Atzinums

35.lpp. līdzinieku konsultāciju koordinēšana

Nav sniegts skaidrs definējums jēdzienam “līdzinieks”. Dokumentā netiek precizēts, kas tieši ar šo terminu ir domāts.
Šādas definīcijas trūkums var radīt dažādas interpretācijas un neskaidrības pakalpojumu plānošanā un īstenošanā.
Aicinām skaidrot.

-

23.lpp.
Ja ārstniecības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai stacionārā, tad minēto 72 stundu ietvarā ārstniecības iestāde nosūta tiesai minēto lēmumu apstiprināšanai.
Kaut arī tiesas lēmums par obligāto ārstēšanu izpildāms nekavējoties, tas neliegs nepilngadīgā ārstējošam ārstam pagarināt nepilngadīgā uzturēšanos BKUS līdz veselības stāvokļa stabilizācijai.

Komentārs par lēmuma paziņošanas kārtību un spēkā stāšanos piespiedu ārstēšanas gadījumos.
Ņemot vērā, ka lēmums par nepilngadīgā piespiedu nogādāšanu un ārstēšanu var radīt būtiskas tiesiskas sekas attiecībā uz bērna brīvību, fizisko integritāti un tiesībām uz pārsūdzību, būtiski ir precizēt, kādā veidā šāds lēmums tiek paziņots attiecīgajām personām un institūcijām.
Dokumentā šobrīd nav skaidri noteikts:
- kādā formā lēmums tiek paziņots pašam nepilngadīgajam;
- kādā veidā lēmums tiek darīts zināms viņa likumiskajam pārstāvim (piemēram, vai ar ierakstītu vēstuli, e-adresi, e-pastu u.c.);
- vai Valsts policija, kurai būs jānodrošina bērna nogādāšana ārstniecības iestādē, saņem lēmumu oficiālā veidā un ar kādu juridisku pamatu to var izpildīt.
Tāpat jāņem vērā, ka lēmums nevar stāties spēkā, ja tas nav ticis paziņots – jo bez paziņošanas nav iespējams nodrošināt ne tiesību aizsardzību, ne iespēju pārsūdzēt lēmumu, ne arī izpildi. Tas īpaši attiecināms uz situācijām, kad policijai būtu jāīsteno piespiedu nogādāšana – tātad, pirms rīcības ir jābūt pārliecībai, ka lēmums ir spēkā esošs un zināms visām iesaistītajām pusēm.
Tādēļ aicinām skaidri noteikt lēmuma paziņošanas kārtību, iekļaujot:
- atbildīgo institūciju, kas veic paziņošanu;
- lēmuma paziņošanas formu katram adresātam (bērnam, likumiskajam pārstāvim, policijai);
- mehānismu, kā tiek fiksēts paziņošanas fakts;
- norādi, ka lēmums stājas spēkā tikai pēc paziņošanas.
Šāds regulējums nodrošinātu gan tiesisko noteiktību, gan iestāžu sadarbību, gan bērna tiesību ievērošanu.
 

-

22.-23.lpp.
Ja nepilngadīgais laikā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai patvaļīgi pametīs ārstniecības iestādi, ārstniecības iestāde par to ziņos Valsts policijai. Tādējādi Valsts policijai, pamatojoties uz likuma Par policiju[1] 11. pantu, nepilngadīgais būs jānogādā atpakaļ ārstniecības iestādē, lai turpinātu visaptveroša izvērtējuma veikšanu vai rekomendēto narkoloģisko ārstēšanu vai jānogādā iestādē, kur ir paredzēts veikt turpmāko ārstēšanas posmu. Lai nodrošinātu iepriekšminētā tiesiskumu, ir sagatavots likumprojekts[2], lai noteiktu tiesības ārstniecības iestādei nepilngadīgo aizturēt.
[1] Likums "Par policiju". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/67957
[2] Likumprojekts Grozījumi Ārstniecības likumā (25-TA-20). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b86fa545-e8d9-41eb-91d4-e94f284123f1

Priekšlikums precizēt informācijas nodošanas mehānismu un paredzēt rīcības modeli atkārtotas patvaļīgas ārstniecības iestādes pamešanas gadījumā.
Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādei ir pienākums informēt Valsts policiju situācijās, kad nepilngadīgais patvaļīgi pamet ārstniecības iestādi līdz tiesas lēmuma pieņemšanai, būtu lietderīgi precizēt, kādā formā un kādā apjomā šī informācija nododama:
- Vai tas notiek telefoniski, rakstiski, elektroniski (e-pasts), vai ar oficiālas vēstules starpniecību?
- Kā tiks nodrošināta identificēšana (īpaši gadījumos, kad bērns, piemēram, ir dvīnis un nav vizuāli viegli atšķirams)?
- Vai tiks pievienoti personas dati un vizuālā informācija (piemēram, fotogrāfija), lai policijas darbinieki varētu rīkoties efektīvi?
Šobrīd informācijas nodošanas mehānisms dokumentā nav skaidri definēts, lai gan tieši šis posms ir būtisks, lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu policijas reaģēšanu.
Papildus, ņemot vērā praktisko pieredzi, rodas jautājums, vai ir plānots rīcības modelis situācijām, kad nepilngadīgais sistemātiski pamet ārstniecības iestādi un tiek nogādāts atpakaļ atkārtoti. Tādos gadījumos pastāv risks, ka Valsts policija tiek faktiski izmantota kā “neatliekams transportēšanas resurss” – bez ilgtermiņa risinājuma.
Lai novērstu situāciju, kur policijas ekipāža praktiski pastāvīgi  (hipotētiski) būtu jādežurē ārstniecības iestādes tuvumā, būtu lietderīgi paredzēt:
- konkrētu kārtību, kā tiek rīkotas atkārtotas aizturēšanas;
- atbalsta mehānismus ārstniecības iestādēm un policijai šādās situācijās;
- bērna motivācijas trūkuma apstākļos – skaidru rīcības algoritmu, nevis atkārtotu mehānisku nogādāšanu.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka šis modelis neveidos paredzamu un efektīvu sadarbību starp institūcijām, bet gan palielinās policijas slodzi bez jēgpilna rezultāta bērna labā.

