Atzinums

Likuma 1.pantu. "Likumā lietotie termini." nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, kurā skaidrot terminu "būtiska ietekme uz vidi".
Papildus likumu nepieciešams papildināt  ar normu, kas nosaka robežlielumus, pret kuriem vērtēt plānotās darbības ietekmes būtiskumu. Kā arī nepieciešams noteikt kārtību kādā būtu jāveic projektu novērtējums pret IVN robežlielumiem. Pārkāpšanas gadījumos, ja nav iespējams izvairīties vai novērst būtisko ietekmi, jānosaka kārtība būtiskas ietekmes uz vidi kompensēšanai ar darbībām un maksājumiem vides kvalitātes uzlabošanai un aizsardzībai (oglekļa kredīti, bioloģiskās daudzveidības kredīti u.c. mehānismi).

-

Lūdzam papildinānt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz grozījumus likuma 2.pielikuma 10.punkta 5) a) apakšpunktā.
Rosinātie grozījumi attiecas uz ceļu būvniecības darbībām, kas nav plānotas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, nerobežojas ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai nav paredzētas 100 metru attālumā no tās, un rosinātais izņēmums tiek attiecināts tikai uz komersantu un māju ceļu būvi, kas saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”) ir vienkāršota būvniecības procesa būves (I un II grupas būves), tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka būtiska ietekme uz vidi šādos gadījumos ir maz iespējama, savukārt, pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai tiek noteikti Tehnisko noteikumu izdošanas ietvaros. Ņemot vērā augstāk minēto komersantu un māju ceļiem, kas ir vienkāršota būvniecības procesa būves un plānotas ārpus ĪADT (tostarp Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000), piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir nesamērīga prasība. 

Likuma 2. pielikuma 10. punkta 5) "a)  ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk, izņemot komersantu un māju ceļus;”.

Papildināt likumprojektu , izsakot grozījumu 2.pielikuma 1.punkta 3b) apakšpunktam, ņemot vērā, ka prasība attiecas uz jau esošām būvēm (meliorācijas sistēmām), kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām īpašniekam ir pienākums kopt un uzturēt, tostarp, lai to darbība nepasliktinātu citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas. Uzskatām, ka nav pamatoti pārbūves nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu būtu vērtēt visos gadījumos. Lai mazinātu administratīvo slogu uzskatām, ka būtiskās nelabvēlīgās ietekmes būtu vērtējam gadījumos, kad meliorācijas sistēma atrodas, robežojas vai ir tuvāk par 100 m no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000). Gadījumos, kad paredzētās darbības neskar aizsargājamās teritorijas, ietekme uz vidi ir nebūtiska, tāpēc piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu esošu sistēmu pārbūvei ir nesamērīga prasība. 

1.punkta 3) b) “esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem un paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēta 100 metru attālumā no tās;”.

Sniedzot viedokli par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (24-TA-453) (turpmāk - Grozījumi) publiskās apspriešanas ietvaros, kas norisinājās no 26.09.2024. - 09.10.2024., akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM) sniedza sekojošu priekšlikumu un turpina to uzturēt: “[..] likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk - Likums) tiek lietots termins “būtiska ietekme uz vidi”, tomēr likumdevējs nav skaidrojis šī jēdziena saturu un būtiskuma apjomu, tādēļ rosināts to definēt Likuma 1. pantā, attiecīgi papildinot Grozījumus ar punktu par Likuma 1. panta papildināšanu ar jaunu 8. punktu. LVM rosina definīciju veidot atbilstoši 2021. gada 18. februāra Komisijas paziņojumam “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01)”, kas nosaka, ka būtiska ietekme uz vidi ir jāinterpretē saskaņā ar 2020. gada 18. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantu par būtisku kaitējumu vides mērķiem. Likumdevējam papildus būtu nepieciešams noteikt, ka būtiskas ietekmes robežlielumus un tehniskās pārbaudes kritērijus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kā arī nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību kompensējošām darbībām būtiskas ietekmes uz vidi kompensēšanai, ja to nav iespējams novērst ar ietekmes mazināšanas vai novēršanas instrumentiem.”

Viedokļu pārskatā norādīts, ka Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā šāds LVM priekšlikums nav atbalstāms, jo tādējādi tiktu sašaurināts vides jēdziens Likuma ietvaros. Tomēr jānorāda, ka jēdziena konkretizēšana neradītu apdraudējumu vides aizsardzības interesēm. Vienlaikus aicinām ņemt vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, kas noteic svarīgākās juridiskās tehnikas prasības normatīvo aktu izstrādē, 38. punktam likumprojektā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros, kā arī lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas.

LVM ieskatā Likumam perspektīvā būtu jāveic šādi uzdevumi:
- aprakstīt būtiskas ietekmes uz vidi definīciju un robežlielumus, tādā veidā konkretizējot IVN robežrādītājus, pret kuriem vērtēt ietekmi uz vidi;
- noteikt kārtību veikt projektu novērtējumu pret IVN robežlielumiem, pārkāpšanas gadījumos (ja nav iespējams izvairīties vai novērst būtisko ietekmi) nosakot kārtību būtiskas ietekmes uz vidi kompensēšanai ar darbībām un maksājumiem vides kvalitātes uzlabošanai un aizsardzībai (oglekļa kredīti, bioloģiskās daudzveidības kredīti u.c. mehānismi).

