Atzinums

Svītrot projekta 1.2.apakšpunktā vārdus "un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām", jo nav saskatāma nepieciešamība ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt kārtību, kādā konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vienai salīdzinoši nelielai valsts pārvaldē nodarbināto kategorijai.
Attiecīgi nepieciešams precizēt arī projekta III. nodaļas nosaukumu un svītrot tajā ietverto 14.punktu.

-

Iekšlietu ministrija konceptuāli neatbalsta šī tiesību akta projekta tālāko virzību, jo saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošo informāciju projektā paredzētajā kārtībā visas projekta 1.pielikumā minētās ārstniecības iestādes nespēj nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7 režīmā (pastāvīgi) un projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3.punktā dotais uzdevums, kas vērsts uz to, lai maksimāli samazinātu to gadījumu skaitu, kad persona būtu obligāti nogādājama ārstniecības iestādēs medicīniskās pārbaudes veikšanai, šā brīža identificēto problēmjautājumu saistībā ar medicīnisko pārbaužu nepieejamību risinās tikai daļēji.

Projekta Anotācijā norādīts, ka : “1.pielikums – Ārstniecības iestāžu saraksts precizēts atbilstoši ārstniecības iestāžu spējai nodrošināt konkrēto medicīnisko pārbaudi, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai.
Lai nodrošinātu visu iesaistīto, kā arī sabiedrības informēšanu par medicīniskās pārbaudes veikšanas iespējām, Projekta 1.pielikumā  apkopots to ārstniecības iestāžu saraksts, kurās iespējams veikt minēto medicīnisko pārbaudi.
Ņemot vērā ārstniecības iestāžu un Valsts policijas sniegto informāciju par praksē konstatētajām problēmām, lai nodrošinātu, ka ārstniecības iestādes (īpaši reģionos) spēj nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu atbilstoši prasībām, Projektā ir aktualizēts minētais ārstniecības iestāžu saraksts un vērsta ārstniecības iestāžu uzmanība, ka medicīniskā pārbaude nodrošināma neierobežotu laiku
(24 stunda diennaktī režīmā, tai skaitā svētku dienās un brīvdienās).
Pielikumā iekļauto ārstniecības iestāžu saraksts precizēts pēc ārstniecības iestāžu aptaujas veikšanas”.

Projekta 1.pielikumā minētās ārstniecības iestādes un Valsts policijas rīcībā esošā informācija par medicīnisko pārbaužu pieejamību šajās ārstniecības iestādēs liecina, ka:
1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" -  medicīniskās pārbaudes veic 24/7.
2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" - medicīniskās pārbaudes veic tikai pēc iepriekšēji sagatavota grafika.
3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca" - medicīniskās pārbaudes veic, bet Valsts policija šīs ārstniecības iestādes pakalpojumus izmanto reti, jo netālu  ir SIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".
4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca"- medicīniskās pārbaudes nevar nodrošināt 24/7, trūkst sertificēti ārsti.
5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles slimnīca" - medicīniskās pārbaudes veic 24/7.
6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca" - medicīniskās pārbaudes veic 24/7.
7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika" - pārsvarā veic 24/7, bet ļoti ilgi jāgaida kamēr pieņem, jo primāri tiek apkalpoti pacienti, kuri ieradušies ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai. Šādas ārstniecības iestādes darba organizācijas dēļ pārsvarā gadījumu pārbaudāmās personas tiek vestas uz Rīgu, jo tā ir ātrāk.
8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību  "Dobeles un apkārtnes slimnīca" - medicīniskās pārbaudes neveic.
9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca” - nevar nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7, bieži atsaka.
10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca" - nevar nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7, bieži atsaka.
11. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca" - medicīniskās pārbaudes veic atsevišķās mēneša dienās, taču bieži pakalpojumu atsaka arī tajās.
12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" - pārsvarā nodrošina 24/7, bet ļoti ilgi jāgaida kamēr pieņem, jo primāri tiek apkalpoti pacienti, kuri ieradušies ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai. Tādēļ pārsvarā tiek pieņemts lēmums vest pārbaudāmo personu uz Rīgu, jo tas ir ātrāk.
13. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" - nevar nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7, bieži atsaka.
14. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība"- medicīniskās pārbaudes veic 24/7.
15. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca" - medicīniskās pārbaudes veic 24/7.
16. Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes - pakalpojumus Valsts policija neizmanto.