-

9.lpp. [..]un bērnu likumīgajiem pārstāvjiem, izglītojošu, kultūras un izklaidējošu pasākumu organizēšanu ārpus slimnīcas, nodrošina tiesību aizsardzību;

22.lpp. Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto risku izvērtējumu, gadījumos, kad nepilngadīgais un viņa likumīgie pārstāvji [..]

32.lpp. Gadījumos, kad nepilngadīgajiem, kuri atrodas atkarību izraisošu vielu ietekmē, bet tiem nav nepieciešama ievietošana stacionārā un kuru likumīgie pārstāvji nav sasniedzami [..]

Dokumentā nav ievērota vienota terminoloģija attiecībā uz jēdzienu “likumiskie pārstāvji”. Dažādās vietās tiek lietoti abi varianti – gan “likumīgie pārstāvji”, gan “likumiskie pārstāvji”, lai gan normatīvajos aktos (t.sk. Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā) juridiski korektais un oficiāli lietotais termins ir tieši “likumiskie pārstāvji”.
Šādas terminoloģijas nekonsekvences var radīt jēdzienisku jucekli un samazināt dokumenta juridisko precizitāti. Ieteicams dokumentā nodrošināt vienotu, ar normatīvo regulējumu saskaņotu terminoloģiju.

-

9.lpp.
Lai palīdzētu nepilngadīgajam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem iziet caur attiecīgajiem atbalsta pakalpojumu posmiem ir nepieciešama atbalsta persona/mentors, kura orientējas konkrētam nepilngadīgajam piemērotāko pakalpojumu klāstā un var sniegt palīdzību – pieteikties pakalpojumu saņemšanai, atgādināt un sekot līdzi, lai pakalpojumi tiktu saņemti. Vienlaikus šobrīd šāda mentora pieejamība nepilngadīgajiem ar atkarību problēmām vai kaitējošu, pārmērīgu vielu lietošanu ir ierobežota.

Komentārs par mentora identifikāciju un informācijas pieejamību policijai.
Ņemot vērā, ka mentora loma bērna rehabilitācijas un pēctecības procesā dokumentā tiek definēta kā būtiska – gan emocionāla, gan praktiska atbalsta sniegšanā –, rodas jautājums: vai un kā par mentora esamību tiek informētas tiesībsargājošās institūcijas, tai skaitā policija.
Piemēram, situācijās, kad:
- policijas darbinieks publiskā vietā sastop bērnu kopā ar formāli svešu personu (mentoru),
- bērns tiek pārbaudīts vai nogādāts policijā uz intervencēm,
- ir nepieciešams ātrs kontakts ar atbalsta personu kritiskā brīdī,
policijai būtu būtiski zināt, ka konkrētajam bērnam ir oficiāli piesaistīts mentors (vārds, uzvārds, kontakti), kas nav “nejauša persona”, bet funkcionāli atbildīgs cilvēks bērna atbalsta procesā.
Dokumentā šāda informācijas apmaiņas kārtība nav aprakstīta. Nav skaidrs:
- Vai šāda informācija tiek nodota policijai?
- Kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tā tiek sniegta?
- Kurš to dara – sociālais dienests, ārstniecības iestāde, BAC?
Priekšlikums:
Likumprojektā vai informatīvā ziņojuma izpildes dokumentācijā nepieciešams paredzēt:
1. Mehānismu mentora identitātes reģistrēšanai, ja bērnam piemēroti piespiedu pasākumi vai viņš ir iesaistīts valsts uzraudzībā (ārstēšanā, rehabilitācijā, sociālajā atbalstā).
2. Drošu informācijas pieejamību policijai par mentoru – tikai nepieciešamības gadījumā, piemēram:
- situācijās, kad bērns ir apdraudēts vai apdraud citus;
- kad ir jāpārbauda bērna pavadoņa identitāte;
- kad policijai nepieciešams steidzams kontakts ar bērna atbalsta personu.
Noteikt, ka mentora kontaktinformācija var tikt iekļauta bērna individuālajā atbalsta plānā, kas pieejams arī operatīvajām institūcijām uz oficiāla pieprasījuma pamata.
 

-