Atzinums

Projekta ID
24-TA-521
Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
24.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
3. Noteikumos lietoti šādi termini:
Iebildums
MK noteikumu projekta būtība ir balstīta uz atšķirīgu pieeju tīrīšanai un padziļināšanai, attiecīgi ir definēti abi šie procesi. 
Šāds dalījums kopumā ir atbalstāms, bet starp abiem šiem pasākumiem ir neaptverta darbu zona, kas vistiešākajā veidā skar lielu daļu pašlaik īstenoto ūdeņu tīrīšanas projektu, kas tiek veikti, izmantojot tehniku (bet ne tikai). Nav iespējams no gultnes izņemt tikai ūdensaugus, kopā ar tiem vai to saknēm neizņemot arī grunti, it īpaši, veicot darbus ar tehniku. Savukārt arī par padziļināšanu šādus darbus nevarēs uzskatīt, jo to mērķis nekādā gadījumā nav palielināt dziļumu vai “citus parametrus”. Turklāt nav skaidrs, kas ir “citi parametri”, ko palielina padziļināšanas darbu laikā.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
4. Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai un virszemes ūdensobjekta attīrīšanai, ja attiecīgajai darbībai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.
Iebildums
MK noteikumu projekts paredz, ka Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD) tehniskos noteikumus būs nepieciešams saņemt tikai par virszemes ūdensobjektu padziļināšanu (ar vairākiem izņēmumiem), ostas akvatoriju kapitālo padziļināšanu un virszemes ūdensobjektu attīrīšanu.
Savukārt netiek aptverta virszemes ūdensobjektu tīrīšana (jebkādu objektu jebkāda apjoma), ostu remonta padziļināšanas darbi (jebkādu ostu, jebkāda apjoma) un virsūdens ūdensobjektu padziļināšanai, ja piepildās vairāki nosacījumi (objekts atrodas aizsargājamā teritorijā, padziļināšana paredzēta dažādos dokumentos un, ja padziļināšanas ietvaros tiek atjaunotas zivju nārsta vietas ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu (nav skaidrs kurām zivju sugām).
Pirmkārt, šo nosacījumu dēļ tiek saskatīti salīdzinoši lielas nelabvēlīgās ietekmes riski:
-  virkne ostu atrodas lašu, taimiņu, upes nēģu un vimbu migrācijas ceļā, faktiski ostu akvatorija veido “pudeles kaklu”, kur ir iespējams ļoti efektīvi aizkavēt migrācijas norisi un samazināt ceļotājzivju, kas ir gan zivsaimnieciski nozīmīgas, gan aizsargājamas sugas, dabiskās atražošanās sekmes;
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" veiktā dažādu tīrīšanas projektu sekmju novērtēšana liecina, ka daudzos gadījumos situācija ne tikai nav uzlabojusies, bet pat ir pasliktinājusies. Dodot nekontrolētu “zaļo gaismu” jebkāda veida tīrīšanas projektiem faktiski jebkurā vietā un laikā (izņemot putnu ligzdošanas periodu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam un nekur neprecizēt zivju nārsta migrācijas, nārsta un ikru attīstības periodu), ir liela iespēja, ka sekas būs ievērojamas, ilgstošas un dārgas.
Otrkārt, šis varētu sarežģīt Zvejniecības likuma 26. panta 3. un 4. daļas un MK noteikumu Nr. 188 prasības. Iepriekš prasības novērtēt sagaidāmo ietekmi uz zivju resursiem tika īstenotas ar VVD tehniskajiem noteikumiem un, ja prasība pēc VVD tehniskajiem noteikumiem tiek atceltas, īsti nav skaidrs šos noteikumus aizzvietojošais mehānisms, kā VVD ierosinās zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un noteikšnau (MK noteikumu Nr. 188 19. punkts) un kā būs iespējams ierosināt un ņemt vērā rekomendācijas zivju resursiem nodarīto zaudējumu samazināšanai.
Līdz ar to uzskatām, ka ostu padziļināšana un ūdeņu tīrīšana nevar nenodarīt naudas izteiksmē aprēķināmus zaudējumus zivju resursiem. Piemērs - pašlaik Salacgrīvā notiek tilta pārbūve un būvniekam ir nepieciešams saņemt gan zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu, gan rēķināties ar nepiciešamību samazināt darbu ietekmi. Ja tiktu pieņemts pašreizējais MK noteikumu projekts, Salacgrīvas osta tai pat laikā turpat netālu drīkstētu darboties jebkurā laikā ar jebkādu grunts izņemšanas tehniku.