No iepriekšminētā secināms, ka tikai piecas (Rīgas reģions – 1, Vidzemes reģions – 2, Latgales reģions – 0, Zemgales reģions – 2, Kurzemes reģions – 0) projekta 1.pielikumā norādītās ārstniecības iestādes šobrīd spēj nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7 režīmā, bet pārējās ārstniecības iestādes medicīnisko pārbaužu veikšanu šādā režīmā nespēj nodrošināt, jo (galvenokārt) trūkst noteiktām prasībām atbilstoši ārsti, kuriem ir tiesības veikt šīs pārbaudes.
            Iekšlietu ministrija (Valsts policija) neizprot, kāpēc projekta 1.pielikumā nav iekļauta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca". Minētās ārstniecības iestādes atrodas Latvijas lielākajās valstspilsētās, iedzīvotāju skaits Daugavpilī - gandrīz 89 000, Liepājā – gandrīz 75 000. Iekšlietu ministrijas ieskatā minētās ārstniecības iestādes iekļaujamas projekta 1.pielikumā un risināms jautājums, lai tajās būtu iespējams veikt medicīniskās pārbaudes 24/7 režīmā.
           Vēršam uzmanību, ka nepietiekams ārstniecības iestāžu, kurās medicīnisko pārbaudi var veikt 24/7 režīmā, tīkls valstī noved pie tā, ka Valsts policijas resursi tiek izmantoti neefektīvi un valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi. Vienlaikus, Valsts policijas darbiniekiem patērējot nesamērīgi daudz laika pārbaudāmo personu nogādāšanai uz medicīniskajām pārbaudēm, būtiski tiek ietekmēta Valsts policijas reaģēšanas kapacitāte uz citiem ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu saistītiem notikumiem.
Piemēram, šobrīd, ja medicīniskā pārbaude jāveic cita reģiona ārstniecības iestādē (likumpārkāpums Valmierā, medicīniskā pārbaude Rīgā), tad  šādas pārbaudes nodrošināšana Valsts policijas darbiniekiem aizņem aptuveni no četrām līdz sešām stundām. Veicot provizoriskus aprēķinus, vadoties no Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis” apstiprinātajām Valsts policijas darbinieka izmaksām (37,69 euro stundā) un  transportlīdzekļa izmaksām (31,71 euro stundā), vienas medicīniskās pārbaudes nodrošināšanai, kura aizņem no četrām līdz sešām stundām, un, kurā iesaistīti 2 Valsts policijas darbinieki ar 1 transportlīdzekli, no valsts budžeta tiek tērēti no 428,36 līdz 642,54 euro.
Turklāt jāatzīmē, ka norēķiniem ar ārstniecības iestādēm par veiktajām medicīniskajām pārbaudēm Valsts policija no budžeta līdzekļiem 2022. gadā iztērējusi  aptuveni 439 000 euro, 2023.gada 11 mēnešos – 470 000 euro. Izdevumus par veiktajām medicīniskajām pārbaudēm daļēji iespējams atgūt no pārbaudāmajām personām, piemērojot procesuālo izdevumu piedziņas instrumentu, taču izdevumus, kas saistīti ar personu nogādāšanu uz medicīniskajām pārbaudēm, atgūt nav iespējams.

Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija aicina projektā iestrādāt tādus risinājumus, kas pēc būtības uzlabotu ārstniecību iestāžu spējas nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu 24/7 režīmā un, lai ārstniecības iestāžu, kuras var nodrošināt medicīnisko pārbaužu veikšanu, tīkls valstī būtu tāds, kas nerada nelietderīgus budžeta līdzekļu izdevumus kontrolējošām iestādēm.
 

-

Precizēt projekta 2.3.apakšpunktā ietverto regulējumu, ietverot tajā norādi uz attiecīgās pārbaudes alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai saturu (ietvaru). Proti, projekta 2.1.apakšpunktā ir ietverta norāde uz personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu mērierīci, kuru veic attiecīgās kompetentās institūcijas amatpersona. Savukārt projekta 2.2.apakšpunktā ir ietverta norāde uz medicīnisko pārbaudi, kuru veic konkrētas projekta 1.pielikumā minētās ārstniecības iestādes. Taču no projekta V. nodaļas regulējuma secināms, ka ārstniecības iestādes, kuras nodrošina medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientam traumas gadījumā, tostarp arī transportlīdzekļu vadītājam, kurš cietis ceļu satiksmes negadījumā, medicīnisko pārbaudi neveic. Līdz ar to projekta 2.3.apakšpunktā nepieciešams ietvert norādi uz šo ārstniecības iestāžu veicamās pārbaudes alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai saturu (ietvaru).

