Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 9. lpp. ir minēts: “Veikti pasākumi pensijas adekvātuma palielināšanai un senioru nabadzības risku mazināšanai: 1) ikgadēji tiek veikta pensiju indeksācija, savukārt no 2022. gada būtiski palielināts, 2025. gadā pat divreiz, pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums [..]”.
Vēršam uzmanību, ka 2025. gadā pensionāra neapliekamais minimums tika palielināts vienu reizi no 6000 euro gadā (500 euro mēnesi) līdz 12 000 euro gadā (1000 euro mēnesī). Attiecīgi ierosinām minēto informatīvā ziņojuma projekta tekstu precizēt šādi:
“Veikti pasākumi pensijas adekvātuma palielināšanai un senioru nabadzības risku mazināšanai: 1) ikgadēji tiek veikta pensiju indeksācija, savukārt no 2022. gada būtiski palielināts pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums (no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums palielināts pat divkāršā apmērā - no 6 000 euro gadā (500 euro mēnesī) līdz 12 000 euro gadā (1 000 euro mēnesī) [..]".
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 10. lpp. minēts: “Diskusiju dalībnieki norādīja, ka pašreizējā demogrāfiskajā situācijā būtu jāpārskata atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu, to palielinot.”. Minētais teikums ir papildināts ar 11. atsauci, kur norādīts Finanšu ministrijas viedoklis par atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra palielināšanu. Informējam, ka Finanšu ministrija neiebilst pret to, ka Finanšu ministrijas viedoklis par atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra palielināšanu ir ietverts zemsvītras atsaucē, tomēr lūdzam šajā atsaucē ietvert visu Finanšu ministrijas 2026. gada 12. janvāra atzinuma 3. punktā ietverto viedokli. Attiecīgi lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 11. atsaucē norādīt šādu informāciju:
“Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka Latvija pašreiz ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par bērniem. Finanšu ministrija uzsver, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu pilnībā iespējams izmantot tikai tad, ja nodokļa maksātāja ienākumi ir pietiekami lieli. Augot nodokļa maksātāja ienākumiem, aug iespēja pilnīgi izmantot minēto atvieglojumu par vairākām personām, savukārt personām ar zemiem ienākumiem, vai tad, ja persona vispār negūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šādu iespēju nav (šajā gadījumā lielāka nozīme ir pabalstiem). Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem uz 2025. gada 1. janvāri par 11,4% apgādībā esošām personām apgādnieks atvieglojumu par apgādībā esošu personu nepiemēroja (jeb atvieglojumu neizmantoja nemaz), jo viņu ienākumi 2024. gadā bija zemāki par minimālās algas apmēru. Aptuveni 75% nodarbināto ar vienu apgādībā esošu personu pilnībā spēj izmantot esošu minētā atvieglojuma apmēru, bet nodarbinātie ar trīs apgādībā esošam personām vairs tikai 58%. Šis īpatsvars ar katru jaunu apgādībā esošu personu būtiski samazinās. Ņemot vērā minēto, atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra palielināšana nesasniedz mērķi, jo lielai daļai nodarbināto ar apgādībā esošām personām labklājības līmenis netiks paaugstināts, bet tas paliks nemainīgs.”.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 26. lpp. ir minēts: “Lai gan personu ar invaliditāti nodarbinātības rādītāji ir uzlabojušies, diskusijās ar partneriem un NVO izteikts pieņēmums, ka tie varētu būt pat vēl augstāki, taču esošā nodokļu sistēma nepilna laika darba gadījumā nav labvēlīga senioru un personu ar invaliditāti nodarbināšanai.”. Labklājības ministrija izziņas 3. punktā vērš uzmanību, ka šajā sadaļā ir īsi apkopots diskusijas dalībnieku redzējums par paveikto vai nepieciešamajiem pasākumiem spēkā esošo pamatnostādņu vai nākamā politikas plānošanas dokumenta darbības periodā.
Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projektā ir norādīts ļoti plaši – “esošā nodokļu sistēma” un no minētā nav viennozīmīgi skaidri saprotams, kas konkrēti no esošās nodokļu sistēmas nepilna laika darba gadījumā nav labvēlīgs senioru un personu ar invaliditāti nodarbināšanai. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto teikumu konkrētāk vai arī izslēgt to no informatīvā ziņojuma projekta.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 48. lpp. ir minēts: “Tomēr ievērojot pētījumus un prognozes, nākamajā politikas plānošanas dokumentā būtu jāietver papildu rīcības virzieni vai lielāks uzsvars jāliek uz: starpresoru sadarbību, t.sk. [..] Finanšu ministriju (lai izskatītu iespējas stiprināt sociālās aizsardzības sistēmas finanšu noturību un elastību, kā arī izstrādātu mērķgrupas vajadzībām atbilstošāku nodokļu regulējumu).” Labklājības ministrija izziņas 2. punktā norāda, ka diskusijās ar sadarbības partneriem aktualizējās ar nodokļiem saistīti jautājumi. Ņemot vērā strauji mainīgo vidi un pieaugošo nepieciešamību pielāgoties jauniem apstākļiem, ir būtiski regulāri pārskatīt gan atbalsta pasākumus, gan nodokļu regulējumu. Laika gaitā nepieciešams arī izvērtēt iepriekš ieviesto nodokļu izmaiņu ietekmi un to, vai tās ir sasniegušas izvirzītos mērķus. Šajā kontekstā jēdziens “mērķgrupa” un vārdkopa "vajadzībām atbilstošāks nodokļu regulējums" tiek lietoti vispārīgā nozīmē, neattiecinot to uz kādu konkrētu sabiedrības daļu un pasākumu.
Ņemot vērā, ka no informatīvā ziņojuma projektā un izziņā minētā nav saprotams (nav vēl definēts) kādai mērķgrupai un kādām vajadzībām nepieciešams izstrādāt atbilstošāku nodokļu regulējumu, lūdzam no informatīvā ziņojuma projekta 48. lpp. svītrot vārdus: “kā arī izstrādātu mērķgrupas vajadzībām atbilstošāku nodokļu regulējumu”.
 

-

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Statistikas dati” (55.lpp.) 1. attēla diagrammā norādīti dati par nabadzības riska indeksu pēc mājsaimniecības tipa par 2019. un 2023.gadu, savukārt 1. attēla tabulā norādīti dati par 2019. un 2024.gadu, lūdzam salāgot diagrammā un tabulā norādīto informāciju.
 

-

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Statistikas dati” (66.lpp) 35.attēla tabula tika papildināta ar Džini koeficienta Latvijā datiem par 2024.gadu, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “1. Rīcības virziens: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību” apakšsadaļas “Secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai” punktā “Zems vidējais ienākumu līmenis un augsta ienākumu koncentrācija” sniegto informāciju.


 

-