Atzinums

Ievērojot, ka pamatnostādņu pasākumu īstenošanai 2024. un 2025.gadam ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai 2024. un 2025.gadam skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025.un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.”

-

Lūdzam pamatnostādņu projekta 1.rīcības virzienā atsevišķi izdalīt atbalstu mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, ņemot vērā, ka Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk - CID) pielikumā attiecībā uz 99.atskaites punktu "Mājokļu pieejamības stratēģijas pieņemšana" minēts, ka "stratēģijā ietver darbības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus, kā nodrošināt mājokļu pieejamības atbalstu dažādu veidu un ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, un lai atbalsta mehānismi un noteikumi veicinātu gan esošā dzīvojamā fonda remontdarbus, gan jauna dzīvojamā fonda attīstību."

-

Lūdzam papildināt 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsarāgtākajām mājsaimniecībām" punktu "Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībai" (23.lpp.) atbilstoši "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam" skaņošanas ietvaros Eiropas Komisijas izteiktajam komentāram - ar nosacījumu, ka atbalsta mehānisms sociālajiem un pašvaldību īres mājokļiem nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi vispārējiem nesegregētiem pakalpojumiem sabiedrībā.

-

Lūdzam skaidrot un izvērtēt iespēju precizēt pamatnostādņu pielikuma “Pielikums_finansējums_sadalījumā_pa_rīcības_virzieniem” 10 rindu (uzdevums Nr.1.5. “Izstrādāt atbalsta mehānismu sociālo un pašvaldības īres mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai”), norādot, kāda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk - Programma) konkrētu specifisko atbalsta mērķa vai pasākuma ietvaros plānots minētais finansējums 51 765 000 euro, lai būtu skaidri izsekojams, kā veidojas norādītais finansējums.
Vēršam uzmanību, ka Programmas 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” darbības un finansējums 60 900 000 euro (t.sk. 51 765 000 euro ERAF finansējums) apmērā ir ieplānots pamatnostādņu “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” 2.9. uzdevumā “Izstrādāt priekšlikumus kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās mobilitātes veicināšanai”.
 

-

Lūgums papildināt Pamatnostādņu projekta 30.lpp. minēto secinājumu par tirgus nepilnību daudzdzīvokļu ēku projektu attīstības tirgus segmentā ar informāciju par konstatēto pieprasījuma un piedāvājuma starpību kvantitatīvā izteiksmē.

-

Ņemot vērā likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.¹ panta 3.-5.daļā noteikto, lūgums papildināt Pamatnostādņu projektu ar informāciju par to, kā pašvaldības izmanto šajā likumā doto iespēju nodrošināt palīdzību mājokļu pieejamībā darbaspēkam reģionos, kā arī apsvērumiem/iemesliem, ja šī iespēja netiek izmantota.

-

Pamatnostādņu “Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2022-2027.gadam” projekta (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) 7.1.apakšsadaļas trešā rīcības virziena “Atbalsts mājsaimniecībai mājokļa iegūšanai uz tirgus nosacījumiem” 3.2.uzdevums paredz izstrādāt sistēmu, kurā jauniem mājokļiem var tikt atlikta nekustamā īpašuma nodokļa maksa (40.lpp.). Pamatojums šādas sistēmas izstrādei ir saistīts ar izdevumu samazināšanu investoriem, jo nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots objektiem, kuri atrodas būvniecības stadijā (minēts Pamatnostādņu projekta 29.lpp.).
Aprakstītās sistēmas ieviešana būtu rūpīgi jāizvērtē, jo tā radītu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa politikas esošās politikas maiņu, piešķirot priekšrocības atsevišķai nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju grupai (investoriem – nekustamā īpašuma attīstītājiem (daudzdzīvokļu māju un privātmāju ciematu būvētājiem)). Pamatnostādņu projektā nav skaidroti citi ieguvumi šādas sistēmas “jauniem mājokļiem var tikt atlikta nekustamā īpašuma nodokļa maksa” ieviešanai un nav iekļauts izvērsts skaidrojums ar piemēriem, kas parādītu, ka minētā sistēmas ieviešana reāli veicinātu nekustamo īpašumu pieejamību (piemēram, samazinot nekustamā īpašuma pārdošanas cenu). Finanšu ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojuma (pilnībā vai uz laiku) vai atvieglojumu piešķiršana investoriem varētu radīt situāciju, ka investoru izmaksas tiek samazinātas, vienlaikus ļaujot investoram ilgāku laiku turēt augstu nekustamā īpašuma pārdošanas cenu.
Papildus informējam, ka šobrīd notiek darbs pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņas, ņemot vērā jaunās kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 45.-47.punktu Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.janvāram iesniedz Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredz samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stājas spēkā vienlaikus ar kadastrālo vērtību bāzi, kura tiks izmantota kadastrālās vērtības aprēķinam 2025.gada 1.janvārī.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Pamatnostādņu projekta 7.1.apakšsadaļas trešā rīcības virziena “Atbalsts mājsaimniecībai mājokļa iegūšanai uz tirgus nosacījumiem” 3.2.uzdevumu vai arī papildināt Pamatnostādņu projektu ar izvērstu skaidrojumu par sagaidāmajiem ieguvumiem no 3.2.uzdevuma ieviešanas (piemēram, konkrētus piemērus, kad piedāvātais risinājums samazinās nekustamā īpašuma pārdošanas cenu, nevis tikai dos iespēju investoram samazināt savas izmaksas).