-

Svītrot projekta 5.punktā vārdus "vai nepiekrīt pārbaudes rezultātiem". Atbilstoši demokrātiskas valsts tiesību pamatprincipiem persona ir tiesīga atteikties no konkrētu darbību veikšanas, piemēram, šajā projektā ietvertā regulējuma kontekstā persona ir tiesīga atteikties no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. Taču šādā gadījumā personai ir jārēķinās ar konkrētām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām tiesiskajām sekām, kādas tai var iestāties, atsakoties no minētās pārbaudes. Taču personas nepiekrišana noteiktā kārtībā veiktās pārbaudes rezultātiem ir tās subjektīvā attieksme, par kuru nav iespējams paredzēt kādu tiesisku seku iestāšanos. Līdz ar to projekta 5.punktā ietvertā norāde uz minēto subjektīvās dabas kritēriju nav korekta.

-

Svītrot projekta 11.punktā vārdus "persona atsakās no alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu pārbaudes veikšanas vai tās rezultātiem, kā arī, ja ir pamatotas aizdomas vai". Atbilstoši demokrātiskas valsts tiesību pamatprincipiem persona ir tiesīga atteikties no konkrētu darbību veikšanas, piemēram, šajā projektā ietvertā regulējuma kontekstā persona ir tiesīga atteikties no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. Taču personas atteikšanās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā nedod tiesisku pamatu personai sagaidīt (pieprasīt), lai kompetentās iestādes nogādātu personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Savukārt personas atteikšanās no noteiktā kārtībā veiktās pārbaudes rezultātiem ir vērtējama vien kā personas subjektīvā attieksme, kura vispār nevar būt pamats medicīniskās pārbaudes veikšanai. Līdz ar to projekta 11.punktā šādi subjektīvas dabas kritēriji nav saglabājami.

