Atzinums

Izstrādāto priekšlikumu patreizējā situācijā noraidām, jo tas nedos finansiālu un terapeitisku ieguvumu  pacientiem.  Ir apšaubāma šādas datu bāzes efektivitāte un vienlīdzīga objektīvas un patiesas informācijas pieejamība un izmantošana pacientiem. Aptiekām tas būs papildu administratīvs un finansiāls slogs, iespējams – arī kārtējais līdzeklis  vertikālās integrācijas stiprināšanai. Minām sekojošus iemeslus:
1.    Informācija pacientam nenodrošinās objektīvu un reālu informāciju tiešsaistē , jo tā nebūs patiesa  konkrētā pacienta receptes atprečošanas brīdī.
Sekojošu informāciju varētu meklēt daļa pacientu, pie tam visticamāk par zālēm, kuru pieejamība būs traucēta visas aptiekās . Pēc analoģijas ar patreizējo zāļu pieejamības lieltirgotavās datu bāzi Zāļu valsts aģentūras interneta vietnē, praksē ir pierādījies, ka šī informācija bieži nav objektīva. Īpaši – ja iepakojumu skaits uzrādīts neliels ( līdz 10 iepakojumiem) . Aptiekas jau zina, ka tie nebūs aptiekai pieejami dažādu  iemeslu dēļ (zāles jau sistēmā būs pasūtījusi cita aptieka, uzrādītie iepakojumi ir rezervēti ārstniecības iestādēm un vēl citi iemesli). Analogi varam pieņemt, ka pie līdzīgas datu bāzes aptiekās – datu bāzē redzamie iepakojumi var nebūt pieejami pieejami pacientam A, kurš ieradīsies konkrētajā aptiekā vadoties pēc internetā piejamās informācijas, pie kam būs tērējis laiku un finansiālos izdevumus ceļam (iespējams – uz citu apdzīvoto vietu). Iepakojumi var būt speciāli pasūtīti jau iepriekš pacientam B, kurš tos vēl nav ieradies saņemt, vai arī tomēr piezvanīs, vai ieradīsies pirms pacienta A. Nav saprātīgi un vienlīdz taisnīgi visiem pacientiem veidot vēl kādu papildus rindu sistēmu uz aptiekā esošajiem konkrētajiem zāļu iepakojumiem.
2.    Ja tiek mainīts uzstādījums, ka zāles jāmeklē pašam pacientam, nevis jebkurā aptiekā pacientam jānodrošina, un viņam ir tiesības pasūtīt un saņemt jebkuras sev nepieciešamās zāles, – tas radīs papildus izdevumus pacientam (laiks, ceļa izdevumi), un radīs neskaidru regulējumu aptieku un farmaceitu darbā. Piemēram – aptieka jau apzināti iegādājas lielāku daudzumu zāļu iepakojumu, jo līdz ar to – šai aptiekai būs konkurences priekšrocība attiecībā pret citām aptiekām – īpaši tām, kuras būs ārpus nosacījuma, ka tām jāveido šāda datu bāze.
3.    Tiek radīts nevajadzīgs administratīvs slogs farmaceitiem, kuriem  būs jāstrādā, jāadministrē un , iespējams, jāpielieto vēl kāda papildus datu bāze, kuras tehniskā darbināšana papildu laika resursu. LFB ir ļoti nobažījusies, cik daudz laika paliks farmaceitam sniegt farmaceitiskās aprūpes konsultācijas un citu pacientam ļoti būtisku informāciju, ja valsts vienlaicīgi ar zāļu cenu reformu rada arvien jaunus priekšlikumus, kas apgrūtina un paildzina recepšu atprečošanu.
4.    Piedāvātā informācija nebūs pieejama būtiskai sabiedrības daļai. Mūsu valstī ir ap 213 000 cilvēku ar invaliditāti, starp kuriem ir pacienti ar redzes traucējumiem, psihiskiem traucējumiem un citām smagām diagnozēm. Mūsu valstī ir ap 500 000 pensionāru,daļai no viņiem vecuma radītu kognitīvo izmaiņu dēļ , nav pietiekošas vai ir samazinājušās digitālās prasmes. Cilvēkam novecojot vai saslimstot digitālās prasmes var mainīties, pasliktināties. Arī interneta pieslēguma un datoru pieejamība var būt dažāda, seniors nevarēs atrast informāciju, piemēram, nelielajā viedtālruņa ekrānā. 
5.    Receptes pārsvarā tiek izrakstītas norādot tajās aktīvo vielu – tad kā noorientēsies pacients, kurš medikaments viņam jāmeklē, turklāt – lai būtu ievēroti visi valstī noteiktie nosacījumi zāļu izsniegšanā – zāļu esamība kompensējamā sarakstā, tiesības izrakstīt zāles un citi nosacījumi ? Vai tiešām ir pētījumi par pacientu veselībpratību un prasmi analizēt un pielietot receptē pieejamo informāciju?
6.    Šādas datu bāzes izveide un uzturēšana prasītu ļoti ievērojamas finansiālās un administratīvās izmaksas. Patreizējā zāļu cenu reformas situācijā, kad  nav izvērtēti un izmērīti ieguvumi ne sabiedrības, ne aptieku pusē, tostarp – aptieku ieņēmumi.  Esam nobažījušies par potenciālo farmācijas speciālistu atalgojumu,  pieejamību aptiekās, farmaceita darba slodzes samērīgumu pieaugot veicamajiem tehniskajiem darba uzdevumiem.
7.    Vai šādu datu plaša publiska pieejamība nebūs recepšu zāļu reklāma?
 

-