 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
27.1. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjekta padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;
Iebildums
Pašlaik dažādu pasākumu ietekme uz zivju resursiem ir jāvērtē divos dažādos dokumentos – zivsaimnieciskajā ekspertīzē (kārtību nosaka MK 08.05.2021. noteikumi Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība”) un sertificēta eksperta atzinumā par ietekmi uz zivju resursiem (kārtību nosaka MK 30.09.2010. noteikumi Nr. 925 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības"). Pirmajā tiek vērtēta ietekme uz sainmnieciski izmantojamiem zivju resursiem, otrajā – uz zivju sugu aizsardzību un ihtiofaunu kā tādu.
MK noteikumu projektā nav konsekvences attiecībā uz minētajiem noteikumiem. 27.1., 33.1.1. un 37.6. apakšpunktā ir minēts sertificēta eksperta atzinums, savukārt 40.6. apakšpunktā un 44.punktā – zivsaimnieciskā ekspertīze.
Iespējams, ka pamatdoma ir, ka zivsaimnieciskā ekspertīze ir tīri zaudējumu aprēķināšanai, bet sertificēta eksperta atzinums – lai rekomendētu ietekmes samazināšanas veidus. Taču tas ir pretrunā, ar MK noteikumu Nr. 188 6.2. apakšpunktu, kurā noteikts, ka iespējas zaudējumu samazināšanai ir jārekomendē arī zivsaimnieciskajā ekspertīzē.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
32.1.1. zivju resursiem, tajā skaitā ievēro tīrīšanas darbu aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā;
Iebildums
Zivju migrācija un ikru attīstības laiks dažādos ūdeņos ir atšķirīgs un var ilgt faktiski visu gadu (sākties ar lašveidīgo zivju nārsta migrācijas sākumu vasarā, turpināties ar upes nēģa nārsta migrāciju līdz pat nākošā gada pavasarim un beigties ar porcijveidā nārstojošo karpveidīgo zivju nārstu kaut kad jūlijā – t.i., kādu laiku pēc pirmo lašveidīgo zivju ienākšanas). Attiecīgi izvērtējumam, par migrācijām vai ikru attīstības laikiem, ir jābūt. Taču konkrētajā redakcijā nekādas atkāpes nav paredzētas. Tas nozīmē, ka neesot  tehniskajiem noteikumiem, vērtējums netiks veikts, t.i., faktiski katrs pats drīkstēs darboties atbilstoši savai saprašanai par zivju migrācijām un ikru attīstību.

 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
32.3. ūdensteces tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;
Iebildums
Šī prasība ne ar ko nav pamatota un nav uzskatāma par lietderīgu. Ja dara kā 32.3.apakšpunktā ir norādīts, tad tīrot šādā virzienā viss uzduļķojums un cits pa straumi uz leju peldošais materiāls nonāks jau iztīrītajā daļā, un to nāksies tīrīt vēlreiz (savukārt tīrot no augšas uz leju, tas tiks iztīrīts vēlāk).
Ūdensteces tīrīšanas jēga un mērķis ir attīrīt piesārņotās vietas no sanesumiem, bet tīrot pret straumi neizbēgami daļa nosēdumu, bet stipras straumes gadījumā, praktiski lielākā sedimentu masa tiek noskalota un agregāta kausā paliek tikai minerālā grunts. Zivju nārsta laukumiem jābūt tīriem no šim sekundāriem sanesumiem.

 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
32.4. ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;
Iebildums
Prasībai nav pamatojuma. Realitātē darbus veic visā izraudzītā teritorijā pēc kārtas, neapbraucot tukšgaitā kādus laukumus un teritorijas. Kurš, kad un kā kontrolēs šī nosacījuma ievērošanu?

 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
32.5. ūdensaugus pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;
Iebildums
Nav izprotams pamatojums šādam punktam. Kurš, kad un kā kontrolēs tā ievērošanu un pateiks, vai konkrētais kanāls ir pareizais koridors vai nav?
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
32.8. tīrīšanas darbu laikā neizņem grunti un nepārveido ūdensobjekta gultni un krasta līniju;
Iebildums
Šo prasību nav iespējams ievērot, jo dūņu un citu sedimentu sanesumi nav pilnībā atdalāmi no ūdensteces gultnes minerālās grunts. Tāpat ūdensaugu saknes, ko tīrot gultni jācenšas izņemt pēc iespējas pilnīgāk, lai ierobežotu ataudzi, tīrot tiek izceltas krastā kopā ar kādu daļu no grunts, kurā tās ieaugušas. Ja atstāj ieaugušās ūdensaugu saknes, tad tīrīšanas darbiem nav jēgas. Nākamgad viss atjaunojas. Tāpēc, upju tīrīšanas rezultātā, kāda daļa upes gultnes minerālās grunts (smilts, grants, šķembas, akmeņi), tiek izcelta upes krastā. Šī minerālā grunts nostiprina noskaloto, parasti pārpurvoto upes krastu, kā arī sniedz iespēju pietuvoties ūdens līnijai, kas parasti pirms tīrīšanas nav pieejama. Praksē tie nav milzīgi apjomi, bet parasti upes krasts šajā konkrētā vietā tiek pacelts vidēji par 10-20 cm. No izceltās grunts, kas ir samaisīta ar dūņām, ūdensaugu saknēm un minerālo grunti, dažu centimetru robežās, līdz metram, izmainās arī krasta līnija. Tādējādi gar ūdensteces krastu izveidojas nelieliem līkumiem robota līnija, kas uzlabo zivju mazuļu, ūdensaugu un ūdens organismu dzīves apstākļus un to daudzveidību.
Zivju nārsta vietu ierīkošana arī balstās uz principu, ka "pārveido ūdensobjekta grunti", kas līdz tam ir nolīdzinājusies ar sanesumu slāni, kas nav derīgs nārstam. Apzināti tiek veidoti gultnes padziļinājumi un ar oļiem, sķembām un izskalotu granti pildīti nārsta laukumi.
Attiecīgi tā ir ūdensobjektu tīrīšanas jēga, ka rezultātā iegūst daudzveidīgāku vidi līdz tam ļoti eitroficētas un vienveidīgas vides vietā.    