-

Pamatnostādņu pirmā rīcības virziena 1.1., 1.2. un 1.3.uzdevums paredz paplašināt personu grupas, kas var pretendēt uz pašvaldības palīdzības saņemšanu, attiecīgi uzdevumu īstenošanai būs ietekme uz pašvaldību budžetiem,  līdz ar to būtisks ir Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

-

Lūdzam pie pamatnostādņu pirmā rīcības virziena 1.5.uzdevuma (37.lpp.) kā līdzatbildīgās institūcijas norādīt arī pašvaldības. Papildus lūdzam izvērtēt, vai pašvaldības nebūtu jānorāda kā līdzatbildīgās institūcijas arī pie pirmā rīcības virziena 1.7.uzdevuma.

-

Pamatnostādņu pirmajā rīcības virzienā noteiktajiem uzdevumiem Nr. 1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.10. paredzama ietekme uz pašvaldību budžetiem, līdz ar to lūdzam precizēt pamatnostādņu pielikumu, norādot šo uzdevumu indikatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

-

Pielikumā par “Finansējuma sadalījums pa rīcības virzieniem” norādīts, ka pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums 2024. gadā ir 40 milj. EUR un 2025. gadā 60 milj. EUR, kas detalizētāk tiek izdalīts kā atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem un atbalsts mājokļa iegūšanai uz tirgus nosacījumiem.  No sniegtās informācijas nav skaidri noprotama ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci (t.sk. fiskālo telpu), tādēļ lūdzam pamatnostādņu projektu un tā pielikumu papildināt ar plānoto ietekmi uz vispārējo valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai.

-

Lūdzam atbilstoši satura rādītājā norādītajam papildināt pamatnostādnes ar 7.3.sadaļu “Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” tajā sniedzot informāciju par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai esošo un nepieciešamo finansējumu, kā arī norādot, ka pasākumi 2022. un 2023.gadā tiks nodrošināti piešķirto līdzekļu ietvaros, savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai 2024. un 2025.gadam skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025.un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

-

Pamatnostādņu 7.1.sadaļā “Rīcības virzieni un uzdevumi” lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 3.3. un 3.4.uzdevuma izpildē, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas kompetencē neietilpst jautājums par atbildību attiecībā uz finansējuma pieejamību granta piešķiršanai vai garantiju sniegšanai daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai..

-

Atbilstoši 2014.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 18.8.punktā noteiktajam pamatnostādnes ietver indikatīvu ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši minēto noteikumu 1.pielikumam. Norādām, ka šobrīd pamatnostādņu pielikums “Finansējums sadalījumā pa rīcības virzieniem” nesniedz skaidru priekšstatu par katra pasākuma (uzdevuma) īstenošanai esošo vai papildu nepieciešamo finansējumu, kā arī nav skaidrs, kuras ministrijas budžetā finansējums ir paredzēts vai būs papildu nepieciešams. Attiecīgi lūdzam precizēt pamatnostādņu pielikumā “Finansējums sadalījumā pa rīcības virzieniem” sniegto informāciju un ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem atspoguļot atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 1.pielikuma prasībām.

