Atzinums

Noteikumu projekta 31.punkts pašreizējā redakcijā nav saprotams un līdz ar to tā korektā izpildīšana ir apšaubāma. Pirmkārt, pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņemšana balstās nevis uz līgumiskām, bet uz likumiskām attiecībām starp dabasgāzes lietotāju un pēdējās garantētās piegādes sniedzēju (tirgotāju). Dabasgāzes tirdzniecības līgums starp minētām personām pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma īstenošanai netiek slēgts. Otrkārt, pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņem dabasgāzes lietotājs, nevis tirgotājs. Treškārt, uz valsts atbalstu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējs var pretendēt tikai pie nosacījuma, ja pēdējās garantētās piegādes apstākļi ir iestājušies dabasgāzes tirgotāja, ar kuru bija noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības pārtraukšanas dēļ (Latvijas vēsturē šādi gadījumi nav piedzīvoti). Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņemšanas otrajā gadījumā (izplatītākais), tas ir kad dabasgāze tiek lietota bez spēkā esošā tirdzniecības līguma un gazificētā objekta īpašnieks nenodrošina dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, valsts atbalsta saņemšana būtu nepamatota, jo šajā gadījumā pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējs pārkāpj normatīvo regulējumu (lieto dabasgāzi bez līguma un liek šķēršļus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai) un dominējošā vairākuma gadījumos šim lietotājam ir parāds par izlietotu dabasgāzi.
Aicinām ņemt vērā iepriekš aprakstītos apstākļus precizējot noteikumu projekta 31.punkta redakciju.
 

-

Noteikumu projekta 83.punkts uzliek par pienākumu attiecīgu datu reģistru pārziņiem, elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem slēgt līgumu ar Būvniecības valsts kontroles biroju par EIKIS lietošanas tiesībām. Vēršam uzmanību uz to, ka līgums (vienošanās) pēc savas būtības un koncepta balstās uz līdzēju brīvas gribas izpausmi. Ievērojot minēto, normatīva regulējuma ietvaros uzlikt par pienākumu pusēm slēgt līgumu nav juridiski korekta prakse. Normatīvajā aktā uzliekot par pienākumu datu reģistru pārziņiem un tirgotājiem sadarboties ar Būvniecības valsts kontroles biroju EIKIS izmantošanā veidojās nevis līgumiskās attiecības, bet likumiskās. Līdz ar to savstarpējās sadarbības nosacījumus un saistības juridiski korekti būtu atrunāt noteikumu projekta tekstā, izvairoties no sadarbības līguma slēgšanas nepieciešamības. Īpaši nozīmīgi tas ir pie apstākļa, ka noteikumu projekta noslēguma jautājums (98.punkts) uzliek par pienākumu attiecīgu datu reģistru pārziņiem nodrošināt datu apmaiņu ar EIKIS ne vēlāk, kā trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka datu apmaiņas subjektiem jau uz noteikumu spēkā stāšanās dienu ir jābūt skaidram priekštatam par EIKIS izmantošanas prasībām un nosacījumiem. To var nodrošināt tikai detalizēti atrunājot EIKIS izmantošanas kārtību noteikumu projekta tekstā, nevis paļaujoties uz līgumu, kura noslēgšanas process līdzēju domstarpību gadījumā var ievilkties uz nenoteiktu laiku.
 

