Atzinums

7.2.1.

Nav saprotams ko nozīmē jēdziens „Atmežošanas poligons” – likumā tāda nav, līdz ar to tam ir ļoti izplūdusi nozīme (arī vārdam poligons ir vairākas nozīmes). Un nav skaidrs, kas ir domāts ar jēdzienu “sertificēta speciālists” (vai tas ir mērnieks?).

Precizēt tekstu

6.4.1. 

Nav skaidrs kāds risinājums tiek piedāvāts - vai atzīmes un citi lēmumi (kas nav būvatļauja) nebūs apstrīdamas un pārsūdzamas? Tas ir būtisks privātpersonu tiesību ierobežojums un to nedrīkst pieļaut.
 

Precizēt tekstu

3.1.2.1 "Grozīt regulējumu, paredzot ietvaru atkārtotai sabiedrības līdzdalībai, paredzot tiesības neapspriest jautājumus, kas bija apspriesti iepriekšējā sanāksmē un kuriem ir sniegts pamatojums. Tāpat būtu jānosaka, ka jaunie iebildumi būtu pamatojami ar piedāvāto noteikumu neatbilstību normatīvajam regulējumam, paredzot tiesības neapspriest jautājumus, kas attiecas uz sabiedrības priekšstatiem par labāko teritorijas izmantošanu". 

Piekrītam, ka tos priekšlikumus, kuri pamatoti noraidīti, vēlreiz neapspriež. Tā jau tas notiek praksē arī tagad.

Iebilstam ierobežojumam attiecībā uz apspriedes tvērumu otrajā sanāksmē. Nereti praksē uz otro sabiedrības apspriešanu tiek virzīta būtiski mainīta pirmā dokumenta redakcija, tai skaitā  tajā var būt noteikts pilnīgi cits attīstības piedāvājums kā bija pirmajā apspriežamajā dokumentā.

Tāpat norādām, ka praksē būs neiespējami nošķirt līdzīgus, bet teksta ziņā atšķirīgus priekšlikumus – vai tie jau ir bijuši izteikti un atkārtoti jāvērtē vai nē. Atkārtoti izteikti iebildumi ir labs indikators, ka kādas sabiedrības vēlmes nav ņemtas vērā pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, parāda par kādu sabiedrības interešu aizstāvību ir vislielākā interese, kas ļauj attiecīgi pilnveidot plānojumu. Ja sabiedrībai ir iespēja tikai vienu reizi izteikties, tad tas padara vēl nesamērīgāku šo interešu saskaņošanas rīku
 

Negrozīt tiesisko regulējumu 

III Sadaļa "Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu sadrumstalotības novēršana, secīga un loģiska procesa ieviešana

“Pirmais ir sabiedrības līdzdalības process. Sabiedrības līdzdalība ir viens no priekšnosacījumiem efektīvam teritorijas attīstības plānošanas procesam, sabiedrībai ir nodrošinātas tiesības līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, kā arī sniegt viedokli un priekšlikumus par būvniecības ieceres īstenošanu. Otrs ir nekustamo īpašumu attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras būvniecība un infrastruktūrai garantētā aizsardzība". 

Iebilstam pret šādu formulējumu. Problēma ir nevis sabiedrības līdzdalības process, bet gan slikti vadīts teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes process -  pašvaldību darbiniekiem ir trūkumi zināšanās par sabiedrības līdzdalības nozīmi un plānošanas dokumentu izstrādes procesiem. Ja plānošanas process notiktu korekti un kvalitatīvi tiktu iesaistīta sabiedrība, sabiedrības līdzdalībai būtu augsta pievienotā vērtība, kas ļautu investoriem gūt skaidru priekštatu par atļautām darbībām. Ieteikums - nomainīt “Pirmais ir sabiedrības līdzdalības process.” uz “Nekvalitatīvs teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes process”

Nomainīt “Pirmais ir sabiedrības līdzdalības process.” uz “Nekvalitatīvs teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes process”

7.3.2. 