-

Lūdzam precizēt 2.rīcības virziena "Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem" 2.5. uzdevumu, izsakot to šādā redakcijā: "Samazināt uz pašvaldību saistībām  (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmēru pret  kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) attiecināmo galvotā aizņēmuma apmēru zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai". Vienlaikus attiecīgi precizējot arī pamatnostādņu projekta 6.2. sadāļā norādīto informāciju.

-

Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2022.-2027.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) 7.punkta "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 4.rīcības virziena "Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai" 4.1.apakšpunktā "Īstenot rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā" kā viena no attiecīgā uzdevuma īstenošanas līdzatbildīgajām institūcijām ir norādīta Finanšu ministrija.
Lūdzam pamatnostādnes papildināt ar skaidrojumu, kāda ir Finanšu ministrijas kompetence minētā uzdevuma īstenošanā.

Vienlaikus informējam, ka Ministru kabinets 2020.gada 10.decembrī (sēdes protokols Nr.82, 5.§, rīkojuma projekts "Par rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā", 3.punkts) deva uzdevumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2021.gada 31.oktobrim sagatavot un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, lai bezmantinieka un bezīpašnieka lietu gadījumos būtu iespējams noteikt atsevišķu nekustamo īpašumu kategoriju piekritību pašvaldībām, un pēc grozījumu Civillikumā atbalstīšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā minētajiem grozījumiem Civillikumā pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektu.
Ņemot vērā doto uzdevumu, Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (turpmāk – likumprojekts), kas tika atbalstīts Ministru kabineta 2022.gada 5.aprīļa sēdē (prot.Nr.19, 37.§). Atbilstoši likumprojektā un dotajā uzdevumā noteiktajam bija paredzēts, ka Finanšu ministrija izstrādās likumprojektam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektu.
Likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā tas netika atbalstīts (Saeimas reģ.Nr.1421/Lp13), bet tā vietā Saeimas Juridiskā komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu (Saeimas reģ.Nr.1500/Lp13) un 09.06.2022. tas tika atbalstīts Saeimā 1.lasījumā.
Atbilstoši alternatīvajā likumprojektā noteiktajam vairs netiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus (tā vietā pašā likumā plānots noteikt atsevišķu nekustamo īpašumu kategoriju piekritību pašvaldībām), līdz ar to Finanšu ministrijai dotais uzdevums par likumprojektam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanu ir zaudējis aktualitāti.

 

-

Pamanostādņu projekta 26.lpp pēdēja rindkopa paredz kompleksu uzdevumu kopumu, kas nodrošinātu ne tikai nekavējošu atbalstu zemu izmaksu mājokļu pieejamības veicināšanai, bet arī radītu apstākļus ilgtspējīgai ilgtermiņa finansēšanas sistēmai, proti, kompleksu uzdevumu kopums paredz  arī nodrošināt iespēju pensiju fondiem veikt ieguldījumus zemu izmaksu īres māju attīstīšanā, šos ieguldījumus pielīdzinot ieguldījumiem obligācijās. Vēršam uzmanību, ka gan Valsts fondēto pensiju likums, gan Privāto pensiju fondu likums paredz detalizētu uzskaitījumu, kādos finanšu instrumentos pensiju fonds drīkst ieguldīt pensiju shēmas līdzekļus va pensiju plāna aktīvus, proti, šāds uzskaitījums ir noteikts Valsts fondēto pensiju likuma 12.panta pirmajā daļā un Privāto pensiju fondu likuma 26.panta trešajā daļā. Mūsu ieskatā formulējums "nodrošināt iespēju pensiju fondu veikt ieguldījumus zemu izmaksu īres māju attīstīšanā, šos ieguldījumus pielīdzinot ieguldījumiem obligācijās" būtu jāpārskata un jāprecizē, ņemot vērā iepriekš minēto. Papildus uzsveram, ka pensiju fondam, veicot ieguldījumus ir jārīkojas kā gādīgam un rūpīgam saimniekam vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs, kā to paredz Valsts fondēto pensiju likuma 12.panta pirmā daļā un Privāto pensiju fondu likuma 26.panta pirmā daļa. Pensiju fondu aktīvu ieguldīšana zemu izmaksu īres māju attīstīšanā ir atbalstāma, taču pašas ieguldījumu iespējas/mehānisms būtu jāveido atbilstoši pensiju fondu regulējošajiem normatīvajiem aktiem nevis šādus "ieguldījumus pielīdzinot ieguldījumiem obligācijas". Piemēram, Valsts fondēto pensiju likuma 12.panta ceturtās daļas 1.punkts nosaka, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir aizsliegts ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā, izņemot ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā.
 

