Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2025. gada 5. decembrī no 00:00 līdz 02:00 LVRTC veiks plānotus infrastruktūras darbus. Šajā laikā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami eID un eParaksts pakalpojumi (tai skaitā eParaksts mobile).
Projekta ID
25-TA-1887
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
22.10.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt Attīstības finanšu institūcijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 228.nr.) šādu grozījumu:
Iebildums
Ņemot vērā 2025.gada 25. jūlija Eiropas Komisijas lēmumu lietā "State Aid SA.116351 (2025/N) – Latvia Amendment of the remit of Altum to enable to provisions of mortgage loans to natural persons for home purchases in certain Latvian regions", ar kuru Eiropas Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta (c) apakšpunktu atzinusi atbalsta pasākumu aizdevumu izsniegšanai mājokļa iegādei reģionos, aicinām precizēt Attīstības finanšu institūcijas likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, paredzot, ka sabiedrība “Altum” īsteno programmas mājokļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums


Ekonomikas ministrija norāda, ka likumprojektā norādītā redakcija rada risku, ka publisku līdzekļu izlietošana tiek pilnībā pakļauta privāttiesiskai regulācijai, nesniedzot klientam administratīvā procesa garantētās tiesības un aizsardzības mehānismus.
Altum, īstenojot valsts vai ES atbalsta programmas, pieņem lēmumus kas atbilst administratīvā akta pazīmēm. Ņemot vērā, ka šī darbība saistīta ar publisko līdzekļu pārvaldību un valsts atbalsta piešķiršanu ir svarīgi nodrošināt procesa caurskatāmību un nodrošināt klientiem visas tiesības, ko paredz APL.
Finanšu institūcija saskaņa ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 4. panta otro daļu piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, īstenojot atbalsta programmas. Finanšu institūcijas administrētajā atbalsta programmās ir noteikti komercdarbības atbalsta kvalifikācijas nosacījumi, piemēram, grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa pārbaude (sk. piem., Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 1. panta 4. punkta b) apakšpunktu), atbalstāmo un neatbalstāmo nozaru un izmaksu nošķiršanas iespējamība (sk. piem., Komisijas Regulas (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, 1. panta 2. punktu), u.c. nosacījumi. Minētie nosacījumi ir jāpārbauda jebkuram atbalsta sniedzējam, neatkarīgi no tā, vai tā ir Finanšu institūcija, vai tiešās pārvaldes iestādes padotībā/pakļautībā esoša iestāde, jo subjektam ar likumu ir deleģēta funkcija – valsts atbalsta piešķiršana. Komercdarbības atbalsta nosacījumi jāpārbauda visiem atbalsta piešķīrējiem, un lēmums par atbilstību/neatbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem ir uzskatāms publisko tiesību jomā, t.i., Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Senāts 2024. gada 15. novembrī ar lēmumu lietā Nr. SKA-839/2024 atzinis, ka valsts atbalsta piešķiršana, pat, ja tā ietvaros tiek vērtēta pretendenta atbilstība privāttiesībām raksturīgiem kritērijiem, ir publiski tiesisks process. Ņemot vērā, ka šobrīd no likumprojekta 4. panta sestās daļas izriet pretējais, un vispārējie komercdarbības atbalsta nosacījumi ir apvienoti ar privāttiesiskiem kritērijiem (ko sabiedrība “Altum” papildus vērtē kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts), aicinām nodalīt strīdu izskatīšanas kārtību divās daļās:
1. Strīdi, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem – izskatāms Administratīvā procesa likuma kārtībā
2. Strīdi, kas izriet no Finanšu institūcijas risku politikas pārvaldības, kas ietilpst privāttiesību jomā, izskatāmi Civilprocesa likuma kārtībā.
Mājokļu politikas departamenta un arī Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta atbildībā esošajās programmās to ieviešanas noteikumi paredz vairākus nosacījumus, kas tieši neizriet no komercdarbības atbalsta kvalifikācijas nosacījumiem, kā ar nav saistīti ar risku līmeņa izvērtēšanu, līdz ar to būtu jāparedz, ka arī attiecībā uz gadījumiem, kad atbalsts tiek atteikts neatbilstības citiem kvalifikācijas noteikumiem dēļ, ir skaidra šādu lēmumu apstrīdēšanas kārtība.