-

Tiesību akta projektā un  anotācijā norādīts, ka:
         Vienlaikus paredzēts, ka ārstniecības iestādes, kuras nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu, to var nodrošināt jebkurā laikā, izņemot Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes.
        Ņemot vērā, ka noteikumos Nr.394 un noteikumos Nr.719 ir noteikti atšķirīgi kritēriji ārstniecības personām, kuras ir tiesīgas veikt medicīnisko pārbaudi, precizēts Projekta 21.punkts. Ņemot vērā, Veselības ministrijas galvenās speciālistes narkoloģijā, lai nemazinātu pakalpojuma un līdz ar to arī iegūtā pierādījuma kvalitāti, arī turpmāk ir nepieciešams apmācīt sertificētos dežūrārstus, nodrošinot korektu medicīniskās pārbaudes veikšanu ārstniecības iestādēs (parādās jaunas psihoaktīvās vielas, mainās likumdošana utt.).
         Šobrīd kārtību, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, kā arī to ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.394) un Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” (turpmāk – Noteikumi Nr.719).
Noteikumu Nr.719 4.punkts nosaka: “Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā nav iespējams veikt, transportlīdzekļa vadītāju pēc iespējas ātrāk nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē, kurā tiek veikta transportlīdzekļa vadītāja medicīniskā pārbaude.”
Noteikumu Nr.719 14.punkts nosaka, ka medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes sertificēts ārsts, kas nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu, ievērojot alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīnisko tehnoloģiju.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.394 5.punktu medicīnisko pārbaudi var veikt sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas ir apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu.
          Lai gan Noteikumu Nr.394 un Noteikumu Nr.719 1.pielikumā norādītas ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, taču Valsts policija norāda, ka 2023.gadā tikai  dažās no ārstniecības iestādēm  medicīniskās pārbaudes var veikt bez problēmām, proti, to ir iespējams veikt katru dienu, visu diennakti  (gan darba laika ziņā, gan pieejami speciālisti).  Savukārt pārējās ārstniecības iestādēs netiek nodrošināta nepārtraukta medicīnisko pārbaužu veikšana 24/7 režīmā, vai arī tās netiek veiktas vispār, kas apgrūtina vai pat padara neiespējamu Valsts policijas tiešo uzdevumu izpildi, lai objektīvi izskatītu lietas par likumpārkāpuma izdarīšanu.
         No Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā esošajām medicīnas iestādēm, (SIA “Alūksnes slimnīca”, SIA “Cēsu klīnika”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”), tikai SIA “Cēsu klīnika” vienīgajā no uzskaitītajām ir iespēja veikt medicīniskās pārbaudes 24/7 režīmā (visu diennakti, katru dienu). Visās pārējās medicīnas iestādēs ik pa laikam, ar zināmu regularitāti to nav iespējas veikt un kā viens no iemesliem tiek minēts, ka nav speciālistu, kas varētu veikt pārbaudi.
        Vidzemes reģionā īpaši izceļama Vidzemes slimnīca, jo salīdzinoši regulāri no attiecīgās iestādes tiek saņemti zvani, ka konkrētā laika posmā nebūs iespējams veikt medicīniskās pārbaudes. Tā, laikā no 2023.gada 1.februāra līdz 15.martam SIA “Vidzemes slimnīca” nebija iespējams veikt medicīniskās pārbaudes 18 gadījumos, turklāt vairumā gadījumu medicīnisko pārbaudi nevarēja veikt pat visu diennakti. Līdz ar to nereti pārkāpēji pārbaudes veikšanai tiek nogādāti uz Rīgu.
          Savukārt Kurzemes reģionā medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanai veic: SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Kuldīgas slimnīca". Visās Kurzemes reģiona ārstniecības iestādes ir novērojamas problēmas ar pārbaužu veikšanu. Visu nosaka dažādais darba laiks un nav pieejami speciālisti.
          Ja Kurzemes reģionā nav iespējams veikt medicīniskās pārbaudes, palīdzība tiek meklēta Zemgales reģiona slimnīcās: SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca". VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža" vai Rīgā "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".  Kurzemes reģiona praksē tikai VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža" un  "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" nekad nav bijušas problēmas ar medicīniskajām pārbaudēm.
           Zemgales reģionā pārbaudes var veikt VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža", Bauskas slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Dobeles slimnīcā un Tukuma slimnīcā. Problēmas ar speciālistu pieejamību, jo ārstiem nav nepieciešamo sertifikātu, ir Jēkabpilī un Tukumā (2023.gada martā nebija sertificēts ārsts 19 diennaktis).
            Vienīgi Rīgas reģionā nav problēmu veikt  medicīniskās pārbaudes, to visu ik dienu nodrošina "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs". 
          Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka problēma ir kvalificēta personāla trūkums ārstniecības iestādēs. Proti, ir izveidojusies situācija, ka  ārstniecības iestādēs nav pieejami ārsti ar atbilstošiem sertifikātiem, ārstiem ir beidzies attiecīgais sertifikāts vai tā nav vispār. Savukārt ārsti, kuriem ir sertifikāti, pieejami tikai darba dienās, darba laikā, un policijas darbiniekam pirms došanās uz slimnīcu jāsazinās ar slimnīcas uzņemšanas nodaļu un jāpārliecinās vai nodaļā dežurē ārsts, kurš ir tiesīgs veikt ekspertīzi, taču Valsts policija dienesta pienākumus pilda arī vakara un nakts stundās, kā arī brīvdienās un svētku dienās.
Valsts policijas pienākums, lai personas pieļauto pārkāpumu kvalificētu kā transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibuma vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ir pierādīt, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli alkoholisko dzērienu reibuma vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas netiek izdarīts, ja medicīnisko pārbaudi veic un atzinumu izsniedz ārsts, kuram nav atbilstoša sertifikāta.
Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas tiesās, Valsts policija ir sastapusies ar sekojošu situāciju, proti, tiesas izbeidz administratīvā pārkāpuma lietu, jo ārsti, kuri veic medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai nav ieguvuši ārstniecisko un diagnostisko metodes sertifikātu “Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes”, atbilstoši Noteikumu Nr.719 14.punktā noteiktajam.
Ņemot vērā to, ka tiesa izbeidz administratīvā pārkāpuma lietu, jo personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā netiek pierādīta ar procesuāli pieļaujamu pierādījumu, persona par rupju administratīvā pārkāpuma izdarīšanu paliek nesodīta, kā rezultātā turpina izdarīt jaunus likumpārkāpumus, kas rada nopietnus draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un sabiedrības drošībai kopumā.
Turklāt jānorāda, ka persona pēc sev labvēlīga tiesas sprieduma saņemšanas, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma noteiktajā kārtībā griežas iestādē, kas pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu,  ar iesniegumu par to zaudējumu atlīdzinājumu, kuri  nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, kaut gan alkoholisko dzērienu lietošanas fakts ir fiksēts, taču tiesā nav uzskatāms par pierādījumu, jo alkohola ietekmes pārbaudi veicis ārsts, kam nav atbilstoši Noteikumu Nr.719 14.punktā norādītā sertifikāta.
Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka Valsts policija pirms personu nogādāt ārstniecības iestādē sazvanās ar tuvāko ārstniecības iestādi, lai noskaidrotu vai medicīnas iestādē ir pieejams ārsts ar attiecīgo sertifikātu, ja nav, tad Valsts policijas amatpersonas turpina sazināties ar ārstniecības iestādēm, lai noskaidrota, kurā ārstniecības iestādē ir sertificēts ārsts, un ne reti sanāk, tā, ka Valsts policijas amatpersonas personu vadā no viena reģiona uz citu reģionu , un  šāda situācija nav pieļaujama.
Valsts policija ar noteikumu Nr.719 un noteikumu Nr.394   1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm ir noslēgusi sadarbības līgumus par medicīnisko pārbaužu veikšanu un apmaksas kārtību, kuros atrunāta medicīnisko pārbaužu izpilde, termiņi, apmaksas kārtība u.tml. Bieži vien ārstniecības iestādes atsakās noslēgt sadarbības līgumu, jo minētie noteikumi nenosaka šādu kārtību, kā arī zinot, to, ka nevar nodrošināt  medicīniskās pārbaudes jebkurā laikā, atsakās noslēgt līgumu. Tā piemēram ilgstoši nebija iespējams noslēgt līgumu ar SIA “Rēzeknes slimnīca”.          



