Atzinums

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs (turpmāk — Apsaimniekotājs). Apsaimniekotāju izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojums Nr. 976 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu" saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5. panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un trešo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 9. panta pirmo daļu deleģē Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") valsts pārvaldes uzdevumu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu.
Noteikts, ka valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgums ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") nav tiesību deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu citām personām.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu, ievērojot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā, likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto tiesisko regulējumu.
Atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pārejas noteikumu 3.punktā noteiktajam Apsaimniekotājs līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai šā likuma 5. panta otrajā daļā minēto Apsaimniekošanas programmu un atbilstoši 4. punktam Ministru kabinets apstiprina Apsaimniekošanas programmu līdz 2021. gada 31. jūlijam.

1. Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt, vai iesniegtā Apsaimniekošanas programma 2022. un 2023.gadam ir izstrādāta un iesniegta atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem. Esošajam pagaidu Apsaimniekotājam bija tiesības un pienākums atbilstoši likumam iesniegt Apsaimniekošanas programmu vēl 2021.gadā par 2022.gada apsaimniekošanas darbiem un finansējums izlietojams atbilstoši (ne) apstiprinātajai Apsaimniekošanas programmai. Apsaimniekotāju 2023.gadam un turpmākam periodam Ministru kabinets vēl nav noteicis (pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas). Vienlaikus aicinām vērtēt, vai par Apsaimniekošanas pasākumiem, kas satur kultūras pieminekļu atjaunošanas ieceres u.tml. nav nepieciešama saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar pievienotajiem dokumentiem - protokoliem -  Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome 01.06.2022. ir apstiprinājusi (saskaņojusi) Apsaimniekošanas programmu 2022. gadam, bet 15.06.2022. attiecībā uz 2023. gadu atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas prioritāro pasākumu pieteikumu valsts budžetam 2023. gadam (nevis saskaņoja Apsaimniekošanas programmu 2023.gadam).
2. Tāpat lūdzam vērtēt Apsaimniekošanas programmas 5.1.2.2. un 5.2.2.3.apakšpunktā minētā, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu aizsardzības zonu uztur citas Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienības tāpat, kā līdz šim, atbilstību likumā noteiktajā kārtībā noteiktajai apsaimniekošanas kompetencei. Ja šāda uzturēšana tiek nodrošināta un finansēta atbilstoši citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, lūdzam tur tos norādīt.
3. Vienlaikus lūdzam Apsaimniekošanas programmas ievaddaļā (vai citā piemērotā vietā) skaidrot, kādas konkrētas ārējo normatīvo aktu prasības ir ņemtas vērā vai ievērotas vai kādi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atbildīgo amatpersonu rakstveida saistošie norādījumi (vai programmas pasākumi likumā noteiktajā kārtībā oficiāli ir saskaņoti vai tml.) ir ņemti vērā sastādot Apsaimniekošanas programmu. Tāpat norādīt, kādu attīstības plānošanas dokumentu uzdevumi tiek ar Apsaimniekošanas programmu īstenoti (ja tādi ir) - piem., NAP 2027, Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" (sk. 3.rīcības virziens 3.1. un 3.2.uzdevums) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) un no tās izrietošām "Kultūras pieminekļu aizsardzības" darbības stratēģijām.

-

Lūdzam precizēt tekstu, jo saskaņā ar pievienotajiem dokumentiem - protokoliem -  Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome 01.06.2022. ir apstiprinājusi (saskaņojusi) Apsaimniekošanas programmu 2022. gadam, bet 15.06.2022. attiecībā uz 2023. gadu atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas prioritāro pasākumu pieteikumu valsts budžetam 2023. gadam (nevis saskaņoja Apsaimniekošanas programmu 2023.gadam).

-

Lūdzam precizēt tekstu, jo saskaņā ar pievienotajiem dokumentiem - protokoliem -  Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome 01.06.2022. ir apstiprinājusi (saskaņojusi) Apsaimniekošanas programmu 2022. gadam, bet 15.06.2022. attiecībā uz 2023. gadu atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas prioritāro pasākumu pieteikumu valsts budžetam 2023. gadam (nevis saskaņoja Apsaimniekošanas programmu 2023.gadam).

-

Lūdzam šajā sadaļā norādīt pamatojumu, kāpēc ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināmo Apsaimniekošanas programmu nav paredzēts publicēt vienlaikus ar pašu rīkojumu (kā tā pielikumu), kā arī norādīt, kur ar apstiprināto Apsaimniekošanas programmu (norādīts, ka tā ir vispārpieejama informācija) sabiedrība varēs iepazīties.

