Atzinums

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labumu organizāciju likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un uztur visus iepriekš izteiktos iebildumus, kas izteikti publiskās apspriedes laikā.

1.  Aicinām grozīt Likumprojekta 6. pantu ar 4.1 daļu un izteikt to šādā redakcijā: "(41) Komisijas personālsastāvu apstiprina Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors.".

Finanšu ministrijas sniegtā argumentācija pēc būtības neattiecas uz priekšlikumā identificēto problēmu - politiskās ietekmes risku Sabiedriskā labuma komisijas sastāva veidošanā. Priekšlikuma mērķis nav mainīt Sabiedriskā labuma komisijas funkcijas vai ietekmēt tās atzinumu saturu, bet gan nodrošināt, ka komisijas personālsastāva apstiprināšana tiek īstenota institūcijā, kas nav politiski vadīta. Kultūras ministra iesaiste komisijas sastāva apstiprināšanā rada vismaz priekšstatu par iespējamu politisku ietekmi, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir profesionāla amatpersona, kas nav politiski vēlēta un neieņem politisku amatu. Līdz ar to priekšlikums ir vērsts uz komisijas neatkarības stiprināšanu un sabiedrības uzticēšanās veicināšanu tās darbam.

Atsaucoties uz vienošanām, kas jau konceptuāli panāktas 2024. un 2025. gadā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju, turpinām lūgt papildus izdarīt šādus grozījumus:

2. Aicinām grozīt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. panta otro daļu, paredzot, ka par sabiedriskā labuma darbībai izlietotiem līdzekļiem uzskatāmi arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas izmantoti organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem, izsakot to šādā redakcijā: “Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, tai skaitā organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem.”

LPA nepiekrīt argumentam, ka jautājums būtu skatāms tikai nākotnes reformas ietvaros. Priekšlikums risina praksē identificētu tiesiskās skaidrības problēmu attiecībā uz ziedojumu un saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu sabiedriskā labuma organizācijās par ko jau panākta vienošanās ar Finanšu ministriju 2025. gada sākumā. Pašreizējais regulējums rada neskaidrības par normu interpretāciju un piemērošanu, apgrūtinot organizāciju spēju plānot un nodrošināt sabiedriskā labuma darbību, tostarp sociālo pakalpojumu sniegšanu. Īpaši problemātiski tas ir organizācijām, kuru darbība balstās uz dažādu finansējuma avotu kombinēšanu un ilgtermiņa finanšu plānošanu. Ņemot vērā pastāvošo tiesisko nenoteiktību un atšķirīgas interpretācijas riskus, regulējuma precizēšana ir nepieciešama jau šobrīd, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu. Tādēļ nav pamata atlikt šī jautājuma risināšanu līdz plašākas sabiedriskā labuma sektora reformas īstenošanai.

3. Aicinām papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem, kuri pārstāv biedrības un nodibinājumus, par dalību komisijas darbā ir tiesības saņemt atlīdzību. Ministru kabinets nosaka Sabiedriskā labuma komisijas locekļu atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību”.

Norādām, ka valsts budžeta ierobežojumi paši par sevi nevar būt pietiekams pamats priekšlikuma noraidīšanai. Sabiedriskā labuma komisija veic nozīmīgas publiskas funkcijas, un biedrību un nodibinājumu pārstāvju dalība tās darbā prasa profesionālu kompetenci un būtisku laika ieguldījumu. Atlīdzības neesamība ierobežo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējas pilnvērtīgi iesaistīties komisijas darbā un var negatīvi ietekmēt pārstāvības daudzveidību. Vienlaikus priekšlikums paredz tikai tiesisko ietvaru atlīdzības noteikšanai, savukārt konkrētais atlīdzības apmērs un nepieciešamais finansējums būtu vērtējams Ministru kabinetam, ievērojot valsts budžeta iespējas. Tādēļ uzskatām, ka nav pamata atteikties no regulējuma iekļaušanas likumā.
 

-