Atzinums

Lai dienestā esošam darbiniekam būtu izvēle pieprasīt izdienas pensiju vēlāk kā sasniegti 50 gadi un izdienas stāžs 20 gadi,  nepieciešams likuma 4.panta pirmajā daļā atrunāt, ka vidējo mēneša darba samaksu dienestā esošiem darbiniekiem aprēķina pirms dienas, kad pieprasīta izdienas pensija. Izdienas pensijas pieprasītājs iesniegumā attiecīgi norādīs, no kura datuma vēlas, lai viņam piešķir izdienas pensiju.

Papildināt 4. panta pirmo daļu pirms vārdiem "pirms atbrīvošanas no dienesta" ar vārdiem "pirms dienas, no kuras pieprasīta izdienas pensija darbiniekiem, kuri turpina dienestu, vai"; 

Gadījumā, ja darbiniekam sasniedzot likumā noteikto vecumu, t.i. 50 gadus, un izdienas stāžs nebūs mazāks par 20 gadiem, bet līdz pilniem izdienas stāža gadiem (piem. 24 vai 25) trūkst daži mēneši vai dienas, pēc likumprojektā iekļautās redakcijas sanāk, ka darbiniekam nebūs izvēle pieprasīt izdienas pensiju tad, kad sasniegti pilni izdienas gadi, bet izdienas pensija tiks piešķirta no dienas, kad sasniegts 50 gadu vecums. Rezultātā tiks piešķirta izdienas pensija mazākā apmērā nekā tad, ja dienestā esošās amatpersonas pensiju varētu pieprasīt vēlāk. Līdz ar to nepieciešams konkrēti norādīt dienu, no kuras tiks noteiktas tiesības uz izdienas pensiju gan dienestā esošiem darbiniekiem, gan tiem, kas atvaļinās no dienesta.

papildināt 8.pantu - “Dienestā esošiem darbiniekiem izdienas pensiju piešķir ar dienu, kāda norādīta izdienas pensijas pieprasījumā. Darbiniekiem, kuri atvaļināti no dienesta, izdienas pensiju piešķir no dienas, kad atbrīvots no dienesta.”.

Likuma 9.panta trešajā daļā nav noteikts uz kāda pamata un no kura datuma jāveic izdienas pensijas pārrēķins. Lai Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra varētu veikt izdienas pensijas pārrēķinu, nepieciešams pirmkārt, izdienas pensijas saņēmēja pieprasījums, otrkārt, jānorāda, no kura datuma pensija jāpārrēķina (iesakām no tā mēneša pirmā datuma, kurā iesniegts pensijas saņēmēja pieprasījums), treškārt, jānosaka, ka pārrēķinā tiek ņemts vērā papildinātais izdienas stāžs. Attiecībā uz galīgo izdienas pensijas pārrēķinu, lūdzam norādīt, ka šajā gadījumā tiek ņemts vērā ne tikai izdienas stāžs, bet arī darba samaksa, respektīvi izdienas pensija tiek piešķirta no jauna pēc pirmreizējiem nosacījumiem.   
 

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijā noteiktajam - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kas sasniegusi izdienas pensijas vecumu, ir tiesības turpināt dienestu, vienlaikus saņemot arī izdienas pensiju. Lai nerastos pārpratumi lūdzam precizēt likuma 10.panta pirmo un otro daļu norādot "no jauna iestājas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījumu vietu pārvaldē". Attiecīgi precizēt arī likuma 9.panta otrās daļas 1.apakšpunktu.
 