Valsts policijā 2023.gada 18.septembrī saņemta SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” vēstule par to, ka SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” lauž starp Valsts policiju un SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” noslēgto līgumu par medicīnisko pārbaužu veikšanu ar 2023.gada 20.oktobri, norādot, ka no minēto normatīvo aktu pielikumu nosaukumiem nepārprotami izriet, ka SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”  ir ārstniecības iestāde, kurai ir tiesības veikt medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai. Nevienā no minētajiem normatīvajiem aktiem pienākums SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”  veikt medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai tieši nav uzlikts. Tāpat SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”  norāda, ka līguma uzteikuma pamats bija nepieciešamā personāla medicīnisko pārbaužu alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs veikšanai  un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai trūkums.
Ņemot vērā iepriekš minēto secināms, ka lielākai daļai slimnīcu, kuras minētas tiesību akta projekta 1.pielikumā, trūkst sertificētu ārstu, tās nespēj nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu jebkurā laikā, kā arī rodas iespaids, ka slimnīcas uzskata, ka tām ir tiesības, nevis pienākums veikt medicīniskās pārbaudes. Gan šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos, gan noteikumu projekts neparedz nekādu slimnīcu atbildību par to, ja tās atsakās veikt pienākumu veikt medicīnisko pārbaudi. Valsts policija pilda noteikumu nosacījumus, taču, Valsts policijas darbs ir apgrūtināts, ja nav sadarbība un atgriezeniskā saite ar medicīnas iestādēm, tad noteikumu noteiktās normas nestrādā. Izvērtēt nepieciešamību papildināt projektu, paredzot atbildību medicīnas iestādēm par medicīnisko pārbaužu nenodrošināšanu 24 stundas diennaktī.

 

-

Precizēt projekta 30.punkta regulējumu attiecībā uz tajā lietoto terminu "klīniskā izmeklēšana", jo patlaban nav saprotama minētā termina būtība (tvērums). Vēršam uzmanību uz projekta 16.punkta regulējumu, kurā ir noteikts medicīniskās pārbaudes tvērums. Līdz ar to nav saprotams, vai klīniskā izmeklēšana ir viena no medicīniskās pārbaudes sastāvdaļām (šādā gadījumā gan būtu nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 16.punkta attiecīgā apakšpunkta regulējumu), vai arī klīniskā izmeklēšana ir patstāvīgs izmeklēšanas veids, kuras tvērums projektā patlaban nav skaidrots (šādā gadījumā to būtu nepieciešams skaidrot vai nu projekta 30.punktā, vai arī kādā citā projekta vienībā (punktā)).

-

Precizēt projekta 43.1.apakšpunkta regulējumu, jo patlaban nav saprotams, vai medicīniskās pārbaudes izdevumus veido visu projekta 16.punktā noteikto darbību kopums, vai arī tikai kaut kāda šajā tiesību normā minētā "klīniskā izmeklēšana", kuras tvērums projektā nemaz nav skaidrots.