-

Lūdzam papildināt sadaļu ar projekta ietekmējamo (tieši vai netieši) sabiedrības grupu uzskaitījumu un ietekmes izvērtējumu. Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas darbi tiek veikti, lai nodrošinātu noteiktu sabiedrības grupu vajadzības, piem., sabiedrības kopumā, kultūras  vai līdzīga satura pakalpojumu organizētāji un saņēmēji, kultūras pieminekļu vietu apmeklētāji (publiskas un privātas personas svētku, atceres un atzīmējamās dienās un starpvalstu vizītēs, garāmgājēji, braucēji un apbedījumu apmeklētāji), minētie darbi iespējams ietekmē (piem., nopietnāku uzturēšanas vai atjaunošanas darbu laikā) arī ar kultūras pieminekļiem saistīto īpašumu valdītājus un turētājus un tuvumā esošos saimnieciskās darbības veicējus (piem., tūrisma un ēdināšanas pakalpojumi). Nacionālo bruņoto spēku Godasardzes rota nodrošina sardzi pie Brīvības pieminekļa un sabiedrisko kārtību utt. pie abiem pieminekļiem nodrošina - gan pašvaldības, gan Valsts policija. Projekts skar arī minētajos darbos iesaistītos ārpakalpojumu sniedzējus. Projekts tieši un netieši skar arī apbedīto un pārapbedāmo tuviniekus, bet padomju militārie apbedījumi (https://latvia.mid.ru/ru/voenno_memorialnaya_rabota/voinskie_zakhoroneniya_velikoy_otechestvennoy_voyny_1941_1945/928_ayzsaules/) kā starpvalstu līguma subjekti (tā norādīts programmas 53.lpp.) ir Ārlietu ministrijas un Krievijas Federācijas vēstniecības interešu lokā.

-

Lūdzam precizēt minēto sadaļu, jo no tajā minētās informācijas nav skaidrs, no kādas valsts vai pašvaldības budžeta programmas tiek un tiks finansēti Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbi 2022.gadā un turpmākajos. Vai saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas darbiem (kādiem?) tiek vai tiks vākti ziedojumi? 
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 6. pants noteic, ka  Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu. Pašvaldībām ir tiesības piedalīties šajā likumā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp piedalīties Apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai var izmantot ziedojumus.
Ja Apsaimniekošanas programmu 2022.gadam apstiprina tikai šobrīd (gada astotajā mēnesī), lūdzam skaidrot saskaņā ar kādu Apsaimniekošanas programmu tika finansēti tajā ietvertie saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbi no 2022.gada 1.janvāra līdz šim. Ja šādas Apsaimniekošanas programmas nav, tad 2022.gada darbi, kas finansēti no valsts budžeta finansējuma nav izlietoti atbilstoši likumā norādītajai prasībai, ka darbus finansē saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā izstrādātu, saskaņotu un apstiprinātu Apsaimniekošanas programmu.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 976 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu" 4.punkts skaidro, ka šā rīkojuma 1. punktā minētā valsts pārvaldes uzdevuma izpilde tiek finansēta atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 6. pantā noteiktajai kārtībai. Savukārt minētā rīkojuma 5.punkts noteic, ka šā rīkojuma 1. punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums 2022. gadā īstenojams atbilstoši Kultūras ministrijas valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu šā rīkojuma 1. punktā minētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Kultūras ministrijai (Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei) katru gadu informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūru "Rīgas pieminekļu aģentūra") par deleģēšanas līguma izpildei piešķirtā valsts budžeta finansējuma apmēru nākamajam gadam.
Minētā rīkojuma 6.punkts noteic, ka Kultūras ministrija (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) kontrolē deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
Minētā rīkojuma 1.punktā noteikts, ka saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 5. panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un trešo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 9. panta pirmo daļu deleģēt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") valsts pārvaldes uzdevumu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu.
Likuma "Par pašvaldībām" 9. pants noteic, ka valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.
Nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, vienlaikus tām nododami līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai. Pašvaldībām nodoto valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi organizē attiecīgā pašvaldība, bet par to izpildi ir atbildīga valsts pārvaldes iestāde, kas šīs funkcijas nodevusi pašvaldībai.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

-

Ņemot vērā to, ka projekts tieši un netieši skar arī padomju militāros apbedījumus (https://latvia.mid.ru/ru/voenno_memorialnaya_rabota/voinskie_zakhoroneniya_velikoy_otechestvennoy_voyny_1941_1945/928_ayzsaules/) kā starpvalstu līguma subjekti (tā norādīts programmas 53.lpp.) un ir Ārlietu ministrijas un Krievijas Federācijas vēstniecības interešu lokā, lūdzam aizpildīt arī anotācijas 5.sadaļu.

-

Ņemot vērā kultūras pieminekļu kultūrvēsturisko vērtību un likumos ietverto sabiedrības līdzdalības principu šo vērtību saglabāšanā (Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums paredz, ka pašvaldībām ir tiesības piedalīties šajā likumā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp piedalīties Apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā un minēto pieminekļu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai var izmantot ziedojumus) Apsaimniekošanas programmas izstrādes un tajā ietverto pasākumu finansēšanas avotu apzināšanā būtu jānodrošina piemērota sabiedrības līdzdalība, veicinot efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos.
 

-

Lūdzam korekti atspoguļot Padomes sēdē nolemto, proti, atbilstoši projektam pievienotajam Padomes 01.06.2022. sēdes protokolam tika nolemts: "Aicināt Rīgas pieminekļu aģentūru līdz 10.06. sagatavot 2023. gada apsaimniekošanas programmu un prioritāro pasākumu pieteikumu valsts budžetam 2023. gadam Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai, uzturēšanai, atjaunošanai, kā arī abu objektu 2024., 2025. gada apsaimniekošanas programmu."

-

Lūdzam papildināt uzskaitījumu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Kultūras ministriju un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kas organizē un administrē valsts pārvaldes uzdevuma izpildi. 

-