Lūdzam izteikt 4. panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Finanšu institūcijas un klienta strīdus par atteikumu sadarboties ar klientu izskata šādā kārtībā:
1) strīdus par atbilstību kvalifikācijas, tai skaitā, komercdarbības atbalsta kvalifikācijas nosacījumiem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;
2) strīdus, kas attiecas uz risku līmeni, kas noteikts ievērojot Finanšu institūcijas risku pārvaldības, interešu konflikta novēršanas, korupcijas apkarošanas un citas Finanšu institūcijas apstiprinātās politikas un procedūras, - Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam dzēst likumprojekta 4. panta piekto daļu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 14. panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu Finanšu institūcijas padome nodrošina risku pārvaldības politikas izstrādāšanu, apstiprināšanu un uzrauga tās īstenošanu, apstiprina risku pārvaldības metodes. Vienlaikus, lai objektīvi novērtētu, risku pārvaldības politikas tvērumu un tās metodes, lūdzam papildināt likumprojektu ar nosacījumiem un skaidrot anotācijā, kādā apjomā un kādās jomās finanšu institūcijai jāizstrādā darbības riskam atbilstošas politikas un procedūras. Lai norma būtu piemērojama praksē, nepieciešams noteikt un precizēt tās tvērumu.

 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ja likumprojekts netiek papildināts ar piedāvāto redakciju par lietu izskatīšanu Administratīvā procesa likuma un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas sadaļu “Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi” ar skaidrojumu, kāpēc valsts atbalsta piešķiršana ir privāttiesību jomā, un kādēļ risinājums Civilprocesa likuma kārtībā ir tiesisks.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par privāttiesisko un publisko tiesību strīdu pamatu, kā tie ir nodalāmi un kāpēc strīdi, kas izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās pārbaudes ir uzskatāmi privāttiesību jomā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt Attīstības finanšu institūcijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 228.nr.) šādu grozījumu:
Priekšlikums
Altum īsteno virkni valsts atbalsta programmu uzņēmējdarbības, mājokļu un energoefektivitātes jomās, kuru efektivitāte un kvalitāte ir tieši atkarīga no spējas savlaicīgi un pilnīgi pārbaudīt informāciju par atbalsta saņēmējiem, izmantojot valsts uzturētos datu reģistrus. 
 
Piekļuve šādiem reģistriem bieži ir saistīta ar maksas pakalpojumiem vai birokrātiskām procedūrām, kas kavē valsts atbalsta administrēšanas ātrumu un rada papildu administratīvo slogu. 
 Lai veicinātu valsts finanšu instrumentu efektīvu īstenošanu un nodrošinātu kvalitatīvu, ātru un caurskatāmu valsts atbalsta sniegšanu, būtu lietderīgi Attīstības finanšu institūcijas likumā ietvert skaidru normu, kas piešķir ALTUM tiesības bez maksas un bez birokrātiskām procedūrām izmantot publiskos datu reģistrus valsts atbalsta sniegšanas un uzraudzības vajadzībām. 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt Attīstības finanšu institūcijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 228.nr.) šādu grozījumu:
Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva (ES) Nr. 2024/1275) 18. pants nosaka dalībvalsts pienākumu izveidot vienas pieturas aģentūru ēku energosnieguma jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojuma Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" (https://likumi.lv/ta/id/353615) pasākumu Nr. 3.2.3.20 akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – ALTUM) kapacitātes stiprināšanai Altum tiek pārveidota pēc vienas pieturas aģentūras principa ēku energoefektivitātes jomā. Tāpat Ministru kabineta 2025. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 393 "Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam" (https://likumi.lv/ta/id/361681) paredz, lai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un pieejamu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, tiek izveidota un stiprināta vienas pieturas aģentūras funkcija, ko pilda ALTUM. Tās uzdevums ir nodrošināt visaptverošu atbalstu mājsaimniecībām un dzīvojamo ēku īpašniekiem visos atjaunošanas procesa posmos — sākot no informēšanas un sagatavošanas līdz projektu īstenošanai un monitorēšanai.
Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka pēc būtības Direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 18. pants jau ir pārņemts un tiek īstenots Latvijā, lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu, paredzot, ka Attīstības finanšu institūcija, īstenojot atbalsta un attīstības programmas, kā arī nodrošinot citu normatīvajos aktos noteikto deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, cita starpā īsteno vienas pieturas aģentūras ēku energosnieguma jomā funkciju.
Piedāvātā redakcija
-