-

 Tiesību akta projekta anotācijā norādīts, ka: “Nepieciešama vienota norma, kas nosaka alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu ietekmes medicīnisko pārbaužu izdevumu apmēra veidošanās principus, kā arī personas, kuras veic apmaksu par saņemto medicīnisko pārbaudi, līdz ar to izdevumu apmēru par medicīnisko pārbaudi nosaka attiecīgā ārstniecības iestāde ar maksas pakalpojuma cenrādi”.
Valsts policija norāda, ka par vienu un to pašu pakalpojumu slimnīcās ir krasi atšķirīgi maksas pakalpojumi, tā piemēram, par pakalpojumu - protokola sastādīšana, personas vizuālā apskate, ja pārbaudāmā persona atsakās no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanas, pakalpojuma maksa svārstās no EUR 25 līdz EUR 80,00. Tātad,  personām par vienu un to pašu manipulāciju jāmaksā atšķirīga samaksa, jo viss atkarīgs no tā, uz kuru tuvāko medicīnisko iestādi tas tiks nogādāts.
Valsts policija ierosina noteikt cenrādi ar konkrētām medicīniskām manipulācijām (piemēram,  alkometra tests)  un par šīm medicīniskajām manipulācijām noteikt vienotu maksas pakalpojumu, protams, izmaksas (transporta izmaksas) var atšķirties, ja bioloģiskie paraugi no reģionu slimnīcām tiek nogādāti uz VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru”. 
 

-

Papildināt projektu vai anotāciju, ka projektā noteiktā kārtība attiecas arī uz personu nosūtīšanu pārbaudes veikšanai kriminālprocesa ietvaros. Veicot kriminālprocesuālas darbības Valsts robežsardzes lietvedībā esošajos kriminālprocesos, atsevišķos gadījumos procesuālo darbību veicējiem rodas aizdomas par kriminālprocesā iesaistīto personu atrašanos alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par atbildību pastiprinošo apstākli var atzīt apstākli, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tādējādi kriminālprocesa procesa virzītājiem, pastāvot aizdomām par personu iespējamu atrašanos iepriekš minēto vielu ietekmē, ir pienākumus nosūtīt personas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu pārbaudei (turpmāk – pārbaude). No Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" (turpmāk –noteikumi Nr.394) izriet, ka kriminālprocesu procesu virzītāji savā lietvedībā esošajos kriminālprocesos iesaistītās personas ir tiesīgi nosūtīt pārbaudes veikšanai. No projekta un tā anotācijas izriet, ka noteikumu Nr. 394 iekļautais tiesiskais regulējums tiek iekļauts projektā, tādējādi noprotams, ka projekta tiesiskais regulējums attiektos arī uz gadījumiem, kad kriminālprocesa procesa virzītājam savā lietvedībā esošajā kriminālprocesā iesaistītās personas ir nepieciešams nosūtīt pārbaudei. No Projekta izriet, ka personas nosūtīšanu pārbaudei nosaka Projekta 17. punkts, no kura izriet, ka medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz amatpersonas nosūtījumu, aizpildot noteikumu 5. pielikumā esošo veidlapu. Tomēr viennozīmīgi no minētās normas neizriet šādas kriminālprocesa procesa virzītāja tiesības turpmāk minēto argumentu dēļ: 1) projektā nav atsauces, ka projekts izdots saskaņā ar Kriminālprocesa likuma tiesisko regulējumu; 2) projekta 17. punkts reglamentē personas nosūtīšanu pārbaudes veikšanai, pamatojoties uz amatpersonas nosūtījumu (5. pielikums), no kā izriet, ka šī tiesību norma reglamentē jebkuras personas, izņemot tās, kas nav iekļautas citās projekta normās, nosūtīšanu pārbaudei. Projekta 5. pielikumā “Nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi” ir norādīts, ka medicīnisko pārbaudi nepieciešams veikt, pamatojoties nevis uz projekta 17. punktu, bet gan uz projekta 13. punktu, kas reglamentē ieslodzīto personu nosūtīšanu pārbaudes veikšanai; 3) anotācijas sadaļā “Risinājuma apraksts”, kurā aprakstīti projekta pielikumi, norādīts, ka: “5.pielikums “Nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi” aizpilda administratīvā procesa virzītājs (piemēram, tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes darbinieki, darba devējs), …”. No minētās redakcijas viennozīmīgi izriet, ka projekta 17. punktā minētā amatpersona, kurai ir tiesības personu nosūtīt pārbaudes veikšanai, ir tikai administratīvā procesa virzītājs. Šāda redakcija izslēdz iespēju kriminālprocesa procesa virzītājam nosūtīt personas medicīniskās pārbaudes veikšanai uzsākta kriminālprocesa ietvaros.
Papildus, norādām uz nepieciešamību precizēt 5. pielikumā minēto atsauci (atsaucoties uz 17.punktu).
 

