Projekta ID
23-TA-1961Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"
Atzinums iesniegts
08.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Biedrība “Latvijas Kūdras asociācija” ir iepazinusies ar “Nacionālā enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam. Aktualizēts projekts iesniegšanai Eiropas Komisijā 2023. gadā”, 23-TA-1961 (turpmāk – Plāns), un iesniedz savus iebildumus.
1. Nodaļa 3.1.6. ZIZIMM sektors
Lūdzam labot un precizēt Plāna 40. lpp. iekļauto teikumu ”Tāpat arī ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir … un kūdras ieguves apjoma pieaugumam un mērķa tirgus transformācijai, pārtraucot ražot kurināmo kūdru un palielinot lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguvi.” Tā kā atskaites punkts ir 1990. gads, nevar apgalvot, ka salīdzinot ar to, iegūtās kūdras apjoms ir pieaudzis. 1990. gadā Latvijā ieguva 2900 tūkst. t kūdras, bet 2022. gadā 1469 tūkst. t, tātad, divas reizes mazāk.
2. Apakšpunkts “DRN likmes pakāpeniskas palielināšanas izvērtēšanas NPP ietvaros” (48.lpp.)
Lūdzam 4. punktā izslēgt vārdus “palielināt DRN likmi par kūdras ieguvi”. Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (22-TA-2444), kas ietver arī dabas resursu nodokļa kūdrai paaugstinājumu, jau ir akceptēts Ministru kabineta 2023. gada 09. oktobra sēdē un iesniegts Saeimā. Ar likumprojektu paredz pakāpeniski paaugstināt DRN kūdrai, sākot no 2024. gada un noslēdzot 2026. gadā.
3.Nodaļa 3.7. ZIZIMM sektors
Lūdzam 127. lpp. iekļauto teikumu par kūdru papildināt ar vārdu “būtiska” un izteikt šādā redakcijā: “Viens no priekšnosacījumiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir kūdras ieguves būtiska nepalielināšana, salīdzinot ar esošo ražošanas līmeni, un paralēli meklējot risinājumus jaunu un tikpat efektīvu substrāta izejvielu iegūšanai.” Protams, notiek nepārtraukts darbs, izstrādājot jaunus substrātus, bet jāņem vērā, ka pieprasījums pēc augšanas substrātiem nemitīgi pieaug (Blok e.a. 2020. (Growing media for food and quality of life in the period 2020-2050.) Acta horticulturae, in press) un daudzos gadījumos, piemēram, meža stādu audzēšanai, alternatīvas nav atrastas.
4. Nodaļa 4.4.ZIZIMM mērķa scenārija projekta analīzei izmantotā metode, sadaļa “Mitrāji”.
Plāna 132. lpp. iekļautais skaitlis “45 tūkst. ha” jālabo uz “31,62 tūkst. ha.”. Latvijas 2023. gada Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā (NIR) nodaļā 6.7 WETLANDS (CRF 4.D) 383.lpp. ir teikts: “ … including 31.62 kha of peatlands drained for peat extraction based on the results of the LIFE REstore project.” Kā redzams no NIR 6.28 tabulā iekļautajiem datiem, pēdējos gados kūdras ieguves ietekmētā platība tiek lēsta nedaudz virs 30 tūkst. ha.
1. Nodaļa 3.1.6. ZIZIMM sektors
Lūdzam labot un precizēt Plāna 40. lpp. iekļauto teikumu ”Tāpat arī ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir … un kūdras ieguves apjoma pieaugumam un mērķa tirgus transformācijai, pārtraucot ražot kurināmo kūdru un palielinot lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguvi.” Tā kā atskaites punkts ir 1990. gads, nevar apgalvot, ka salīdzinot ar to, iegūtās kūdras apjoms ir pieaudzis. 1990. gadā Latvijā ieguva 2900 tūkst. t kūdras, bet 2022. gadā 1469 tūkst. t, tātad, divas reizes mazāk.
2. Apakšpunkts “DRN likmes pakāpeniskas palielināšanas izvērtēšanas NPP ietvaros” (48.lpp.)
Lūdzam 4. punktā izslēgt vārdus “palielināt DRN likmi par kūdras ieguvi”. Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (22-TA-2444), kas ietver arī dabas resursu nodokļa kūdrai paaugstinājumu, jau ir akceptēts Ministru kabineta 2023. gada 09. oktobra sēdē un iesniegts Saeimā. Ar likumprojektu paredz pakāpeniski paaugstināt DRN kūdrai, sākot no 2024. gada un noslēdzot 2026. gadā.
3.Nodaļa 3.7. ZIZIMM sektors
Lūdzam 127. lpp. iekļauto teikumu par kūdru papildināt ar vārdu “būtiska” un izteikt šādā redakcijā: “Viens no priekšnosacījumiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir kūdras ieguves būtiska nepalielināšana, salīdzinot ar esošo ražošanas līmeni, un paralēli meklējot risinājumus jaunu un tikpat efektīvu substrāta izejvielu iegūšanai.” Protams, notiek nepārtraukts darbs, izstrādājot jaunus substrātus, bet jāņem vērā, ka pieprasījums pēc augšanas substrātiem nemitīgi pieaug (Blok e.a. 2020. (Growing media for food and quality of life in the period 2020-2050.) Acta horticulturae, in press) un daudzos gadījumos, piemēram, meža stādu audzēšanai, alternatīvas nav atrastas.
4. Nodaļa 4.4.ZIZIMM mērķa scenārija projekta analīzei izmantotā metode, sadaļa “Mitrāji”.
Plāna 132. lpp. iekļautais skaitlis “45 tūkst. ha” jālabo uz “31,62 tūkst. ha.”. Latvijas 2023. gada Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā (NIR) nodaļā 6.7 WETLANDS (CRF 4.D) 383.lpp. ir teikts: “ … including 31.62 kha of peatlands drained for peat extraction based on the results of the LIFE REstore project.” Kā redzams no NIR 6.28 tabulā iekļautajiem datiem, pēdējos gados kūdras ieguves ietekmētā platība tiek lēsta nedaudz virs 30 tūkst. ha.
Piedāvātā redakcija
-