Atzinums

LDDK atkārtoti norāda, ka iesniegtais plāna projekts liecina par fragmentāru, dažādu ES fondu finansētu pasākumu apkopojumu un nav uzskatāms par stratēģisku cilvēkkapitāla attīstības redzējumu. Aicinām izmantot tādu pieeju šī dokumenta izstrādē, kas nodrošina prioritāšu identificēšanu, nevis pielāgošanu esošai sistēmai. 

-

LDDK uztur pieprasījumu papildināt stratēģijas sadaļu "PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMS UN KVALITĀTE". Stratēģijā iekļautie pasākumi, pretēji EM izziņā iekļautajam skaidrojumam, ir fragmentāri un tiem ir netieša sasaiste ar tautsaimniecības izaugsmi, ja netiek nodrošināta mērķtiecīga vienota pieaugušo izglītības mērķu, sistēmas pakalpojumu un sasniedzamo rezultātu identifikācija. Minētie risinājumi/rezultāti arī nav uzskatāmi par efektīvākajiem, jo lielāka daļa no tiem šobrīd pat nav izstrādāti. 
Aicinām konkrētajā sadaļā pēc būtības iekļaut tādus reformu pasākumus, kas nodrošina pilnvērtīgu pārkvalifikāciju darba tirgū.  Nepieciešama profilēšanas sistēmu un prasmju novērtēšanas rīku izstrāde un pilnveidošana efektīvai pieaugušo iesaistei izglītības pasākumos, ņemot vērā dažādus faktorus (vecumu, izglītības/ ienākumu līmeni) - norādām, ka tikai šie rādītāji nav pietiekami jēgpilnai iesaistes plānošanai, nepieciešama arī sasaiste ar reālu darba devēju un novērtējumu esošajām prasmēm. Darba devēji iebilst pret individuālo mācību kontu risinājuma virzību bez to ilgtspējas. Aicinām EM izmantot LB, OECD datos un citu valstu pieredzē balstītu risinājumu ieviešanu Latvijas pieaugušo izglītības sistēmas reformēšanā. 

-

LDDK uztur iepriekš izteiktos iebildumus par sstratēģijas sadaļu "DARBA TIRGUS PAPLAŠINĀŠANA", jo izziņā norādītie risinājumi attiecībā uz Nodokļu darba grupu šobrīd nav uzskatāmi par atrisinātiem. Lūdzam skaidri identificēt pasākumus, kas stratēģiski tiks īstenoti cilvēkkapitāla attīstības jomā, nevis citās darba grupās. 

-

Attiecībā uz studentu skaita pieaugumu STEM programmās un finansējuma vienai studiju vietai palielinājumu līdz 80% no OECD vidējā rādītāja lūdzam stratēģiju papildināt ar atbilstošu finanšu aprēķinu. Spriežot pēc 1.1.Rezultatīvajos rādītājos dotām proporcijām, pieaugums šim mērķim paredzēts par aptuveni 56% četru gadu laikā (neņemot vērā paša OECD vidējā rādītāja pieaugumu), kas ir jāatrod “esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros". Lūdzam papildināt attiecīgi informāciju (t.sk., par 2024.gada plānoto vērtības sasniegšanu). 

-

Lūdzam papildināt rīcības virzienu "STEM izglītība un prasmes" pasākumu "Sniegts finansiāls stimuls augstskolām un koledžām..." ar papildinājumu "izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās pilnveides mācību programmas", nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un garantējot efektīvu cilvēkkapitāla attīstības pieaugušo izglītības risinājumu pieejamību.

Sniegts finansiāls stimuls augstskolām, koledžām un izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās pilnveides mācību programmas, rosinot piedāvāt mūžizglītības iespējas. 