-

Noteikumu projektā paredzētā regulējuma pamatmērķis ir mazinat energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir vērsts tikai uz valsts finansiāla atbalsta sniegšanu atsevišķai iedzīvotāju grupai (mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni), apkures perioda laikā (no 1.oktobra līdz 30.aprīlim), turklāt pie nosacījuma, ka energoresusu cena ir ārkārtēji pieaugusi. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta mehānisms netiks aktivizēts, kamēr energoresursu cena ir adekvātā līmenī. Iepriekšējais valsts atbalsts saistībā ar neadekvātu energoresursu cenas pieaugumu bija aktivizēts 2021./2022.gada apkures perioda laikā, saistībā ar pasaules ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz dabasgāzes tirgu. 2023./2024.gada apkures periodā valsts atbalsta mehānisms, neskatoties uz to, ka ģeopolitiskās situācija nav uzlabojusies, netika aktivizēts. Arī šobrīd nav saskatāmas indikācijas, ka pārskatamā nākjotnē valsts atbalsta mehānisms būs jāaktivizē atkārtoti.
Tai pašā laikā, no noteikumu projekta 84., 85., 86., 87., 88., un 89.punkta izriet, ka neatkarīgi no valsts atbalsta mehānisma aktivizācijas nepieciešamības, attiecīgu datu registru pārziņi katru mēnesi sniedz EIKIS personu datus par faktiski visas Latvijas dabasgāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas lietotājiem. Minētie dati pastāvīgi tiek apstrādāti un uzturēti aktuālā stāvoklī.
Ievērojot to, ka šobrīd grūti prognozēt, kad būs nepieciešams aktivizēt organizējamo valsts atbalsta mehānismu un vai vispār tas vēl kādrieiz būs aktivizējams, aicinam izvērtēt regulējuma ietvaros paredzamas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai patērēto resursu samērīgumu ar sabiedrības ieguvumu valsts atbalsta iespējamas aktivizācijas gadījumā. Vienlaicīgi ierosinām izvērtēt piedāvātas personu datu apstrādes mērķa leģitimitātes pietiekamību un atbilstību nacionālajām un Eiropas Savienības prasībām.
Uzskatam, ka piedāvāta mehānisma pastāvīga uzturēšana ar ikmēneša EIKIS aktualizāciju ārpus valsts atbalsta aktivizēšanas perioda ir nesamērīga resursu izšķērdēšana un personu datu apstrāde bez atbilstoša pamatojuma. Gaso skatījumā noteikumu projektā paredzētā datu apstrāde būtu pieļaujama tikai valsts atbalsta aktivizācijas gadījumā.
 

-

Noteikumu projekta 88.1.apakšpunkts uzliek par pienākumu dabasgāzes sadales sistēmas operatoram iesniegt EIKIS gazificēto objektu adreses, kas ir atbilstošas adresācijas noteikumos noteiktajām. Vēršam uzmanību uz to, ka dabasgāzes sadales sistēmas operators informāciju par gazificēto objektu adresēm iegūst no pieslēguma līgumiem un dabasgāzes tirdzniecības līgumiem (dabasgāzes tirgotāja). Faktiski, tā ir adresē, ko sniedza dabasgāzes lietotājs. Pieļaujam domu, ka ne visas rīcībā esošās gazificēto objektu adreses ir atbilstošas adresācijas noteikumiem, bet esoša informācija ir pietiekama, lai sadales sistēmas operators precīzi un kvalitātīvi pildītu Enerģētikas likumā un tam pakārtotajois normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Tāpēc uzskatam par nekorektu uzlikt par pienākumu veikt sadales sistēmas operatoram netipisku darbību – precizēt rīcībā esošo informāciju par gazificēto objektu adresēm atbilstoši adresācijas noteikumiem, jo korektas adreses izveide un tās vēlāka precizēšana ir objeka īpašnieka/ lietotāja/ valdītāja atbildība. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad dzīvojamās ēkas īpašnieks bez reģistrācijas ir sadalījis ēku vairākās domājamās daļās, aprīkojot katru domājamu daļu ar dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu. Domājamām daļām īpašnieka piešķirtais numurs (adrese) nav fiksēta atbilstoši adresācijas noteikumiem, bet sadales sistēmas operatora informatīvajā sistēmā šādas domājamās daļas pastāv kā atsevišķi gazificētie objekti. Šādu gazificēto objektu adresācijas jautājuma sakārtošana ir ārpus sadales sistēmas operatora kompetencei un pilnvarām. Jau šobrīd varam informēt, kā piemērā minēto gadījumu skaits pārsniegs tūkstoti.
Ievērojot minēto ierosinām svītrot noteikumu projekta normas, kas uzliek par pienākumu sadales sistēmas operatoram veikt gazificētā objekta adresses precizēšanu atbilstoši adresācijas noteikumiem, ja konkrētam gazificētam objektam precīza adrese nav piešķirta atbilstoši adresācijas noteikumiem.
 

