Atzinums

LPS priekšlikums ir papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:
“8.¹ pants. Pašvaldību sociālo uzņēmumu tiesības uz atbalstu (1) Pašvaldību dibināti sociālie uzņēmumi ir tiesīgi pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finanšu atbalstu tādā pašā apmērā un nosacījumos kā privātpersonu dibināti sociālie uzņēmumi. (2) Ministru kabinets nosaka prioritāros atbalsta virzienus un atbalsta intensitāti pašvaldību dibinātiem sociālajiem uzņēmumiem, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju konkrētajā reģionā. (3) Pašvaldībām ir tiesības dibināt sociālos uzņēmumus, ievērojot šā likuma prasības attiecībā uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu un sabiedriskā labuma mērķu īstenošanu.”

-

LPS pirms mēneša izvērtēja LM izstrādātu Informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam.

LPS redzējumā ziņojuma rezultāti apliecina, ka esošā atbalsta sistēma nespēj sasniegt noteiktos politikas mērķus, īpaši attiecībā uz mērķa grupu integrāciju darba tirgū. Konkrēti, līdz 2023. gada beigām no kopumā 2341 sociālajā uzņēmumā nodarbinātās personas tikai 285 jeb aptuveni 12% bija no mērķa grupām. Šis skaitlis uzskatāmi parāda, ka liela daļa privāto sociālo uzņēmumu faktiski nenodrošina mērķa grupu sociālo iekļaušanu, tādējādi neīsteno likuma mērķi.
Ņemot vērā šos secinājumus, LPS uzskata, ka nepieciešams aktualizēt un nostiprināt pašvaldību lomu sociālās uzņēmējdarbības jomā, tostarp tiesības pašvaldībām dibināt sociālos uzņēmumus, tajās teritorijās kur tas ir nepieciešams. Pašvaldību izveidotie sociālie uzņēmumi varētu labāk nodrošināt būtiskas sabiedriskas funkcijas vietējā līmenī, piemēram, pieejamu pakalpojumu sniegšanu un nodarbinātību personām ar invaliditāti vai citām riska grupām.
Pašvaldībām ir tieša piekļuve gan sabiedriskajai infrastruktūrai, gan vietējām mērķa grupām, kā arī praktiska izpratne par sabiedrības vajadzībām. Tas tās padara par dabisku un spēcīgu sadarbības partneri valsts sociālās politikas īstenošanā.
Tādēļ LPS vēlas aicināt veikt likuma grozījumus, lai skaidri nostiprinātu pašvaldību tiesības dibināt sociālos uzņēmumus un     nodrošinātu šādiem uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi valsts un ES atbalsta instrumentiem, ja tie atbilst likumā noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem.
LPS piedāvā veikt Sociālā uzņēmuma likumā šādus grozījumus:
1.     Esošā likuma 2. pants nosaka:
“Sociālais uzņēmums šā likuma izpratnē ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai Labklājības ministrija ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu…”
LPS  piedāvā:
 “...Sociālo uzņēmumu var dibināt privātpersona vai publiska persona (t.sk. pašvaldība), ievērojot šā likuma nosacījumus.”

-

LPS iebilst ka 5. pantā aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu "tās" ar vārdiem "publiskajai personai tieši vai netieši nepieder daļas tajā un tās", jo šāds nosacījums : Sociālā uzņēmuma statusu piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja tā atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ja publiskajai personai tieši vai netieši nepieder daļas tajā un tās statūtos noteiktie mērķi atbilst šā likuma mērķim un tā veic šā likuma 2. pantā minēto saimniecisko darbību.
LPS ieskatā šī priekšlikuma izstrādātājs vēlas likuma līmenī panākt to, ka Pašvaldības nevar būt sociālā uzņēmuma dibinātāji vai līdzīpašnieki. Patiesībā, vēlas likvidēt LV šobrīd vienīgo gadījumu – SIA “Ogres Zelta Liepa”, kas 2024. gadā tika atzīts par Gada darba devēju cilvēku ar invaliditāti veicināšanai. 
LPS uzskata, ka šajā situācijā, nav jābaidās no pašvaldību lomas sociālajā uzņēmējdarbībā, bet gan jāatceras Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētais, kādos gadījumos drīkst dibināt vai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā un viens no tiem ir “tirgus nepietiekamība”.
LPS par piemēru vēlas izmantot Ogres pašvaldības projektu, kuru Konkurences padome atzina, ka ir tirgus nepietiekamība, un nav darba devēju, sociālo uzņēmumu, Ogres novadā, kas sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību.
 
