Atzinums

Datu valsts inspekcija uztur savu 23.01.2023. atzinumā sniegto iebildumu par noteikumu projektu “Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas noteikumi”.
Datu valsts inspekcija atkārtoti skaidro, ka tiesības uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības un par jebkāda veida un apmēra šo pamattiesību ierobežošanu (dažādu datu apstrādes darbību veidā, tostarp iekļaujot dažādās informācijas sistēmās) var lemt tikai likumdevējs.
No minētā izriet, ka personas datu apstrādei (jo īpaši nepilngadīgu personu īpašo kategoriju jeb “sensitīvo datu” par invaliditāti vai maznodrošinātā statusu apstrādei), lai tā būtu tiesiska, nepieciešams, ka tieši likumdevējs ar likumdevēja pieņemtu normatīvo aktu (tieši pašā likumā) ir skaidri un saprotami definējis vismaz sekojošu informāciju:
- datu apstrādes tiesisko pamatu;
- datu apstrādes nolūku (nevis informācijas sistēmas, bet datu apstrādes nolūku);
- datu subjektus;
- apstrādājamo datu kategorijas;
- vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā.
Turklāt, minētajai informācijai jābūt norādītai tā, lai pats datu subjekts saprastu – uz kāda pamata, kādam mērķim, kādā apmērā un veidā tiks apstrādāti viņa dati.
Patreiz Izglītības likuma 18.¹ pantā ir norādīts tikai tiesiskais pamats, bet pārējais nav norādīts.

Datu valsts inspekcija skaidro, ka visa minētā informācija norādāma tieši likumdevēja pieņemtā normatīvā aktā (nevis to var deleģēt Ministru kabinetam) tāpēc, ka tādā veidā tiek skaidri un saprotami definēts Ministru kabineta rīcības un pilnvaru robežas. Šā brīža regulējumā Ministru kabineta pilnvaru robežas nav definētas pietiekami skaidri un no regulējuma (kamēr nav veikti atbilstoši grozījumi Izglītības likumā) faktiski tiek radīta situācija, kur Ministru kabinets daļēji pats nosaka sev pamattiesību ierobežošanas robežas.  

Ievērojot minēto Datu valsts inspekcija atkārtoti norāda, ka regulējuma turpmāka virzība iespējama tikai pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma iestrādes likumā.

Datu valsts inspekcija atkārtoti lūdz papildināt noteikumu projekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar tekstu, ka Datu valsts inspekcijas ieskatā noteikumu projektā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav uzskatāms par tiesisku, jo neatbilst likumības principam.

Datu valsts inspekcija norāda, ka Anotācijas 1.3. punktā sniegtais skaidrojums, par konkrēto datu apstrādi RUMIS, kā arī norādītie dažādie datu apstrādes nolūki neatrisina Datu valsts inspekcijas iebildumā norādīto problēmu. Turklāt, anotācijas 1.3. punktā norādīti vairāki dažādi gan pašas RUMIS, gan arī datu apstrādes nolūki, no kuriem nav izsecināms skaidrs un saprotams datu apstrādes RUMIS nolūks, kā arī, ja tas nepieciešams, konkrētu datu kategoriju apstrādes nolūki. Anotācijas 1.3. punktā sniegtā informācija nesniedz skaidru un saprotamu informāciju par RUMIS sistēmā veicamo datu apstrādi.
 

-

Datu valsts inspekcija uztur spēkā iebildumus par noteikumu projekta 23.2.7. un 23.2.8. un 23.2.9. apakšpunktiem (bij. 20.2.7. ,20.2.8. un 20.2.9.  apakšpunkti).

Minētajos punktos paredzēta automātiska izglītojamo (bērnu) īpašo kategoriju personas datu apstrāde, kas Datu valsts inspekcijas ieskatā nebūtu tiesiska, jo  Izglītības likumā nav sniegta informācija par īpašo kategoriju personu datu apstrādi, kā arī šādas apstrādes nolūks.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā ietverts nolūka ierobežojuma princips, kas nosaka, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā – uz doto brīdi personu datu apstrādei RUMIS kopumā nav definēts skaidrs nolūks, un arī attiecībā uz īpašo kategoriju personu datu apstrādi, šāds nolūks nav norādīts.
Kā jau Datu valsts inspekcija norādīja 23.01.2023. iebildumos, informācijas sistēmas darbības nodrošināšana nav uzskatāms par skaidru nolūku, attiecībā pret kuru iespējams izvērtēt apstrādājamo personas datu apmēru, kā arī šāds nolūks vispār nevar kalpot par pamatu personas datu, jo vairāk īpašu kategoriju personas datu apstrādei.
Vienlaikus Datu valsts inspekcija norāda, ka dažādu datu apstrādes nolūku skaidrošana anotācijā nav pietiekama, jo norādei par īpašo kategoriju datu apstrādi un nolūku jābūt iekļautai skaidri un saprotami likumdevēja izdotā normatīvā aktā.

Ievērojot minēto, Datu valsts inspekcija lūdz pēc tam, kad būs skaidri definēts datu apstrādes mērķis pašā tiesību aktā, nevis anotācijā, pārskatīt, vai tiešām, noteikumu projekta 23.2.7., 23.2.8. un 23.2.9. punktā noteikto datu apstrāde ir absolūti nepieciešama  tā sasniegšanai un nepārkāpj datu apstrādes principus.

Papildus norādāms, ka automātiska datu ielasīšana sistēmā vecākam par visiem viņa bērniem, lai vecāks varētu no saraksta izvēlēties bērnu par kuru iesniegt pieteikumu, nevis prasītu ievadīt papildus informāciju par vecāka bērnu, kas jau ir valsts iestāžu rīcībā – būtu pieļaujama arī tikai noteiktā, saprātīgi pamatotā apmērā, respektīvi, varētu pieņemt bērna identifikācijas datu ielasīšanu automātiski, bet ne īpašo kategoriju personu datu ielasīšanu, kā paredzēts noteikumu projekta 23.2.7., 23.2.8. un 23.29. punktos.
Turklāt, minētajā veidā, automātiski ielasot īpašo kategoriju datus sistēmā, tie tiek padarīti pieejami citām personām, kas lieto šo sistēmu, piemēram, pedagogiem, skolas vadībai, un būtu patiesi nepieciešams izsvērt, vai tik apjomīga iejaukšanās personu dzīvē, šāda datu apstrāde, tiešām ir nepieciešama nolūka sasniegšanai, vai varbūt ir iespējams iztikt bez šo personu datu apstrādes. 

 

-

Datu valsts inspekcija atkārtoti lūdz papildināt noteikumu projekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar tekstu, ka Datu valsts inspekcijas ieskatā noteikumu projektā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav uzskatāms par tiesisku, jo neatbilst likumības principam.

Vienlaikus Datu valsts inspekcija uztur viedokli, ka noteikumu projektam nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, īpaši vērtējot īpašo kategoriju personu datu apstrādi. 
 

-