Atzinums

LDDK iebilst pret Projekta 2.5.sadaļas 3.12.pasākuma izpildes vērtējumu FM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
3.12.pasākumam “Samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru” norādīts izpildes statuss “Izpilde turpinās”.
FM šī gada 4. jūlijā ir informējusi nozaru asociācijas (LSBA un LIAB), ka ir veikts attiecīgā pasākuma izvērtējums, taču ar šo izvērtējumu nozare un pārnozaru organizācijas netiek iepazīstinātas. Lūdzam nodrošināt piekļuvi veiktajam izvērtējumam – jo īpaši pirms sarunām par iespējamām nodokļu izmaiņām, kā arī pirms jauna ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes turpmākajiem gadiem.

-

LDDK lūdz papildus skaidrojumu par Projekta 2.2.sadaļas astotās rindkopas pēdējā teikumā ietvertajiem datiem.  
Pamatojums:
FM norāda, ka “saskaņā ar VID veikto novērtējumu PVN plaisa 2021. gadā bija 4,9 % jeb 162 milj. euro, kas salīdzinot ar 2020. gadu (6,8 %) ir par 1,9 procentpunktiem jeb 31 milj. euro absolūtā izteiksmē mazāk”. Ņemot vērā, ka viens procentpunkts no 4,9% pie bāzes 162 milj. euro ir 33 milj., tad 1,9 procentpunktu starpība absolūtā izteiksmē, iespējams, ir lielāka.

-

LDDK iebilst pret Projekta 2.2.sadaļas septītās rindkopas pirmo teikumu FM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Ņemot vērā, ka norādītie dati “445,23 milj. euro“ nav faktos balstīts lielums, tas teikumā būtu jānorāda.

Priekšlikums:
Izteikt septītās rindkopas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Pozitīvi vērtējams ir tas, ka atbilstoši novērtējuma rezultātiem nedeklarētā VSAOI summa 2020. gadā ir sarukusi līdz 445,23 milj. euro, kas ir par 34 milj. euro mazāk nekā 2019. gadā.”

LDDK iebilst pret Projekta 2.2.sadaļas ceturto rindkopu FM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Ņemot vērā šajā rindkopā minēto datu “(darba samaksa netiek deklarēta Rīgā (32,1 %) un Pierīgā (30,4 %), savukārt Kurzemes reģionā (27,5 %))” būtisko atšķirību no šīs sadaļas trešajā rindkopā minēto nedeklarēto darba ienākumu īpatsvaru komercsektorā, kas 2020. gadā bija 17,1 %, ir nepieciešams papildu skaidrojums, ar ko atšķiras trešajā rindkopā minētais “nedeklarētās darba samaksas” īpatsvars no ceturtajā rindkopā minētā “aplokšņu algu” īpatsvara.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 2.2.sadaļas ietverto teikumu “Pamatojoties uz analīzes datiem, varam secināt, ka algas nodokļu plaisai ir pozitīva tendence un kopš 2016. gada tā lēnām samazinās” FM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Ņemot vērā, ka nodokļu jomā termins “nodokļu plaisa” var tikt saprasts divējādi - arī kā nodokļa slodzes rādītājs, piemēram, darba nodokļu plaisa (tax wedge of labour costs), vēlams norādīt, kādu plaisa šajā gadījumā tiek aprakstīta.

-

LDDK iebilst pret Projekta 1.1.sadaļā ietverto teikumu “Veiktā datu analīze liek secināt, ka 2022.gadā praktiski visās apskatītajās nozarēs plānā noteiktais rezultatīvais rādītājs tika sasniegts un kopējie nodokļu ieņēmumi bija lielāku par 2019.gada līmeni (..).” FM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Ietvertā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par to, vai rezultatīvais rādītājs tika sasniegts nominālās vai salīdzināmās vienībās. Ņemot vērā, ka inflācijas līmenis atskaites periodā ievērojami pārsniedza Plāna izstrādes laikā prognozēto, tad secinājums, ka 2022.gadā visās apskatītajās nozarēs kopējie nodokļu ieņēmumi bija lielāki par 2019.gada līmeni, pie nosacījuma, ka pieaugums nepārsniedz inflācijas līmeni, var liecināt tikai par formālu rezultatīvā rādītāja izpildi. Lai gūtu skaidru priekšstatu, ir nepieciešamas salīdzinājums arī salīdzināmās vērtībās.

-