LDDK joprojām uztur iebildumu par stratēģijas 9.lp. paredzētās uzņēmēju iesaistes pasākumu nepietiekamu detalizāciju. Pirmkārt, aicinām jau šobrīd tiesību aktos paredzēto nozaru pārstāvju iesaistes risinājumus iekļaut stratēģijas pamattekstā (piemēram, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem sagatavo informāciju par darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un prasmēm nozaru un profesiju griezumā un to nepieciešamo apjomu). Tāpat norādām, ka lielākā daļa no norādītajiem pasākumiem (ko stratēģijas ietvaros plānots pirmsšķietami realizēt līdz 2027.gadam) nav iekļauti rīcības plānā. Aicinām šajā un visās sadaļās norādīt sasaisti ar rīcības plāna konkrētiem pasākumiem. 

-

Lūdzam papildināt stratēģijas sadaļu "Pārvaldība" ar Ministru kabineta 2024.gada 7.maija sēdē uzdoto uzdevumu "Cilvēkkapitāla attīstības padomei izstrādāt un Ekonomikas ministrijai līdz 2024. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus koordinētai cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldībai, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām un iekļaujot darba devēju viedokli, tai skaitā sniegt priekšlikumus konsolidētam (vienotam)  institucionālajam pārvaldības risinājumam, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgu izmantošanu."

-

Lūdzam nodrošināt "Pārvaldība" sadaļā norādītā pasākuma "Mācību dalībnieku - nodarbinātības monitorings un analīze" konkrētu pasākumu pārnesi uz Rīcības plāna 1. un 4.sadaļu, tādējādi nodrošinot reālu mērķu un pasākumu sasaisti. 

-

Stratēģijas sadaļu "Pārvaldība" lūdzam papildināt vai precizēt sadaļu "Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija", precizējot atsevišķos dokumentos pretrunīgu informāciju - vai komisijas pienākums būs saskaņot mācību piedāvājumu (iespējams, domāts mācību pieprasījums) vai izstrādāt mācību "pieprasījumu". Ja paredzēts, ka komisija saskaņos, lūdzam papildināt ar informāciju, kas to izstrādās (7.lp.)

-

LDDK uztur iebildumu par izstrādātās cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas dokumenta būtību. Cilvēkkapitāla attīstība ir ilgstošs un komplicēts process, izmaiņas cilvēkkapitāla attīstībā ir ilgtermiņa darbības rezultāts, tāpēc, uzskatot šo dokumentu par stratēģiju, ir nepieciešams tā 5.lp. noteikt vismaz cilvēkkapitāla attīstības vizīju, mērķus un uzdevumus. Pretējā gadījumā izmantotās vizualizācijas fragmentāri skar noteiktus segmentus, taču nepasaka, kas pēc būtības ir Latvijas kvalitatīvi sasniedzamais mērķis cilvēkkapitāla attīstības jomā (sasniedzamie KPI ar ietekmi uz ekonomisko attīstību). Tāpat norādām, ka atsevišķu šo vizualizāciju izmantošana šobrīd faktiski ir pretrunīga ar citiem procesiem valsts pārvaldē, kas notiek konkrētajā jomā, piemēram:
1) IKT speciālistu skaita pieaugums +10 000 nav sasaistīts un realizējams ar augstākās izglītības finansēšanas konceptu un faktiski nav sasniedzams līdz 2027.gadam, ņemot vērā augstākās izglītības studiju procesu;
2) sasniegt 50/50 izglītojamo skaita proporciju nav sasniedzams līdz 2027.gadam, jo nav piešķirts nepieciešamais finansējums esošo profesionālās izglītības izmaksu segšanai (atbilstoši NTSP uzdevumam), līdz ar to arī faktiski nav sasniedzams bez valsts budžeta papildu finansējuma.
Ja EM uztur pieteikto izstrādātā dokumenta "atvērtību", tad tas ir jāsaskaņo nevis ar valdības rīcības plānu, bet faktiskajiem valdības lēmumiem, pretējā gadījumā izstrādātais dokuments joprojām būs formāls nesasniedzamu uzdevumu apkopojums. 