-

Grozījumu anotācijas apraksta sadaļā cita starpā norādīts, ka Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 20.01.2024. rīkojumu Nr. 55 (turpmāk – Deklarācija), ietverti uzdevumi saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) jomas regulējuma pilnveidošanu administratīvā sloga mazināšanai. Deklarācijas 32.3. pasākuma 3) apakšuzdevums paredz pilnveidot IVN procedūras, savukārt 35.5. pasākums paredz sagatavot priekšlikumus par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, t.sk. vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, IVN, atmežošanā.

Izrietoši Ministru kabinets 02.04.2024. ir pieņēmis zināšanai Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (24-TA-385) (turpmāk – Rīcības plāns). Tajā ietvertie risinājumi izstrādāti balstoties uz Valsts kancelejas organizēto 5 darba grupu secinājumiem un ir ietverti šajā Grozījumu likumprojektā. Vienlaikus lūdzam ņemt vērā, ka šobrīd Tiesību aktu projektu portālā ministrijām saskaņošanai nodots EM izstrādātā informatīvā ziņojuma “Par papildu pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā” (24-TA-2818) projekts, kas papildina pirmo informatīvo ziņojumu. Cita starpā tā 5. punkts satur LVM sniegtos priekšlikumus, kas skar arī IVN procesa problemātiku, proti, 5.2.3. apakšpunktā LVM vērš uzmanību uz Rīcības plāna 5.3.2.punktā noteikto: "Veikt izvērtējumu par likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu 1. un 2.pielikumā ietverto Eiropas Savienības regulējumam papildus ietverto kritēriju, kā arī noteikto robežvērtību nepieciešamību, efektivitāti un atbilstību." un norāda, ka šobrīd šādi kritēriji ir šķietami subjektīvi un atkarīgi tikai no Valsts vides dienesta nostājas, lūdzot papildināt Rīcības plāna 5.3.punktu ar jaunu 5.3.3.apakšpunktu šādā redakcijā: "5.3.3. Pievienot skaidrojumu un izstrādes kritērijus kumulatīvas ietekmes noteikšanai, kas ir būtisks kritērijs IVN piemērošanai/nepiemērošanai."

Ievērojot, ka šobrīd ar Grozījumiem tiek rosinātas izmaiņas Likuma 2. pielikumā, kā arī ņemot vērā Deklarācijas mērķi un būtību, t.sk. tajā nostiprināto uzdevumu mazināt birokrātiju un padarīt elastīgāku valsts pārvaldi, lai tādējādi sasniegtu paredzēto rezultātu - atvieglot vai samazināt administratīvās procedūras, ar šo, ievērojot lietderības apsvērumus, rosinām neatlikt papildu izmaiņu veikšanu Likuma 2. pielikumā “Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” un iekļaut Grozījumos šādus jau Grozījumu publiskās apspriešanas ietvaros LVM sniegtos priekšlikumus:

1. Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz jau esošām būvēm (meliorācijas sistēmām), kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām īpašniekam ir pienākums kopt un uzturēt, tostarp, lai to darbība nepasliktinātu citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas, tad pamatoti pārbūves nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu būtu vērtēt gadījumos, kad meliorācijas sistēma atrodas, robežojas vai ir tuvāk par 100 m no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000). Gadījumos, kad paredzētās darbības neskar aizsargājamās teritorijas, ietekme uz vidi ir nebūtiska, tāpēc piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu esošu sistēmu pārbūvei ir nesamērīga prasība. Rosinām papildināt Likuma 2. pielikuma 1. punkta 3) b) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem un paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēta 100 metru attālumā no tās;”.

2. Rosinātie grozījumi attiecas uz ceļu būvniecības darbībām, kas nav plānotas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, nerobežojas ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai nav paredzētas 100 metru attālumā no tās, un rosinātais izņēmums tiek attiecināts tikai uz komersantu un māju ceļu būvi, kas saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”) ir vienkāršota būvniecības procesa būves (I un II grupas būves), tāpēc ir pamatoti pieņemt, ka būtiska ietekme uz vidi šādos gadījumos ir maz iespējama, savukārt, pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai tiek noteikti Tehnisko noteikumu izdošanas ietvaros. Ņemot vērā augstāk minēto komersantu un māju ceļiem, kas ir vienkāršota būvniecības procesa būves un plānotas ārpus ĪADT (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000), piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir nesamērīga prasība. Rosinām papildināt Likuma 2. pielikuma 10. punkta 5) a) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “ja tā garums ir 1 kilometrs un vairāk, izņemot komersantu un māju ceļus;”.

Norādām, ka LVM jau ikdienā, plānojot un īstenojot savu saimniecisko darbību, veic savas darbības ietekmes uz vidi novērtējumu. Ievērojot Deklarācijā izvirzīto virsmērķi un mazinot administratīvo slogu IVN procesa normatīvajā regulējumā, saskatāma arī pozitīva fiskālā ietekme.

-