Atzinums

Lūdzam precizēt 8. sadaļas pirmās rindkopas otro teikumu, lietojot attiecīgo teritoriju identificēšanai normatīvajos aktos tam paredzētos jēdzienus: teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona.
 

Saskaņā ar Kopprojekta ELWIND laika un darbu grafiku, veicamās priekšizpētes ietvaros 2021. gada decembrī viens no šiem  laukumiem tiks noteikts kā perspektīvākais tālākai vēja parka attīstībai Latvijas teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos Kopprojekta ELWIND ietvaros.

 

Lūgums precizēt 4.2. apakšsadaļas pirmās rindkopas pirmo teikumu, nosakot, ka risinājumu jārod teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, jo Jūras plānojuma vēja parku izpētes zonas un informatīvā ziņojuma 4. attēlā iezīmētie un ELWIND darba grupā apspriestie licences laukumu varianti iesniedzas arī ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
 

Lai nodrošinātu veiksmīgu koordināciju starp dažādām institūcijām un ievērotu visu pušu intereses 2021. gada aprīlī tika izveidota Latvijas starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums ir sniegt informāciju un rekomendācijas Kopprojektā ELWIND risināmajiem jautājumiem, lai, ņemot vērā visu nozaru un institūciju intereses, rastu optimālāko risinājumu atkrastes vēja parka attīstībai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
 

Lūdzu 3.2. apakšsadaļas otras rindkopas pirmajā teikumā aizstāt vārdus “teritoriālajos ūdeņos un/vai ekonomiskajā zonā” uz vārdiem “teritoriālajā jūrā un/vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”, jo šie jēdzieni tiek lietoti apzīmējot šīs jūras daļas Latvijas normatīvajos aktos, t.sk. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma pirmajā pantā.

Saskaņā ar Memorandu atkrastes vēja parka atrašanās vieta tiks izraudzīta, pamatojoties uz tehniski ekonomisko pamatojumu, kurā tiks izvērtētas piemērotas atrašanās vietas Latvijas un Igaunijas teritoriālajā jūrā un/vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar jūras plānojumiem, kā arī ņemot vērā pašreizējos un iespējamos jaunos atkrastes vēja parku attīstības projektus.

 

3.1 apakšsadaļā esošā 1. attēla kartē nav attēlotas tikai jūras telpas izmantošanas prioritātes, bet gan Jūras plānojuma 1. pielikuma karte "Jūras atļautā izmantošana (grafiskā daļa)". Lūdzam atbilstoši precizēt redakciju 1. attēla nosaukumu un 6. atsaucē lietot iepriekš saīsināto nosaukumu "Jūras plānojums 2030".

1.attēls. Jūras atļautā izmantošana[6]


[6] Jūras plānojums 2030 pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-telpiskais-planojums
 

Lūgums precizēt informatīvā ziņojuma 3. sadaļas otrās rindkopas pirmo teikumu, jo potenciāls ir ne tikai teritoriālās jūras ūdeņos, bet arī Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kurā atrodas liela daļa no Jūras plānojumā iezīmētajām vēja parku izpētes zonām un informatīvā ziņojuma 4. attēlā iezīmētajiem laukumiem.

Par atkrastes vēja parku attīstību pieaugošu komerciālo interesi izrāda vairākas starptautiski aktīvas komercsabiedrības ar ilgstošu pieredzi līdzīga veida un mēroga projektu īstenošanā citos pasaules reģionos, kas liecina par vēja parku attīstības ievērojamo potenciālu Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, piesaistot privāto finansējumu un tādejādi sasniedzot Latvijai saistošos klimata un NEKP definētos mērķus veidā, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un tirgus darbības nosacījumos balstītas elektroenerģijas ražošanu, kā arī radītu papildu darba vietas.

Lūgums redakcionāli precizēt 8. sadaļas pirmā teikuma pēdējo daļu.

Kopprojekta ELWIND īstenošana tika uzsākts 2020. gadā, provizoriski izvēloties vairākus potenciāli attīstāmus vēja parka laukumus, no kuriem divi atrodas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos – laukumi vēja parka izpētes zonās E4 (200 km2 no 608 km2) un E5 (visā 184 km² platībā).

 

Lūdzam precizēt 5.1. sadaļas 2.rindkopas pēdējo teikumu. Vēršam Ekonomikas ministrijas uzmanību, ka vēja parka izpētes zonas E5 pie Ainažiem (turpmāk - E5 zona) kopējais laukums ir mazāks par 200 km², proti E5 zonas kopējā platība ir 183,631638 km² jeb ~184 km² (nevis 200 km²), kas pateikts arī informatīvā ziņojuma tekstā: “[..] 200 km² liels laukums vēja parku izpētes zonas E4 dienvidu daļā un 184 km² liels laukums vēja parku izpētes zonā E5, skat 4.attēlu”. 
 

Plānots, ka atkrastes vēja parkam tiks izvēlēts 184 km² vai 200 km²  laukums, kas atbilst 700 – 1000 MW lielai uzstādītajai vēja turbīnu jaudai.

Lūdzu 4.1. apakšsadaļas pēdējās rindkopas pirmajā teikumā pirmajā teikuma daļā precizēt, kāda veida tīklam ir iespējams pievienoties (elektropārvades tīklam), un teikuma otrajā daļā lietot jēdzienu “attīstības plānošanas dokumentos”, jo šāds jēdziens tiek lietots normatīvajos aktos, t.sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma ceturtajā pantā.

Pārvades sistēmas operatori AST un Elering kopīgi izvērtē atkrastes vēja parku tehniskās iespējas pievienoties elektropārvades tīklam, pievienojuma vietas pie elektropārvades tīkla sauszemē, nepieciešamos tīkla stiprināšanas projektus, kā arī atkrastes elektropārvades tīkla izbūvi un ekspluatāciju un gatavo informāciju iesniegšanai Eiropas elektropārvades tīkla attīstības plānošanas dokumentos, lai varētu pretendēt uz CEF līdzfinansējumu pārvades tīkla infrastruktūrai atkrastes vēja parka savienošanai ar pārvades tīklu.

3.1. apakšsadaļas otrās rindkopas pirmā teikumā vārdus “aizsargājamām teritorijām” lūdzam aizstāt ar vārdiem “īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kas ir normatīvajos aktos (t.sk. likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”) lietots jēdziens, lai apzīmētu šīs teritorijas.

Saskaņā ar Jūras plānojumu 2030 vēja parka izpētes zonas ir izdalītas ņemot vērā šādus kritērijus: dziļums jūrā – līdz 60 m; attālums no krasta – ne tuvāk par 8 km; vidējais vēja ātrums – no 8m/s, kā arī izpētes zonas nepārklājas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, militārajiem mācību poligoniem, ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču laukumiem un nogremdēto sprāgstvielu rajoniem.