-

Noteikumu projekta 95.1.apakšpunktā ir svītrojami vārdi “par objekta kopējo patēriņu un informāciju”. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo patēriņa informācijas nodošana visiem tirgotājiem pa katru objektu notiek automātiski pēc mēneša slēgšanas, saskaņā ar noslēgto sadales pakalpojuma līguma noteikumiem.
 

95.1. līdz mēneša pēdējai darbdienai dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta dabasgāzes tirgotājam informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 23.punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.8.apakšpunktā ietvertajai informācijai;

Noteikumu projekta 95.3.apakšpunktā ir svītrojams, jo gāzapgādes jomā komunikācija un datu apmaiņa notiek tikai ar personu, kura ir noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ne dabasgāzes tirgotājam, ne dabasgāzes sadales sistēmas operatoram nav informācijas par personu, kura patiesi izmanto dabasgāzi. Turklāt, gadījumos, kad dabasgāzes tirdzniecības līgumu noslēgušai personai pieder objekts, kas ir daudzīvokļu ēka vai ēka, kurā atrodas vairākas mājsaimniecības, šī persona uz dzīvokļiem vai mājsaimniecībām padot nevis dabasgāzi, bet siltumenerģiju, tas ir visas ēkas apkurei izmanto atsevišķu katlumāju vai apkures katlu. Līdz ar to, šādos gadījumos valsts atbalsta nodrošināšanai būtu īstenojama pēc siltumenerģijas piegādes shēmas.

-

Ierosinām svītrot noteikumu projekta 4.punktu, jo tas rada maldīgu priekštatu, ka par enerģētikas politiku atbildīgas ministrijas lēmuma spēks var būt augstāks par Ministru kabineta noteikumos noteikto. Neatkarīgi no minēto punktu esamības vai neesamības atbildīgai ministrijai ir tiesības izvērtēt Ministru kabineta noteikumos paredzēta regulējuma aktualitāti un nepieciešamības gadījumā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus regulējuma aktualizēšanai.

-

Ierosinām svītrot noteikumu projekta 12.punktu, jo tas rada maldīgu priekštatu, ka par enerģētikas politiku atbildīgas ministrijas lēmuma spēks var būt augstāks par Ministru kabineta noteikumos noteikto. Neatkarīgi no minēto punktu esamības vai neesamības atbildīgai ministrijai ir tiesības izvērtēt Ministru kabineta noteikumos paredzēta regulējuma aktualitāti un nepieciešamības gadījumā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus regulējuma aktualizēšanai.

-

Noteikumu projekta 23.punktā ierosinām svītrot skaitļi un vārdu “(21 kubikmetra)”, jo atkarībā no dabasgāzes sastāva tās siltumspēja var svārstīties. Līdz ar to nevar apgalvot, ka katrā gadījumā dabasgāzes 21 kubikmetrs būs līdzvērtīgs 221 kilovatstundai.

-

Noteikumu projekta 88.3.apakšpunktā vārdu “elektroenerģijas” ir jāaizstāj ar vārdu “dabasgāzes”.

-

Lūdzam noteikumu projektā noteikt, ka izmaksas, kas rodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam saistībā ar noteikumu projektā paredzētā regulējuma izpildi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ietver pakalpojumu sniedzēja tarifos.

-

Atbilstoši noteikumu projekta pielikumam, izdevumos par mājokli ir ietvertas īres, tai skaita zemes īres uz kuras atrodas māja, izdevumi. Vienlīdzības principa nodrošināšanas nolūkā, aicinām uz mājokļa izdevumiem attiecināt arī mājokļa hipotekāra kredīta izdevumus.

-