 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
32.10. tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta tīrīšanas darbu pabeigšanas no virszemes ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
Iebildums
Šī prasība nav pamatota un ir pretrunā ar reālo situāciju dabā. Ūdensaugu masa, kas izcelta un nostāv krastā kādu laiku, gandrīz pilnībā noplok un paliek tikai ar organiku “sasmērēta” minerālā grunts (smilts, grants, šķembas  un atsevišķi nelieli akmeņi). Nav tehnisku iespēju sadalīt šo masu pa frakcijām.Tā ir ar sasmalcinātu un daļēji sadalījušos ūdensaugu masas piedevu samaisīta upes grunts. Šāda masa nav lietojama ne uz ceļiem kā segums, jo ir organikas piemaisījums, ne arī laukiem, jo klāt ir šķembas un akmeņi. Turklāt atkārtoti izceļot šo krastā noblietējušos masu ar aptuveno proprciju 1/5 starp organiku un minerālo grunti, tiek vēl vairāk pārveidota sākotnējā krasta līnija, izbraukāta un izdangāta ar iekrāvēja un kravas transporta sliedēm, parasti mitrā krastmala. Rezultātā tā ir jāved uz desmitus kiloimetru attālo atkritumu poligonu deponēt.
Pastāvot šādai prasībai vēl vairāk tiks pārveidota vide, nevis ekskavēto grunti atstājot un nolīdzinot krastmalā.
šāda grunts izvešana dubulto un pat trīskaršo ūdensobjektu tīrīšanas procesu izmaksas, nerēķinot vēl klāt deponēšanas izmaksas. Attiecīgi pieaugot darbu izmaksām, varēs mazāk iztīrīt eitroficētās ūdeņu platības.
 
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
32.13. tīrot ūdensteces, pēc iespējas saglabā:
Iebildums
Šāds nosacījums ir bez reālas kontroles, turklāt teksts “pēc iespējas sagalabā” nozīmē, ka principā šos nosacījumus var arī neievērot. Līdz ar to nav izprotams pamatojums šādus nosacījumus ietvert MK noteikumu projektā.
 
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
32.14. ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija;
Iebildums
Ar rokas darba instrumentiem nevar neko paliekošu izdarīt. Praksē pārbaudīts, ka pēc tādiem darbiem nav paliekoša efekta. Vasarā jau pēc pāris nedēļām viss atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Metode derīga tikai mazām upītēm un strautiem.Savukārt liela mēroga tīrīšanas darbi (tostarp LIFE IS SALACA īstenošana) faktiski tiek aizliegti, jo nevar ar ekskavatoru iebraukt upē un kaut ko no upes izņemt neietekmējot zemsedzi. Attiecīgi arī Lielupē, Mūsā un Mēmelē gultnes tīrīšana notiek un ir īstenojama tikai straujteces posmos un tiek veikta ar traktortehniku.
šis noteikumu projekta apakšpunkts ir pretrunā ar 32.10. apakšpunktu, kurā ietverta prasība norakt un izbraukāt piekrasti, lai savāktu un izvestu iztīrīto grunti.


 
Piedāvātā redakcija
-
12.
Noteikumu projekts
32.15. ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni.
Iebildums
Lielupes baseina upēs eitrofikācijas process ir daļēji vai pilnībā iznīcinājis reģistrētās īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājams biotopus. Upes gultnes tīrīšana atjauno šīs dzīvotnes un šos biotopus. Arī piekrastē sastopamās biocenozes eitrofikācija nav saudzējusi un lielākā daļā agrāko barības vielām skopo zemsedzi ar sugu daudzveidību ir izstūmuši pārpurvotu vietu augi un vēl sliktāk - invazivie augi, piem. puķu sprigane. Tāpēc gultnes tīrīšana ar iztīrītās masas novietošanu krastā bieži nevis pasliktina, bet dažādo zemsedzi un vairo sugu daudzveidību.
 
Piedāvātā redakcija
-
13.
Noteikumu projekts
33.1.1. zivju resursiem, tajā skaitā ievēro padziļināšanas darbu veikšanas aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā. Ja ir saņemts šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā zivju resursu aizsardzībai izvirzītās prasības;
Iebildums
Līdzīgi kā 32.1.1.apakšpunktā - nav skaidrs, kurš migrācijas un nārsta laiks un kurai sugai skaitās tas, kas jāievēro un, kurš nē. 
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk