Atzinums

1. Vēršam uzmanību, ka paredzētais pilnvarojums pašvaldībai izdot saistošos noteikumus neatbilst Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, proti, Zvejniecības likuma 7. panta piektajai daļai, jo ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, nevis pašvaldība, kā arī Zvejniecības likuma 13. panta otrajai daļas 1. punktam, kas noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību. Turklāt Pašvaldību likuma 44. pants nav tiesisks pamats pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadali tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildu varai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem [sk., piemēram, Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu]. Tātad Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas. Ministru kabineta tiesības izdot ārējus normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl tam šīs tiesības ir piešķirtas ar likumu (Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra spriedums lietā Nr. 2017-11-03 14.1. apakšpunkts).
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot pašvaldībai doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus.
2. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija iepriekš ir norādījusi, ka nav noteiktības par to, kā pašvaldības dome, kas ir koleģiāla institūcija, kuras darbs notiek domes sēdēs, kurās tiek pieņemti domes lēmumi, veiks grozījumā paredzētās konsultācijas. Norādām, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta trešo daļu saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām. Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu pašvaldība apkopo un atspoguļo šo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā. Ievērojot minēto, sabiedrības, tostarp  zvejniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju, viedoklis ir noskaidrojams vispārējā kārtībā.
3. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra protokollēmuma “Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”” (protokols Nr. 55, 37. §) 3. punktam, kas nosaka pienākumu visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka atšķirīgs regulējums katrā pašvaldībā ir nepieciešams:
1) jo zvejniecības tradīcijas, pieejamā infrastruktūra un zivju sugu sastāvs vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā var būtiski atšķirties no citām pašvaldībām. Norādām, ka minētais arguments neatbild uz jautājumu, kāpēc Ministru kabinets nevar noteikt vienotus kritērijus komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei atbilstoši zivju resursu pieejamībai;
2) lai zvejas tiesības tiktu piešķirtas aktīvi strādājošiem komersantiem, nevis tiktu "rezervētas" bez faktiskas darbības. Norādām, ka minētais arguments nepamato, kāpēc Ministru kabinets nevar noteikt prasības, lai ierobežoju vai izslēgtu iespēju neizmantot zvejas tiesības;
3) jo atšķirīgs noregulējums ļauj pašvaldībai prioritizēt tos zvejniekus, kuri sniedz lielāko ieguldījumu vietējā ekonomikā un nodarbinātībā. Norādām, ka zvejai piešķiramo zvejas limitu sadale ir vērsta uz priekšu, tādējādi nav pamatoti noteikt atšķirīgu attieksmi citiem tiesību subjektiem atkarībā no ieguldījuma vietējā ekonomikā un nodarbinātībā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt anotācijā norādīto pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās.
 

-

Šobrīd Ministru kabineta 2009. gada 11. augustā noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 71.³ punkts noteic, ka pašvaldības dome nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai.
Savukārt grozījumi paredz izteikt 71.³ punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka pašvaldības dome:
1) pirms izdot saistošos noteikumus, konsultējas ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, bet, ja tādu nav – ar komerciālās zvejas tiesību nomniekiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
2) izdod saistošos noteikumus par kritēriju piemērošanu komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei, tostarp nosakot kritēriju piemērošanu zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa.
Tātad pašvaldība šobrīd ir pilnvarota noteikt komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, savukārt grozījums paredz vien pilnvarot pašvaldību noteikt kritērijus komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 115. punkts noteic, ka noteikumu projektam, ja nepieciešams, raksta noslēguma jautājumus. Noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
Ņemot vērā minēto,  111. punkts ir pārskatāms, jo pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 71.³ punktu nevar palikt spēkā līdz tie tiek atzīti par spēku zaudējušiem, jo minēto noteikumu 71.³ punktā ietvertais pilnvarojums pašvaldībai atšķiras no grozījuma 71.³ punktā noteiktā pilnvarojuma. Ievērojot minēto, noteikumos var noteikt, ka pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar noteikumu 71.³ punktu, piemērojami  71.³ punktā noteiktajā apjomā, bet ne ilgāk kā līdz noteiktam termiņam.

 

-