Paužam bažas, ka 0,5 ha ir salīdzinoši liela platība, iespējams, ka izteikto priekšlikumu attiecināt uz 0,12 ha platību, kas atbilstu Meža likuma 3.panta otrās daļas regulējumam. Vēršam uzmanību, ka  nav pieļaujams šādu atmežošanu attiecināt uz krasta kāpu aizsargjoslu, jo tur mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās "atmežošana līdz 0,5 h platībā" var veicināt vēlmi apbūvēt krsta kāpu aizsargjoslu. 

Priekšlikumu attiecināt uz 0.12ha platību 

7.1.

Darba grupā ar vides NVO tika diskutēts (un panākta vienošanās), ka ir jāparedz pašvaldībām tiesības noteikt lielāku kompensācijas maksu par koku ciršanu, pie tam ar iespēju diferencēt to dažādās pašvaldības teritorijās. Tāpat tika diskutēts (un panākta vienošanās), ka pašvaldībai ir jābūt tiesībām  noteikt pienākumu iestādīt jaunus kokus (kā “cits” kompensējošais mehānisms). Šo vajadzētu atrunāt arī dokumentā. 
 

Papildināt tekstu

 

6.3.

Papildināt tekstu ar iebildumiem no vides NVO puses, lai ilustrētu viedokļu dažādību un neviennozīmīgo atbalstu idejai - vides NVO iebilst, ka jebkādi darbi notiek pirms tiek apstiprināts projekts jeb projektēšanas process ir kļuvis neapstrīdams, it īpaši aizsargājamās zonās - parki, kāpas, kur videi nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks. Jāpiezīmē, ka savulaik tieši kā "0 cikls" notika palieņu uzbēršana - izstrādāja "0 cikla projektu" tikai "zemes virsmas paaugstināšanai".

Papildināt tekstu norādot uz vides NVO bažām. 

4.5.1. 
Papildināt aprakstu ar šādu bažu, ko norādīja vides NVO - pilnvērtīga ietekmes uz vidi izvērtēšana ir jāveic arī nacionālo interešu objektiem, lai pēc iepējas novērstu vai kompensētu negatīvu ietekmi uz vidi. 

 

Papildināt tekstu un noteikt, ka "Atvieglojumus nacionālo interešu objektiem var paredzēt procesos pēc ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanas, lai sekmētu izvēlētās (ar mazāko negatīvo ietekmi) alternatīvas īstenošanu"

4.1.
Problēmas aprakstu papildināt ar bažām, uz kurām norādīja vides NVO, proti, ka tieši VARAM var konstatēt (un praksē bieži konstatē) dažādās kļūdas izstrādātajos teritorijas plānošanas dokumentos. Ja šādas tiesības VARAM nebūs (caurskatīt visus plānošanas dokumentus vai vismaz lielākos - teritorijas plānojums un tā grozījumi), pastāv augsts risks, ka plānošanas dokumenti tiks pārsūdzēti Satversmes tiesā, tādejādi vēl vairāk paildzinot iespēju piemērot plānošanas dokumentu. 

Papildināt aprakstu

3.5.1.
Lai gan pie problēmas apraksta minēts, ka “Vietējai pašvaldībai ir rūpīgi un kompetenti jāstrādā pie teritorijas plānojuma un lokālplānojuma, (…)” risinājumos nekas nav minēts par to, ka būtu jāceļ pašvaldību darbinieku kapacitāte un zināšanas par to kā jāorganizē teritorijas plānošanas process, lai tas būtu jēgpilns un noderīgs, iesaistot sabiedrību un meklējot labākos risinājumus teritorijas attīstīšanā. 

papildināt risinājumu sadaļu

3.1.4.1. 
Tekstā vajadzētu piezīmēt, ka būvtāfeles lomas mazināšana ir realizējama tikai tad, kad BIS sūtīs paziņojumus, informējot iedzīvotājus par izdoto būvatļauju. Kamēr šis nav noticis, nedrīkst mainīt būvtāfeles lomu.

Papildināt tekstu atbilstoši iebildumam.