Atzinums

Elwind tiesiskais pamats ir Jūras plānojums 2030, kur noteikts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parka ietekme uz piekrastes tūrismu un ainavu vērtībām, bet Elwind to ignorē. Turklāt Elwind teritorija ir noteikta nekvalitatīvā “Pondera Consult un Henkrikson & Ko” priekšizpētes ziņojumā, kas balstīts nekorektos datos un kritērijos. Ekonomikas ministrija šo priekšizpēti noslepenoja, un vienīgi Igaunijas puses atklātība ļāva Latvijas sabiedrībai atklāt kļūdaino projekta virzību. Rezultātā atbildīgās amatpersonas to ir atzinušas par nepilnīgu.
 
Savukārt LIFE REEF pētījumā ir atklātas dabas bagātības Elwind teritorijas tuvumā – unikālas zemūdens morēnas un Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi, kas kalpo kā dzīvotnes daudzām reti sastopamām zivju sugām. LIAA ir uzsākusi savu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru Elwind projektam, un tā tiks pabeigta 2026. gadā. Tad būs noslēdzies arī LIFE REEF pētījums. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana pirms šo pētījumu rezultātiem ir uzskatāma par dabas aizsardzības ignorēšanu un Satversmes pārkāpumu.
 
Latvijas piekraste ir 500 km (tostarp mazattīstītas un mazapdzīvotas teritorijas), tādēļ par ELWIND lokāciju nav jāizvēlas viens no Latvijas ainavu dārgumiem un tūrisma magnētiem. Latvijas reģionos samazinās iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte, bet tikmēr Pāvilosta – Jūrkalne – Sārnate ir viena no retajām teritorijām, kas spēj attīstīties.

Interesi par atkrastes vēja parkiem un to apkalpošanu, kā arī ūdeņradi un citu nākotnes enerģiju izrāda Liepājas un Ventspils ostas. Attiecīgi šo pilsētu tuvumā būtu jāizvieto atkrastes vēja parki, lai samazinātu kuģu ceļus, elektroenerģijas savienojumus, pieslēgumus un citas izmaksas. Atkrastes vēja parki arī atbilstu šo industriālo zonu ainavai. Ir nekorekti vēja parkus izvietot teritorijās, kas ietekmē citu pašvaldību iedzīvotājus un citu industriju uzņēmējus. EM savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā par Elwind norāda, ka, attīstot Elwind pie Ventspils (Zēģelnieku sēklis), nevis Jūrkalnes – Pāvilostas (Alku sēklis), būtu iespējams projektam ietaupīt 250 miljonus EUR.
 
ELWIND izmaksās 500 miljonus EUR, lai pieslēgtu atkrastes vēja parku energotīklam, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu iekšējos tīklus, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu armijas radarus un nodrošinātu NATO gaisa patruļas, un 30 miljonus, lai sagatavotu projektu. Vēl jārēķina arī papildus izmaksas tīkla uzturēšanai un balansēšanai, ko Ekonomikas ministrija savā 2022. gada ziņojumā vērtēja kā 7% pieaugumu pārvades tarifam.
 
Elwind nozīmē kompensācijas zvejniekiem, kas zaudēs zvejniecības teritorijas, valsts drošībai un dabas daudzveidībai. ELWIND var negatīvi ietekmēt arī Baltijas jūras piesārņojumu un krasta eroziju, burāšanas, sērfinga, kaitboda un paraplāna lidojumu sportus, kā arī kino un citas radošās industrijas, kas izmanto Jūrkalnes neskarto dabu. ELWIND ietekmē Suitu kultūrtelpu, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, un Jūrkalnes stāvkrastu, kas iekļauts starp Latvijas ainavu dārgumiem.

Vietējā sabiedrība neiestājas pret Latvijas enerģētisko attīstību un mūsdienu tehnoloģijām. Šobrīd teritorijā no Pāvilostas līdz Užavai vēja parki tiek plānoti gan mežos, gan laukos, gan jūrā, kopumā 6 dažādi projekti ar kopējo jaudu 2877 MW. Tas jau divkārši pārsniedz Latvijas kopējo patēriņu (līdz 1300 MW). No šiem 6 projektiem 3 nesaskaras ar vietējās sabiedrības iebildumiem.

Atkrastes vēja parki pasaules praksē pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātāji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. To saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir 2 – 3 reizes augstāka nekā iekšzemes parkiem.

