Atzinums

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu. Nav saprotams, kā gaisa piesārņojuma līmeni var raksturot/novērtēt ar piesārņojošo vielu nosēdumu daudzumu uz virsmas noteiktā laikposma! Saprotams VARAM skaidrojums, bet, lai novērtētu, jābūt kādam lielumam, ar ko salīdzināt, pretējā gadījumā visi šādi novērojumi/novērtējumi ir bezjēdzīgi.
Pieļaujam, ka šis termins vispār ir jāizslēdz no likuma.

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu. Ir pašvaldības, kuras vēlas kaut indikatīvā līmenī apzināt gaisa kvalitāti savā teritorijā. Neredzam pretrunu, ja šāds indikatīvs novērtējums tiek veikts, iesaistot, piemēram, Latvijas augstskolu attiecīgas jomas zinātniekus ar veiktspējīgu aprīkojumu. Gadījumā, ja šie mērījumi uzrada negatīvas tendences, ir vērts attiecīgo jautājumu skatīt detalizētāk, tostarp vadoties pēc šeit piedāvātā regulējuma. Valstij nevajadzētu regulēt pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas, kā obligātu nosakot akreditētu laboratoriju un akreditētu metožu izmatošanu, vai kā maksas pakalpojumu vēl papildus Centra izvērtējumu iegūtajiem rezultātiem. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 5.panta (6) daļā šajā gadījumā ir pretruna sar šajā pantā noteikto pienākumu izmantot tikai akreditētas laboratorijas pakalpojumus vai iegūt Centra atzinumu. Kādēļ VVD var indikatīvas metodes izvēlēties normatīvo aktu izpildes kontrolei, bet pašvaldības nē?

-

Panta izklāstā gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi nav nodefinēti.

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu. Šī ir deklaratīva norma, kas pati par sevi nesatur atbildi uz LPS iebildumu. Ierosinām  to svītrot no likumprojekta un likt anotācijā, jo nav skaidrs, par kādiem pasākumiem ir runa, kā  ietekmi mēra, kā saglabā un salīdzina.

-

 Prasība “lai pēc iespējas īsākā laikposmā  tiktu panākta atbilstība šiem normatīviem” ir noteikta 11.panta ceturtajā daļā .

Ja kādā teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, valsts un pašvaldību iestādes īsteno pasākumus, kas noteikti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā.

Lūdzam precizēt redakciju.

Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām iestādēm, kuras iesaistītas plāna īstenošanā.

Pašvaldība ar citu valsti nevar nekādu kopīgu dokumentu izstrādāt , tas ir Latvijas kā valsts pienākums, vienošanos vai citu dokumentu slēdz valsts ar valsti, nevis valsts ar citas valsts pašvaldību.

-

Šobrīd esošais valsts gaisa monitoringa tīkls ir izvietots tikai Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, gaisa monitoringa dati tiek attiecināti tikai uz minētajām teritorijām, līdz ar to nav skaidrs, kā un pēc kādiem datiem  objektīvi tiks noteiktas “teritorijas, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt”. Faktiski minētā norma šobrīd attiecas tikai uz četrām pašvaldībām, kas nav objektīvi attiecībā uz gaisa kvalitāti valsts mērogā.
 

-

 Pašvaldībai tiek uzlikts papildu administratīvais un finansiālais slogs, kā arī pašvaldībām nav kapacitātes pašām veikt otrajā daļā noteiktos pasākumus, kas būtiski palielinās plānošanas dokumentu izstrādes termiņus, kā arī nav skaidrs, kā minētā prasība attiecināma uz jau esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem, teritorijām, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt vai jau ir izstrādāti pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns.

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu, proti -  teritoriju plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar attiecīgo atbildīgo institūciju, t.sk. Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu izsniegtajiem nosacījumiem.  Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, sagatavotais vides pārskats tiek iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā atzinumam.  Savukārt, jebkura jauna objekta, kas varētu radīt ietekmi uz apkārtējo vidi, izveidei atkarībā no tā ietekmes uz vidi būtiskumu, veicama ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā novērtējuma procedūra, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ietekme uz gaisa kvalitāti. Tātad secināms, ka valstiskā līmenī šie jautājumi jau ir sakārtoti. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Līdz ar to prasībai, lai teritoriju plānošanas procesā jāveic “…gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana…”  nav pamata, jo teritorijas plānojums nenosaka konkrētu piesārņojum avotu un ražošanas veidu.
Tāpat nav izprotams, kāpēc šāda prasība tiek piemērota gadījumos, kad plānošanas dokumentu izstrādā pašvaldība, jo tādus plānošanas dokumentus, kā lokālplānojums un detālplānojums, ierosina arī privātpersonas, attīstot savus īpašumus. Ja šāda prasība tomēr  tiek iekļauta likumā, tad tā  būtu attiecināma arī uz privātpersonām.

-

Apakšpunta redakcija dod  pārāk plašas interpretācijas iespējas pašvaldībā, jo nav noteikts, kādos gadījumos, pie kādiem nosacījumiem  ir tiesības šādus saistošos noteikumus izdot, jo uz šo brīdi lielākā daļa apkures iekārtu (ja neizmanto saules, vēja enerģiju u.c.) rada gaisa piesārņojumu.

-

Ierosinām individuālās apkures iekārtu termina skaidrojums ietveru likuma 1.pantā.

-

1. Tāpat kā 1.daļā, nav saprotams, kādos gadījumos tiek ierobežota transporta kustība – vai tad, ja gaisa kvalitātes normatīvi pārsniegti vai var tikt pārsniegti, vai arī jebkurā gadījumā, jo  nav skaidrs formulējums, kas rada lielāko gaisa piesārņojumu.

2.Kontekstā ar 11. pantu, izriet, ka pašvaldībai jāizstrādā divi plāni – 11.pantā un 13.pantā noteiktais.
 13. panta trešās daļas teikumu “Pašvaldība izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā pamato, ka maksas noteikšana par transportlīdzekļu iebraukšanu konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt pašvaldības teritorijā esošās gaisa kvalitātes problēmas” iekļaut 11.panta ceturtajā daļā vai veidot kā atsevišķu 11. panta daļu.
Bez tam maksa kā tāda par transporta līdzekļa iebraukšanu neietekmē gaisa kvalitāti.

 

-

Nav skaidrs, par  kuriem saistošajiem noteikumiem ir runa – apkures iekārtu vai transporta, vai abiem. Varbūt tie ir vieni noteikumi?
Kā jau minēts iepriekš izteiktajā LPS iebildumā, tad saistošo noteikumu skaņošana, izsludināšana utt. noteikta Pašvaldību likumā, līdz ar to nav nepieciešama šī panta (4) daļa.

-

Ierosinām mainīt redakciju.

Valsts ieņēmumu dienests ir gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzības iestāde, kas veic ikgadējo realizētās/piegādātās gāzeļļas un flotes degvielas monitoringu, ņemot paraugus izlases kārtībā, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

Lūdzam precizēt redakciju -  (…)bet par 23. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem (…).

-

Netiek atcelti Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas nozīmē, ka būs gan likums, gan esošie noteikumi. .

-