-

Anotācijas 3.sadaļā “Cita informācija” norādīts, ka likumprojekta (likuma) prasību izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijas budžeta programmās/apakšprogrammās 06.01.00 “Valsts policija”, 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” un 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” atlīdzībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nodrošinot atlīdzības izmaksu amatpersonām, kas turpina dienestu, vienlaikus saņemot izdienas pensiju, kā arī Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammā  20.02.00 “Izdienas pensijas” izdienas pensijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Informējam, ka šobrīd Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam nav ierēķināts izdevumu palielinājums saistībā ar atlīdzības izmaksu nodrošināšanu amatpersonām, kas turpina dienestu, vienlaikus saņemot izdienas pensiju.
VSAA izdevumus izdienas pensijām prognozē, ņemot vērā iepriekšējo periodu statistisko informāciju (saņēmēju skaitu un vidējo pensijas apmēru), kā arī budžeta resoru sniegto informāciju budžeta sagatavošanas procesā par potenciālajiem izdienas pensiju saņēmējiem un pieprasītājiem, laika periodā no 2025.gada līdz 2027.gadam, attiecīgi piemērojot saņēmēju skaitam noteiktu koeficientu (pamatojoties uz iepriekšējo periodu statistiskajiem rādītājiem), jo ne visas amatpersonas, kas šobrīd ir pieprasījušas piešķirt izdienas pensiju, to saņem, jo turpina darba attiecības ar attiecīgo budžeta resoru. Līdz ar to likumprojektam ir ietekme uz Labklājības ministrijas budžetu, jo pastāv būtisks risks, ka apstiprināto Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamo pamatbudžeta izdevumu 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam ietvaros Labklājības ministrija nevarēs nodrošināt likumprojekta ieviešanu.
Atbilstoši likumprojektā paredzētajam, Labklājības ministrija ir veikusi aprēķinus par provizoriski papildus nepieciešamo finansējumu Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas”, ņemot vērā budžeta sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju un pieņemot, ka visas amatpersonas, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju to pieprasīs , jo  vairāk nepastāvēs ierobežojums vienlaicīgi saņemt arī atlīdzības izmaksu (t.i., turpinās strādāt esošajā amatā). Pēc Labklājības ministrijas novērtējuma apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” (kopējā likumprojektu  “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (24-TA-2354) un likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā" (24-TA-2355) ietekme) nepieciešams papildus finansējums 2025.gadā 670 163 euro apmērā, 2026.gadā 2 386 618 euro apmērā, 2017.gadā 2 996 322 euro apmērā un 2028.gadā 4 016 532 euro apmērā. Papildus, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz dienestā esošiem darbiniekiem arī ikgadēju izdienas pensiju pārrēķinu, papildinot izdienas stāžu, kā arī pēc atvaļināšanas veikt galējo izdienas pensijas pārrēķinu, kas principā ir izdienas pensijas piešķiršana no jauna pēc pirmreizējiem nosacījumiem, kur tiek ņemts ne tikai kopējais izdienas stāžs, bet arī darba samaksa par iepriekšējiem pieciem gadiem, tad papildus neieciešamais finansējums Labklājības ministrijas apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” būs vēl lielāks nekā šobrīd ir novērtējusi Labklājības ministrija. Vienlaikus noradām, ka precīzus finanšu aprēķinus var veikt tikai Iekšlietu ministrija.
Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļu ar nosacījumu, ka likumprojektam ir ietekme uz valsts budžetu un norādīt resursu avotu, no kura tiks finansēti papildus nepieciešamie līdzekļi izdienas pensiju izmaksām Labklājības ministrijas apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” saistībā ar likumprojekta ieviešanu .

-

Ņemot vērā, ka speciālie izdienu pensiju likumi, kā arī tiem pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, ir katra resora kompetencē, lūdzam mainīt anotācijas 4.1.sadaļā atbildīgo institūciju uz Iekšlietu ministriju, kas izstrādās grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1157 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz izdienas pensijas pārrēķināšanu, kura veikšana atšķiras atkarībā no tā vai persona turpina dienestu, vai atsāk dienestu, kā arī beidzot dienestu paredzēts galīgais izdienas pensijas pārrēķins, izvērtēt likuma 7.panta trešajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam papildināt ar izdienas pensijas pārrēķināšanas kārtību.

-