-

Elwind tiesiskais pamats ir Jūras plānojums 2030, kur noteikts, ka ir jāvērtē atkrastes vēja parka ietekme uz piekrastes tūrismu un ainavu vērtībām, bet Elwind to ignorē. Turklāt Elwind teritorija ir noteikta nekvalitatīvā “Pondera Consult un Henkrikson & Ko” priekšizpētes ziņojumā, kas balstīts nekorektos datos un kritērijos. Ekonomikas ministrija šo priekšizpēti noslepenoja, un vienīgi Igaunijas puses atklātība ļāva Latvijas sabiedrībai atklāt kļūdaino projekta virzību. Rezultātā atbildīgās amatpersonas to ir atzinušas par nepilnīgu.
 
Savukārt LIFE REEF pētījumā ir atklātas dabas bagātības Elwind teritorijas tuvumā – unikālas zemūdens morēnas un Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi, kas kalpo kā dzīvotnes daudzām reti sastopamām zivju sugām. LIAA ir uzsākusi savu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru Elwind projektam, un tā tiks pabeigta 2026. gadā. Tad būs noslēdzies arī LIFE REEF pētījums. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana pirms šo pētījumu rezultātiem ir uzskatāma par dabas aizsardzības ignorēšanu un Satversmes pārkāpumu.
 
Latvijas piekraste ir 500 km (tostarp mazattīstītas un mazapdzīvotas teritorijas), tādēļ par ELWIND lokāciju nav jāizvēlas viens no Latvijas ainavu dārgumiem un tūrisma magnētiem. Latvijas reģionos samazinās iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte, bet tikmēr Pāvilosta – Jūrkalne – Sārnate ir viena no retajām teritorijām, kas spēj attīstīties.

Interesi par atkrastes vēja parkiem un to apkalpošanu, kā arī ūdeņradi un citu nākotnes enerģiju izrāda Liepājas un Ventspils ostas. Attiecīgi šo pilsētu tuvumā būtu jāizvieto atkrastes vēja parki, lai samazinātu kuģu ceļus, elektroenerģijas savienojumus, pieslēgumus un citas izmaksas. Atkrastes vēja parki arī atbilstu šo industriālo zonu ainavai. Ir nekorekti vēja parkus izvietot teritorijās, kas ietekmē citu pašvaldību iedzīvotājus un citu industriju uzņēmējus. EM savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā par Elwind norāda, ka, attīstot Elwind pie Ventspils (Zēģelnieku sēklis), nevis Jūrkalnes – Pāvilostas (Alku sēklis), būtu iespējams projektam ietaupīt 250 miljonus EUR.
 
ELWIND izmaksās 500 miljonus EUR, lai pieslēgtu atkrastes vēja parku energotīklam, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu iekšējos tīklus, 100 miljonus EUR, lai stiprinātu armijas radarus un nodrošinātu NATO gaisa patruļas, un 30 miljonus, lai sagatavotu projektu. Vēl jārēķina arī papildus izmaksas tīkla uzturēšanai un balansēšanai, ko Ekonomikas ministrija savā 2022. gada ziņojumā vērtēja kā 7% pieaugumu pārvades tarifam.
 
Elwind nozīmē kompensācijas zvejniekiem, kas zaudēs zvejniecības teritorijas, valsts drošībai un dabas daudzveidībai. ELWIND var negatīvi ietekmēt arī Baltijas jūras piesārņojumu un krasta eroziju, burāšanas, sērfinga, kaitboda un paraplāna lidojumu sportus, kā arī kino un citas radošās industrijas, kas izmanto Jūrkalnes neskarto dabu. ELWIND ietekmē Suitu kultūrtelpu, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, un Jūrkalnes stāvkrastu, kas iekļauts starp Latvijas ainavu dārgumiem.

Vietējā sabiedrība neiestājas pret Latvijas enerģētisko attīstību un mūsdienu tehnoloģijām. Šobrīd teritorijā no Pāvilostas līdz Užavai vēja parki tiek plānoti gan mežos, gan laukos, gan jūrā, kopumā 6 dažādi projekti ar kopējo jaudu 2877 MW. Tas jau divkārši pārsniedz Latvijas kopējo patēriņu (līdz 1300 MW). No šiem 6 projektiem 3 nesaskaras ar vietējās sabiedrības iebildumiem.

Atkrastes vēja parki pasaules praksē pierādās kā elektroenerģijas sadārdzinātāji, kas neiztiek bez valstu subsīdijām un garantijām. To saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir 2 – 3 reizes augstāka nekā iekšzemes parkiem.

-