-

Ievērojot to, ka publisko resursu piešķīrums mājokļu pieejamības veicināšanai potenciāli var ietvert arī komercdarbības atbalsta sniegšanu, lūdzam papildināt pamatnostādņu projektu ar norādi, ka, izstrādājot tajās iezīmētos rīcības virzienus un uzdevumus, atbildīgā institūcija vērtēs ieviešamos uzdevumus arī komercdarbības atbalsta kontekstā un piemēros to ieviešanā komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, ja attiecināms.

-

Vēršam uzmanību, ka indikatīvo atbalstu 13 450 mājokļi varētu saņemt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros. Ņemot vērā pamatnostādnēs minēto, ka atbalsts plānots arī Atveseļošanas fonda ietvaros, lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt indikatīvo mājokļu skaitu, kas saņems atbalstu.

-

Lūdzam papildināt pamatnostādņu projektu ar informāciju, kurā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskajā mērķi, kā arī kurā Atveseļošanas fonda investīcijā plānots atbalsts mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu informācijas izsekojamību.

-

Lūdzam papildināt 6.1. apakšsadaļas "Atbalsts vismazaizsarāgtākajām mājsaimniecībām" punktu "Mājoklis kā sociālais pakalpojums" (21. lp.), norādot kāda pasākuma ietvaros tiks nodrošināti Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumi grupu māju (dzīvokļu) infrastruktūras attīstībā.
Vienlaikus lūdzam lūdzam atšifrēt lietotos saīsinājumus "ERAF" un "DI".

-

Pamatnostādņu 5.2.apakšpunkta 1.rindkopas pēdējā teikumā norādīts: "Privatizācijas process radījis arī situāciju, kurā par mājokļa īpašniekiem ir kļuvušas daudzas mājsaimniecības ar zemu ienākumu līmeni – gandrīz 70% no ienākumu".
Lūdzam precizēt attiecīgo teikumu, jo pašreizējā redakcijā tā būtība nav skaidra.

-

Ievērojot, ka pamatnostādņu 1.punktā (3.lpp.) ir norādīti saīsinājumi, kas tiek lietoti dokumenta tekstā, aicinām visā pamatnostādņu tekstā pārskatīt lietotos saīsinājumus un atkārtoti tos nepieteikt.

-

Lūdzu papildināt pamatnostādņu projektu norādot no kura fonda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros būs pieejami 229 634 403 EUR mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.

-

Lūdzu aizstāt pamatnostādņu projektā vārdus "2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda Darbības programmas" ar vārdiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam"

-

Lūdzu aiztāt pamatnostādņu projektā vārdus "Atveseļošanās fonds" ar vārdu "ANM", ņemot vērā iepriekš noteikto saīsinājumu. Papildus aicinu izvērtēt iespēju aizstāt vārdus "Atveseļošanas un noturības mehānisms" ar vārdu "ANM", ņemot vērā iepriekš noteikto saīsinājumu.

-

Lūdzu papildināt pamatnostādņu projeta saīsinājumus ar vārda "ERAF" atšifrējumu.

-

Lūdzu aizstāt pamatnostādņu projekta saīsinājumos vārdu "Atveseļošanās" ar vārdu "Atveseļošanas". Attiecīgu precizējumu lūdzu veikt arī tālāk tekstā, kur tas attiecināms.

-