-

Papildināt Projektu vai Anotāciju ar kārtību, kādā pārbaudes veikšanas izdevumi sedzami gadījumos, kad persona pārbaudei ir nosūtīta kriminālprocesa ietvaros. Projekta 45.4. apakšpunkts nosaka, ka izdevumus par medicīniskās pārbaudes veikšanu sedz persona, ja personai konstatē alkohola, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas ietekmi izelpas gaisā vai asinīs un personu uz pārbaudi nosūtīja darba devējs vai procesa virzītājs. No minētā izriet, ka gadījumos, ja kriminālprocesa procesa virzītājs personu pārbaudei ir nosūtījis kriminālprocesa ietvaros un personai konstatē minēto vielu klātbūtni, izdevumus par pārbaudes veikšanu sedz šī persona. Tajā pašā laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.² apakšpunktu, izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm kriminālprocesā ir procesuālie izdevumi. Tātad sākotnēji izdevumi ārstniecības iestādei būtu sedzami no iestādes budžeta, pēc kā kriminālprocesam būtu jāpievieno apmaksas dokumenti, un tikai gala nolēmuma pieņemšanas brīdī procesa virzītājam jālemj par procesuālo izdevumu piedziņu no notiesātās personas, piedzenamos līdzekļus ieskaitot valsts kontā. Lai praksē nerastos neviennozīmīga projekta normu interpretācija attiecībā uz pārbaudes veikšanas izdevumu segšanas kārtību gadījumos, kad persona pārbaudei ir nosūtīta kriminālprocesa ietvaros.

-

Svītrot projekta 1.3.apakšpunktā vārdu "veidā".

-

Aizstāt projekta 2.1.apakšpunktā vārdus "izelpotajā gaisā" ar vārdiem "izelpas gaisā", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu visā projekta tekstā.
Attiecīgi nepieciešams precizēt arī projekta 3.punktā, kā arī projekta 4.pielikuma 30.punktā un projekta 9.pielikumā lietoto terminoloģiju.

-

Precizēt projekta 2.2.apakšpunktā ietvertās atsauces uz konkrētām projekta vienībām (punktiem), aizstājot tajā minēto atsauci uz 18.punktu ar atsauci uz projekta 17.punktu un atsauci uz 19.punktu ar atsauci uz projekta 18.punktu.

-

Precizēt projekta 5.punkta pirmā teikuma regulējumu attiecībā uz tajā lietoto terminu "amatpersona", jo patlaban nav saprotams minētā termina tvērums.

-

Aizstāt projekta 5.punkta pirmajā teikumā vārdus "pirms alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas gaisā veikšanas" ar vārdiem "pirms personas pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas", bet otrajā teikumā vārdus "Alkohola koncentrāciju izelpas gaisā pārbaudi veic" ar vārdiem "Personas pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic".

-

Aizstāt projekta 7.punktā vārdus "sastāda minēto pārbaudes protokolu (2. pielikumā)" ar vārdiem "sastāda pārbaudes protokolu (2. pielikums)".

-

Aizstāt projekta 8.punktā vārdus "un 2.pielikuma pārbaudes protokolu nesastāda" ar vārdiem "un šo noteikumu 7.punktā minēto pārbaudes protokolu nesastāda".

-

Aizstāt projekta 9.punkta pirmajā teikumā vārdus "sastāda pārbaudes protokolu 2. pielikumā" ar vārdiem "sastāda šo noteikumu 7.punktā minēto pārbaudes protokolu".

-

Aizstāt projekta 10.punkta pirmajā teikumā vārdus "šo noteikumu 2. pielikuma pārbaudes protokolu" ar vārdiem "šo noteikumu 7.punktā minēto pārbaudes protokolu".

-

Aizstāt projekta 12.2.apakšpunktā vārdus "ieslodzītās personas" ar vārdu "ieslodzītā", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu visā projekta tekstā.
Attiecīgi nepieciešams precizēt arī projekta 3.pielikumā lietoto terminoloģiju.

-

Precizēt projekta 13.punkta pirmajā teikumā ietverto atsauci uz konkrēto projekta vienību (punktu), aizstājot tajā minēto atsauci uz projekta 1.pielikuma 18.punktu ar atsauci uz tā 16.punktu.

