un kurai personai tiks piedāvāts realizēt pirmpirkuma tiesības un uz kāda tiesiska pamata (ja tāds mainās). Lūdzam skaidrot, vai, kad un kādā procesā valsts atsavinās sev piekrītošās domājamās daļas no būvju īpašuma.
 

-

No Rīgas rajona tiesas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000077127 izriet, ka ēku (būvju) nekustams īpašums, kas sastāv no 19 ēkām un atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80440050055, ir dažādi apgrūtināts, tajā skaitā par labu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”.

Lūdzam skaidrot, kāda ir aktuālā situācija attiecībā uz apgrūtinājumiem, vai un kā tas var ietekmēt rīkojuma projekta realizāciju; vai šajā gadījumā būvju īpašniekiem (kas nav privatizācijas ierosināšanas iesnieguma iesniedzēji vai tā tiesību pārņēmēji) arī ir tiks piedāvāts izmantot zemes pirmpirkuma tiesības, ja privatizācijas veicošajai institūcijai faktiski ir prasījums pret minētajām personām.
 

-

No izziņā skaidrotā izriet, ka atsavināšanai nekustamo īpašumu var nodoti tikai tad, ja tā privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā (atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam). Vienlaikus tiek piesaukta arī Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešajā daļā, kā privatizācijas izbeigšanas tiesiskais pamats. Tāpat tiek norādīts, ka rīkojuma projekta gadījumā 2001.gadā tika iesniegts privatizācijas ierosinājums, kā arī būves ieguva īpašumā privātpersona. No visa kopumā nav saprotams, kādēļ valsts nav rīkojusies un nav privātpersonai piedāvājusi iegādāties nekustamo īpašumu savlaicīgi, kura varēja vai nu iegādāties nekustamo īpašumu vai attiecīgi valsts varēja izbeigt privatizāciju, ja persona to neiegādājas.

Līdz ar to tas, ko Tieslietu ministrija vēlas šajā un visos līdzīga veida projektos saprast, vai un kādēļ valsts neveica attiecīgas darbības, lai izpildītu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešajā daļā noteikto - nepiedāvāja personai realizēt pirmpirkuma tiesības.

Tāpat vēl joprojām netiek rasta atbilde, vai iepriekš minētā norma ir vienīgais tiesiskais pamats, kad privatizācija ir izbeidzama vai atsakāma. Ja nekustamo īpašumu nedrīkstēja atsavināt (un attiecīgi piedāvāt pirmpirkumtiesīgajam realizēt savas tiesības), kā tad valstij bija jārīkojas un kā tā rīkojās citos gadījumos atbilstoši tajā laikā spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Ja valstij bija jāizbeidz vai jāatsaka privatizācija, jo to nevarēja veikt, tad kādēļ tas netika veikts šajā gadījumā. Ja bija lēmumi vai tiesiskais regulējums, kas liedza izbeigt vai atteikt privatizāciju, tad lūdzam to arī skaidrot un norādīt. Arī no 2023.gada 25.maija valsts sekretāru sanāksmē paustā ir noprotams, ka citos gadījumos privatizācija tika izbeigta, tikai nav saprotams uz kāda pamata.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ja citos līdzīgos gadījumos privatizācija tika izbeigta vai atteikta un arī esošajā gadījumā tā bija izbeidzama, tad privatizācija nav turpināma 2023.gadā un jāpieņem attiecīgi lēmumi, un atsavināšana ir jāvirza atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.
 

-

Lūdzam anotācijā pie problēmu apraksta precizēt tiesisko pamato, norādot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu un normā noteiktos kritērijus.

-