Atzinums

Latvijas Dabas fonds iebilst pret sagatavoto informatīvo ziņojumu un to pamato ar sekojošo:

1. Nepamatoti negatīvs novērtējums mežizstrādes ierobežošanas pozitīvajai ietekmei uz CO₂ piesaisti
Ziņojumā dažādos veidos ir uzsvērts, ka mežizstrādes samazināšana ilgtermiņā neradīs pozitīvu ietekmi uz SEG emisijas samazināšanu. Šis apgalvojums nav pamatots, jo neņem vērā: zinātniski pierādītu faktu, ka vecākas mežaudzes turpina piesaistīt oglekli (ne tikai to uzkrāj); ka meža augsnēs ilgtermiņā saglabājas ievērojami CO₂ krājumi, kas tiek destabilizēti pēc cirtes; mežizstrādes emisijas (transporta, tehnikas, zemes traucējumu dēļ) ziņojumā nav ņemtas vērā salīdzinājumā ar piesaistes zudumiem. Netiek ņemts vērā arī Latvijas ziņojumā par SEG emisijām (https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/Zi%C5%86ojums%20par%20klimatu/Zinojums2024/LV_NIR_15032024.pdf) minētais, ka ZIZIMM sektora galvenais emisiju avots ir pārāk intensīva mežizstrāde, kuras apmēri šobrīd ir ne vien videi neilgtspējīgi, bet arī ekonomiski neilgtspējīgi.

2. Vājš salīdzinājums alternatīviem oglekļa piesaistes pasākumiem
Ziņojumā tiek uzsvērta nepieciešamība palielināt oglekļa piesaisti galvenokārt ar rūpniecisko kokapstrādi un produktiem, piemēram, skaidu plātņu rūpnīcām. Koksnes produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību ir neapstrīdami labāka alternatīva par apaļkoku eksportu, un Latvijā šādu produktu attīstīšana ir jāveicina. Tomēr tiek ignorēts, ka koksnes produkti ir īstermiņa CO₂ glabātāji un arī to ražošana ir energoietilpīga, turklāt CO₂ piesaiste dzīvajā biomasā un meža augsnē var būt noturīgāka un drošāka oglekļa uzglabāšanas forma nekā produktos. Attiecīgi ir nepieciešams esošos ciršanas apjomus nepapielināt, bet koksni labāk izmantot. Pie uzskaitītajiem pasākumiem (5. lpp) trūkst vairākas alternatīvas, turklāt šie pasākumi nevar tikt uzskatīti kā priekšnosacījums mērķu sasniegšanai.

3. Apgalvojumi par sociālekonomisko kaitējumu ir vispārināti
Tiek apgalvots, ka mežizstrādes samazināšana radīs būtisku negatīvu sociālekonomisko ietekmi. Šādi vispārinājumi ir balstīti uz nozares īstermiņa interesēm, nevis reģionu ekonomisko dažādošanu. Tie neanalizē alternatīvas darbvietas mežsaimniecībā, piemēram, biotopu apsaimniekošanā, apmežošanā, uzraudzībā, kā arī ignorē ilgtermiņa riskus no ekosistēmu sabrukuma (ūdeņu kvalitāte, plūdu riski, bioloģiskās daudzveidības zudums). Tiek apgalvots, ka “[..] primāri ir īstenojami pasākumi, kam ir lielāks CO₂ piesaistes potenciāls un devums ekonomikai ilgtermiņā, nevis pasākumi, kuriem īstermiņā ir nepieciešami mazāki ieguldījumi,” (6. lpp), taču vēlāk tieši investīciju arguments tiek izmantots potenciālo pasākumu izvēlē. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskais zaudējums vispār netiek apskatīts. Pozitīvi vērtējams secinājums, ka jāveicina “efektīvi privāto meža īpašnieku atbalsta mehānismi un jāpalielina koksnes produktu izmantošana valstī”, taču tālāk nav sniegti priekšlikumi šiem pasākumiem un to sniegtajai potenciālajai izmaksu optimizācijai kā alternatīvai, lai efektīvāk izmantotu koksni, nevis tās apjomus palielinātu.

4. Nopietni netiek ņemta vērā meža ekosistēmu integritāte
Ziņojumā tiek uzsvērta nepieciešamība optimizēt cirtes apriti un mērķtiecīgi novākt mazproduktīvās audzes. Aprakstītais piedāvātais scenārijs ignorē ekoloģisko vērtību, ko sniedz veci, lēni augoši meži, tostarp biotopu kvalitāti un augsnes stabilitāti. Intensīva audžu nomaiņa un mēslošana degradē meža ekosistēmas un var radīt invazīvu sugu izplatību. Ilgtspējīgas mežsaimniecības definīcija neaprobežojas ar koksnes apjoma pieaugumu. Turklāt ziņojumā nav paskaidrota definīcija mazproduktīvām audzēm. Ziņojumā meži tiek aprtakstīti tikai kā “audzes”, piemēram, lietojot tādus apzīmējumus kā “pāraudzis”, “neproduktīvs”, taču Zemkopības ministrijas loma ir uzturēt mežu ilgtspēju ilgtermiņā, ietverot dažādu raksturojumu un funkciju mežus, kuri piedāvātajā tverumā netiek iekļauti.

5. Oglekļa piesaistes aprēķini nav caurskatāmi un pilnīgi
Ziņojumā izmantotie MACC rādītāji un pasākumu salīdzinājumi neietver pilnu emisiju ciklu (t. sk. augsnes emisijas pēc cirtes, izstrādes un loģistikas emisijas, ekosistēmu pakalpojumu zudums). Neiekļaujot šo informāciju, salīdzinājums starp pasākumiem (piemēram, mežaudžu nomaiņa pret organisko augsņu apmežošanu) kļūst nepilnīgs un maldinošs.

6. Scenārijos iekļautie pieņēmumi nav paskaidroti
Ziņojums iepazīstina ar vairākiem emisiju modelēšanas grafikiem, taču nekur nav paskaidroti modelī ietvertie pieņēmumi, kā arī nav prezentēti pieņemtie dati. Ziņojuma attieksmi par zinātni atspoguļo izteikums “Turpmāk ir nepieciešams ar pētījumiem pamatot [..]” (14. lpp), taču jāuzsver, ka pētījumu būtība ir izpētīt, nevis pamatot iepriekš veidotu nostāju.

7. Tiek ignorēti starptautiskie riski un reputācijas aspekti
Ziņojumā netiek analizēta reputācijas un tirgus riska ietekme, ja Latvija izvēlētos samazināt aizsargājamās dabas teritorijas un palielināt mežizstrādes apjomu uz ilgtspējas mērķu rēķina. ES un privāto investoru, kā arī banku fokuss uz ilgtspēju joprojām ir augsts, un valstīm, kuras ignorē bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, var tikt piemērotas tirdzniecības vai finansējuma sankcijas. ES gadījumā soda naudas par mērķu izpildi būtu ļoti augstas, neatceļot mērķu izpildi kā tādu, bet to pastiprinot.

Uzskatām, ka šis informatīvais ziņojums satur tendenciozu saturu ar kļūdainiem pieņēmumiem. Rodas iespaids, ka šī ziņojuma galvenais mērķis ir nevis pēc būtības vērtēt emisijas no ZIZIMM sektora un to izmaksas, bet gan pamatot jau iepriekš ieplānotus Zemkopības ministrijas mērķus par ciršanas apjoma palielināšanu.

Sagatavoja:
M. Merle: madara.merle@ldf.lv

-