Atzinums

Ņemot vērā, ka likuma 8.⁴ panta vienpadsmitā daļa paredz iegūstošā kredīta devēja iegūtās ķīlas tiesības faktisku neaizskaramību, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu pamatojumu šādas normas iekļaušanai likumprojektā. 

-

Anotācijā norādīts: "Hipotekārā kredīta vienkāršotas pārejas ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Tādējādi hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums, taču, kā izņēmums no Civillikuma 1869. panta, ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu pārņem iegūstošais kredīta devējs un tā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus."
Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas darba grupas ietvaros atbalstītais koncepts, uz ko uzstāja kreditēšanas nozares pārstāvji, tieši paredzēja atteikšanos no pārjaunojuma līguma slēgšanas pārkreditācijas procesā. Līdz ar ko no likumprojekta šobrīd neizriet, ka starp iesaistītajām pusēm tiek slēgts pārjaunojuma līgums, bet gan, kā jau norādīts anotācijā, pārkreditešanas procesā tiek slēgts jauns hipotekārās kreditēšanas līgums un jauns ķīlas līgums. Savukārt agrākā (esošā) hipotēka zemesgrāmatā tiek saglabāta iegūstošā kreditora prasījuma segšanai uz likuma pamata hipotekārās pārkreditēšanas procesa ietvaros (šī viena likumprojektā definēta izņēmuma gadījumā ķīla saglabā savu spēku pat tad, kad saistība, kas to pamato, izbeidzas). Līdz ar ko norādām, ka anotācijā ir nekorekti norādīts, ka hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums un kā ar likumprojektu paredzēts izņēmums no Civillikuma 1869.panta nosacījumiem.
Jānorāda, ka tieši, slēdzot pārjaunojuma līgumu, atbilstoši Civillikuma 1311. pantam agrākā ķīlas tiesība, pusēm savstarpēji vienojoties, var palikt spēkā un tas Civillikumā ir paredzēts kā izņēmums no Civillikuma 1283. un 1309. pantā noteiktā, ka ķīlas tiesība kā blakus tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumu, kam par labu tā nodibināta. Proti, atbilstoši vispārējam regulējumam ķīlas tiesība kā akcesora tiesība izbeidzas, kad izbeidzas galvenā saistība, vienlaikus to var saglabāt, pusēm slēdzot pārjaunojumu un par to atsevišķi vienojoties (un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Tieslietu ministrija sākotnēji kā vienu no iespējamiem risinājumiem pārkreditācijai tieši piedāvāja to, ka parkreditēšanas process varētu notikt pusēm slēdzot pārjaunojuma līgumu, pārjaunojot saistības un saglabājot hipotēku (ķīlu) atbilstoši minētajam Civillikuma regulējumam). Tomēr šobrīd likumprojekts neparedz, ka star pusēm tiek noslēgts pārjaunojuma līgums, gluži pretēji ar likumprojektu paredzēts, ka vecā saistība, kas iepriekš bija par pamatu hipotēkas nodibināšanai, izbeidzas (tā netiek pārjaunota). Līdz ar ko šobrīd anotācijā kļūdaini norādīts, ka ar likumprojektu kā speciālo regulējumu ir paredzēts atkāpties no Civillikuma 1869. panta nosacījumiem kā no vispārējā regulējuma par pārjaunojumu. 
Visbeidzot anotācijā nav atrodams pamatojums tam, kāpēc ar likumprojektu būt jāveido speciālais regulējums attiecībā pret Civillikuma noregulēto par ķīlas kā akcesoras tiesības spēkā esamību. Proti, no anotācijas nav saprotama un anotācijā nav aprakstīta nepieciešamība esošās ķīlas tiesības pārgrozīšanai un tās kārtas saglabāšanai zemesgrāmatā pārkreditācijas procesā. Lūdzam papildināt anotāciju ar minēto pamatojumu.

-

Aicinām izvērtēt, vai 8.⁴ panta devītā daļa būtu paplašināma un attiecināma ne tikai uz iegūstošajam kredīta devējam veiktajiem maksājumiem, bet arī uz citiem zaudējumiem, kas patērētājam, iespējams, radušies iegūstošā kreditora rīcības rezultātā, ņemot vērā, ka pārkreditācijas procesā patērētājs uzskatāms par mazāk aizsargāto pusi.

-