Atzinums

Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) kategoriski iebilst tam, kā senie meži tiek definēti MK noteikumu Nr. 686 grozījumos, kur tiek uzsvērts, ka senie meži ir teritorijas ar statusu “meža biotops”, kas pēc būtības nozīmē, ka runa ir ne tikai par Eiropas Savienības nozīmes meža biotopiem, bet jebkuru meža biotopu. Šāds definīcijas formulējums radīs vēl lielāku neskaidrību gan komersantiem, gan biomasas audzētājiem, gan arī visā koksnes piegādes ķēdē, jo definīcijā ir sajaukti kopā divi dažādi ES mēroga procesi un normatīvie regulējumi.
Atkārtoti pievēršam Jūsu uzmanību faktam, ka saskaņā ar EK vadlīnijām (COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT Commission Guidelines for Defining, Mapping, Monitoring and Strictly Protecting EU Primary and Old-Growth Forests) senie meži jeb old-growth forest ir: “A forest stand or area consisting of native tree species that have developed, predominantly through natural processes, structures and dynamics normally associated with late-seral developmental phases in primary or undisturbed forests of the same type. Signs of former human activities may be visible, but they are gradually disappearing or too limited to significantly disturb natural processes.”
Seno mežu izdalīšanas indikatori ir: “Native species, deadwood, old or large trees, stand origin, structural complexity, habitat trees, indicator species”.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” definīcijas redakcija ietver visus augstāk minētos elementus, papildus ņemot vērā seno mežu izdalīšanas nozīmi, kas definēta JRC dokumentā “Mapping and assessment of primary and old-growth forests in Europe” https://dx.doi.org/10.2760/797591 Sabatini et al., 2018, doi:10.1111/ddi.12778 un šis dokuments ir sākums un bāze seno mežu (old-growth forests) izdalīšanas procesam Eiropā, galvenokārt uztverot to kā iespēju laika gaitā “atjaunot” (izveidot iespējami līdzīgus) primāros mežus (primary forests) reģionos, kur tādi nav saglabājušies cilvēka darbības ietekmē. Tā jāņem vērā, izvēloties senos mežus vienreizējā inventarizācijā un turpmāk aizsargājot, turklāt nosakot to platības pietiekami lielas, lai radītu iespēju pakāpeniski tajos attīstīties primārajiem mežiem raksturīgiem elementiem, piemēram kalpot par bioloģiskās daudzveidības patvēruma (no klimata pārmaiņu ietekmēm) apgabaliem ar savu mikroklimatu un struktūrām (Sabatini et al., 2020, doi:10.1101/2020.10.30.362434). JRC dokumentā norādīts, ka seno mežu vērtība ir “the long temporal continuity, coupled with natural dynamics of regeneration and disturbance processes, contributes at creating a high structural complexity in these forests (Franklin and Pelt 2004). This complexity translates into a high variety and number of forest microhabitats (Kozák et al. 2018). These include deadwood, tree cavities, fruiting bodies of saproxylic fungi and other epiphytic and epixylic structures, and provide habitat or shelter to a range of beetles, birds, bats and other taxa. Primary and old-growth forests are species-rich and host specialized flora and fauna”. Tas ir ņemts vērā LMSP iepriekš piedāvātajā seno mežu definīcijās redakcijā.
JRC dokumentā skaidri definēts, kuri ir tie bioloģiskās daudzveidības kāpināšanas mērķi, kurus Eiropas Komisija vēlas sasniegt ar senajiem mežiem, īpaši – 1B,C,D,E, F (skat. zemāk attēlā). Tos nav iespējams sasniegt katrā audzē meža biotopā. Tādēļ ES līmenī Eiropas nozīmes biotopu un citādu kategoriju biotopu definēšana ir viens process, bet primāro un seno mežu identificēšana un aizsardzība ir otrs (atsevišķs) process. Šāda pieeja tiek izmantota, risinot seno mežu izdalīšanas jautājumu arī citās valstīs. EK vadlīnijās ir skaidri norādīts, ka dalībvalstu metodoloģijām jābūt zinātniski pamatotām, veidotām caurspīdīgā procesā, bet Latvijā piedāvātais koncepts, ka meža biotopi atbilst seno mežu konceptam ir pilnībā pretrunā ar EK šo pieeju.
 
Attēls: Key ecosystem services provided by primary and old-growth forests in relation to degraded forests in Europe (https://dx.doi.org/10.2760/797591)

Turklāt ir nepieņemami, ka meža biotopi, t.sk. ES nozīmes biotopi tiek pasludināti par seniem mežiem pirms DAP ir noslēdzis dabas skaitīšanas projektu, kā arī vienlaikus notiekot dažādiem jauniem potenciālo un citu kategoriju biotopu izdalīšanas pasākumiem. Dabas skaitīšana tika veikta no 2014. līdz 2020.gadam, bet līdz šim brīdim DAP valsts līmenī nav pateikusi, cik no dabas skaitīšanas rezultātā nokartētajiem ES nozīmes biotopiem ir jāaizsargā. Lēmums ilgstoši tiek atlikts un novilcināts, kā rezultātā meža īpašniekiem tiek radīti zaudējumi. Jau pašlaik ES nozīmes biotopu saglabāšana tiek nekonsekventi interpretēta dažādu brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu dokumentācijās. Esam pilnībā pārliecināti, ka seno mežu definīciju izmantos ne tikai šo MK noteikumu kontekstā, bet arī dažādu brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu dokumentācijās, t.sk. meža apsaimniekošanas, koksnes piegādes ķēdes un biomasas sertifikācijas kontekstā, kas atstās būtisku ietekmi uz resursu pieejamību.
 

2.24.1 Senie meži – vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.