LPS ieskatā tiek radīta situācija, ka ja kādā pašvaldībā ir problēma un tur nav šādu uzņēmēju (ne visiem jābūt kafejnīcām), bet ir mērķa grupas cilvēki, kuri nevar atrast tuvu savai dzīvesvietai (un tas cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti svarīgi) darbu, viņu tiesības, kas garantētas Satversmes 106.pantā ir ierobežotas, mēs pat teiktu, ka liegtas.
LPS uzksta, ka pašvaldībai ir jāsaglabā tiesības veidot sociālo uzņēmumu, izpildoties Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem nosacījumiem.
 

-

Papildināt 6. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Pašvaldības ir tiesīgas iesniegt atzinumu Labklājības ministrijai par sociālā uzņēmuma darbības atbilstību vietējās sabiedrības un mērķa grupu interesēm, kā arī norādīt, vai uzņēmums saņem vai plāno saņemt atbalstu no pašvaldības. Atzinums obligāti jāņem vērā statusa piešķiršanas, saglabāšanas un uzraudzības procedūrās.”

-

LPS iebilst pret  3.grozījumu: “Papildināt 6. panta trešās daļas 2. punktu ar vārdiem “ja Labklājības ministrija ir konstatējusi neatbilstību vai pirmšķietamu neatbilstību”.
LPS lūdz precizēt ko nozīmē “pirmšķietama neatbilstība”? Kādi ir kritēriji, kādas robežas? Vai ir vērtēts, kādas sekas iestājas uzņēmumam? Ja ir pirmšķietama neatbilstība un SU statuss dēļ tā tiek zaudēts, tad uzņēmums zaudē subsidētās darba vietas, kur, ja tas tiek izbeigts pirms termiņa, ir liegums 2 gadus atkārtoti uz tām pretendēt. Tiek zaudētas telpas u.c. manta? Un ja pirmšķietamība būs bijusi maldīga, tad vai ir paredzēts atgriezeniskais mehānisms, kaut vai par subsidētajām darba vietām? Turklāt, ja jāatbrīvo dēļ tā darbinieki, kurš uzņēmumam atlīdzinās izmaksātās kompensācijas?

-

LPS iebilst pret  4.grozījumu: 9. pantā:  izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Sociālais uzņēmums var sadalīt dividendēs ne vairāk kā 50 procentus no peļņas, ja par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegti gada pārskati un par šo laikposmu uzņēmums nav saņēmis sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu granta veidā.";
 
LPS neatbalsta, ka saistāms ar grantu. Iespējams, var definēt, kādos gadījumos tas varētu būt kritērijs, bet ne pats par sevi. Ja SU ir saņēmis grantu un iegādājies auto, lai apbraukātu visa novada pensionārus un invalīdus, paņemtu no viņiem preci, to pārdotu un iegūtos līdzekļus nodotu ražotājam, tad kāpēc gan SU būtu jāliedz tiesības sadalīt dividendēs, tikai tāpēc, ka ir saņemts grants?
 
Ņemot vērā augstāk minēto, attiecīgi netiek atbalstīts 6.grozījums - 6. Papildināt 11. panta trešo daļu pēc vārda "ja" ar vārdiem "konstatēts šā likuma 9. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un sestajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpums" un 7. grozījums - 7. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Šā likuma 5. panta otrās daļas 1. punktā noteikto aizliegumu sociālajiem uzņēmumiem, kuru daļas tieši vai netieši pieder publiskajai personai, piemēro no 2029. gada 1. janvāra."

-