-

Stratēģijas 31.lp. ir norādīts, ka IZM un KM nodrošinās valsts valodas mācību pieejamību pieaugušajiem. Ņemot vērā iepriekšējo LDDK aicinājumu nodrošināt efektīvu valsts valodas apguvi, izmantojot arī uzņēmumu resursus, lūdzam iekļaut pasākumos uzņēmumiem ar augstu migrantu skaitu iespēju nodrošināt mācības saviem kolektīviem. Tādā veidā ir iespējams būtiski palielināt iesaistīto pieaugušo mācību dalībnieku skaitu, izmantojot viņu apmaksātā darba laika iespējas un vienlaicīgi mazinot negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodokļu ieņēmumiem. 

-

Attiecībā uz stratēģijas sadaļu "KVALIFICĒTA DARBINIEKU PIESAISTE" lūdzam papildināt stratēģijā skaidrojumu par Vienas pieturas aģentūras izveides nepieciešamību, t.sk., kā tiks nodrošināta efektīva šādas funkcijas koordinēšana un finansēta tās uzturēšana (esošais finansējums pirmsšķietami nav sasaistāms ar aktīvu preventīvu pakalpojumu īstenošanu). 

-

Lūdzam precizēt 1.2.4.1.rezultāta rādītāju - 2) matemātikas apguvei pamatskolā un vidusskolā 5 mācību līdzekļi, kamēr datorikas apguvei pamatskolā 1 mācību līdzeklis. Ja pamatskolā paredzētais datorikas mācību līdzeklis aptver visu pamatskolu, kas ir norādītie 5 mācību līdzekļi matemātikā?

-

Lūdzam pēc būtības izvērtet stratēģijas sadaļas "STEM izglītība un prasmes" satura tvērumu, jo tajā pēc būtības STEM problemātika tiek saistīta ar STEAM pieeju. Konteksta paplašināšana saturā rada pretrunas, kas neatbilst faktiskajiem datiem:
1) norādīts, ka STEAM priekšmetu eksāmenos ir zems sniegums. Tieši ar radošumu saistītajos mācību kursos (piemēram, dizains un tehnoloģijas, mākslas 2023.gadā ir viens no augstākajiem sniegumiem), savukārt snieguma stagnācija ir tieši STEM mācību kursu ietvaros. Līdz ar to termina izmantošana bez tā izpratnes rada maldīgu priekšstatu par problēmu loku.
2) Atsaucē uz IZM pētījumu (15.lp.) par interešu izglītības piedāvājumu tiek nekorekti analizēti dati un izmantota kļūdaina metodoloģija, jo pētījums ir par STEM interešu izglītības pieejamību, analizējot kontekstuāli datus bez radošo industriju interešu izglītības komponentes. Lūdzam attiecīgi labot konkrētās sadaļas pēc būtības analizējot STEM izglītības izaicinājumu cilvēkkapitāla jomā.
Aicinām arī vērtēt STEAM pieejas konteksta nepieciešamību - šobrīd aizvien plašāk izglītībā izmanto jau nākamās paaudzes pieeju STREAM un, ja EM uzskata, ka nepieciešamas apsteidzošas darbības, aicinām izmantot aktuālakos zinātniskos pētījumus izglītībā, lai piedāvātu risinājumus globālā kontekstā (https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-65624-9_13).

 

-

Lūdzam papildināt atratēģijas sadaļu "Datos un pierādījumos balstīti lēmumi, analītika", paredzot nozaru vajadzībām nepieciešamā darba spēka datu ieguvi arī izmantojot šī dokumenta 9.lp. norādīto sadarbību ar nozarēm jauno prasmju identificēšanā (ekspertu piesaiste nākotnes darbaspēka prasmju identifikācijai). Tāpat norādām, ka plānotā lielāko eksportējošo uzņēmumu aptauja nav pietiekams instruments nozaru vajadzību prognozēšanai, jo atsevišķas darbaspēka (un tā nākotnes vajadzības) izriet no neeksportējošām un daļēji reglamentētām nozarēm, piemēram, kritiskā infrastruktūra, u.c. 
Lūdzam papildināt ar alternatīviem datu avotiem darbaspēka vajadzību noteikšanai Latvijā. 

-