-

Precizēt projekta 15.punkta regulējumu, ietverot tajā norādi uz konkrētu pārbaudes veidu, kādā paredzēts konstatēt faktu par to, ka attiecīgās šajā tiesību normā minētās amatpersonas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas. Vienlaikus arī nepieciešams precizēt 15.punkta regulējumu attiecībā uz tajā minēto protokolu, kurā paredzēts fiksēt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas faktu.

-

Precizēt projekta 17.punkta regulējumu attiecībā uz tajā lietoto terminu "amatpersona", jo patlaban nav saprotams minētā termina tvērums. Papildus vēršam uzmanību, ka projekta 17.punkta regulējums pēc būtības attiecināms arī uz darba un cita veida nodarbinātības tiesisko attiecību jomu, proti, nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai var arī darba devējs. Taču ar projekta 17.punktā lietoto terminu "amatpersona" aptvert terminu "darba devējs" nav iespējams.

-

Precizēt projekta 19.punktā ietverto atsauci uz konkrēto projekta vienību (punktu), aizstājot tajā minēto atsauci uz projekta 1.pielikuma 1. - 17.punktu ar atsauci uz tā 1. - 15.punktu.

-

Aizstāt Projekta 19. punktā skaitli "17" ar skaitli "16", jo Projekta 1.pielikumā ir tikai 16 punkti.

-

Precizēt projekta 20.punktā ietverto atsauci uz konkrēto projekta vienību (punktu), aizstājot tajā minēto atsauci uz projekta 1.pielikuma 18.punktu ar atsauci uz tā 16.punktu.

-

Aizstāt projekta 21.punktā vārdus "Medicīnisko pārbaudi no 1. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēm veic" ar vārdiem "Medicīnisko pārbaudi kādā no 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm veic".

-

Aizstāt Projekta 21. un 34. punktā zīmi "/" ar vārdu "vai", tādējādi ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunkta prasības, kas nosaka, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. 
 

-

Aizstāt projekta 29.punktā vārdus "bioloģiskās materiāla vides paraugus" ar vārdiem "bioloģiskās vides materiāla paraugus". Vienlaikus attiecībā uz terminu "bioloģiskās vides materiāla paraugi" aicinām visā projekta tekstā nodrošināt vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Izvērtēt, vai projekta 34.punkta ievaddaļā ir ietvertas korektas atsauces uz attiecīgām projekta vienībām (punktiem), jo ietverot tajā atsauci uz projekta 16.punktu, kurā ir noteikts izsmeļošs medicīniskās pārbaudes tvērums, pēc būtības zūd nepieciešamība ietvert atsauces arī uz citām projekta IV. nodaļas vienībām (punktiem). Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju būtiski samazināt projekta 34.punktā uzskaitītos medicīniskās pārbaudes atzinumu veidus, jo nav saskatāma nepieciešamība pēc tik niansētām un vienlaikus arī tik sarežģītām iespējamo atzinumu variācijām.

-

Aizstāt projekta 38.punktā vārdus "pārbaudes laikā" ar vārdiem "medicīniskās pārbaudes laikā".

-

Precizēt projekta V. regulējumu attiecībā uz tajā lietoto terminu "klīniskās pazīmes". Vēršam uzmanību, ka citviet projekta tekstā ir lietots termins "klīniskie simptomi" vai "klīniskā simptomātika". Līdz ar to nav saprotams, ar ko pēc būtības atšķiras visi šie minētie termini.

-

1) 2.pielikumā aizstāt vārdus "pēdējais verificēšanas datums" ar vārdiem "nākamais verificēšanas datums", kas būs atbilstoši pēc Ministru kabineta 18.05.2021 Nr.310 "Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā" 26.1.3. punkta, jo Valsts policijai pieejamie alkometri "AlcoQuant 6020" mēraparāta izdrukā ir redzams datums līdz kuram alkometrs verificēts.

2) Papildināt Personas pārbaudes protokolu, iekļaujot tekstu, pēc zemāk norādītā teksta
Mēraparāta nolasījums ____________ promiles
Minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā____________ promiles
                                           (mazākā mēraparāta nolasījuma rezultāts pēc pieļaujamās kļūdas aprēķina)
Ja tiek iekļauts šis papildu ieraksts, tad arī persona, kuru sauks pie likumā paredzētās atbildības būs iepazinusies ar rezultātu, pēc pieļaujamās kļūdas aprēķina, kas būs mazāka kā mēraparāta nolasītais rezultāts.

-