Atzinums

Pateicamies par to, ka likumprojektā un anotācijā ir daļēji novērstas Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2023. gada 26. septembra iebildumos sākotnējā redakcijā norādītās problēmas (tas attiecas uz 6., 7. un 8.iebildumu).

Vēršam uzmanību, ka turpinām uzturēt savā 2023. gada 26. septembra atzinumā sniegto 1., 2. un 3.iebildumu - (skat. -  https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/8e8e7bf5-9455-41ec-a062-f265757b8e60). Minētajos iebildumos norādītās problēmas nav atrisinātas.
1. Papildus jāvērš uzmanība, ka, lai ar likumprojekts un tā anotācija ir papildināta, tomēr joprojām nav apsvērumu un analīzes vismaz šādos jautājumos -

1.1. Kāds ir piedāvātā risinājuma mērķis, būtiskākie aspekti un vai izvēlētie līdzekļi ļaus to sasniegt? Piemēram, kā nodokļu piemaksas ieviešana veicinās konkurenci finanšu nozarē (šāds aspekts lasāms anotācijā mērķa aprakstā) vai kā tas veicinās mūsu valsts investīciju vides pievilcību. Šādi apsvērumi nav sniegti.

1.2. Kā likumprojektā izvēlētais risinājums ietekmēs finanšu nozari? Proti, finanšu pakalpojumu pieejamību un kreditēšanas tempus, investīciju vidi un Latvijas konkurētspēju (apskatot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi). Nav ietverts vērtējums attiecībā uz tautsaimniecības ciklisko attīstību un kas nākošajos ciklos regulējuma sekas ietekmēs finanšu nozari (tai skaitā dažāda izmēru un segmentu tirgus dalībniekus) un tautsaimniecību kopumā. Vēršam uzmanību, ka uz šādas analīzes neesamību savā atzinumā norādījusi arī Ekonomikas ministrija (kas saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas jomā).

1.3. Kā izvēlētais risinājums ietekmēs finanšu nozares dažāda izmēra un segmentu tirgus dalībniekus? Šāda analīze nav atrodama anotācijā. Uz minēto aspektu kā būtisku savos viedokļos norādījusi ar Eiropas Centrālā banka (skat., piemēram, 12.09.2023. Opinion of the European Central Bank of On the imposition of an extraordinary tax on credit institutions (CON/2023/26) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0026&qid=1695271187705, 5.2.punkts). Tādēļ nevar spriest vai izdarīt kādus pamatotus pieņēmumus par patiesajām sekām, kas gaidāmas no regulējuma ieviešanas it sevišķi attiecībā uz dažāda izmēra un segmentu tirgus dalībniekiem. Piemēram, lai mazākie tirgus dalībnieki varētu pilnveidot savas spējas konkurēt ar lielākajiem tirgus dalībniekiem, viņiem ir nepieciešams lielāks kapitāls, savukārt šis nodoklis to neveicina.

1.4. Kādi alternatīvi risinājumi un kā tika vērtēti? Anotācijā sniegta informācija, ka “Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa konceptuāli atbalstīja  (..)”. Bet tā arī nav sniegti kritēriji vai apsvērumi pēc kādiem risinājumi salīdzināti un vērtēti. Vēršam uzmanību, ka uz šādas analīzes neesamību savā atzinumā norādījusi arī Ekonomikas ministrija (kas saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas jomā).

2. Skatot visus mūsu sniegtos apsvērumus iebildumos par likumprojektu un tā anotāciju kopsakarā, vēršam uzmanību, ka nav sniegti apsvērumi par izvēlētā risinājuma izvērtējumu ievērojot Satversmes tiesas praksē un tiesību zinātnē nostiprināto pieeju par izvēlētā regulējuma atbilstību Satversmei. Iepriekš minētie apsvērumi liecina, ka likumprojekta izstrādes ietvaros nav veikts atbilstošs novērtējums un kādas sekas varētu rasties tirgus dalībniekiem (un neizbēgami arī tautsaimniecībai kopumā) pēc regulējuma spēkā stāšanās.Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šāda novērtējuma neesamība liecina, ka normām nav leģitīma mērķa (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.2005-25-01, 20.punkts). Vēršam uzmanību, ka uz atbilstības izvērtējumu Satversmei savā atzinumā norādījusi arī Tieslietu ministrija (kas saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesību sistēmas politikas jomā).

-

Vēršam uzmanību, ka turpinām uzturēt savu 2023.gada 26. septembra atzinumā sniegto 5.iebildumu (skat.- https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/8e8e7bf5-9455-41ec-a062-f265757b8e60).
Jāvērš uzmanība, ka minētajā iebildumā norādītā problēma  par Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS, IAS 12) prasībām nav atrisināta. 
Pie tam papildus jānorāda, ka iebildums papildināms ar secinājumu, ka, ņemot vērā, ka likums tiks pieņemts 2023. gadā (tātad līdz pārskata gada beigām "substantially enacted"), kā arī par nodokļa aprēķināšanas bāzi izmantos 2023. gada peļņu pirms nodokļiem, kas koriģēti par 2023. gadā izmaksātajām ārkārtas dividendēm, ir, ka nodokļa izmaksas jāatzīst 2023. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Neizbēgami veidojas likumsakarīga problēma, uz ko ir savā praksē norādījusi arī Satversmes tiesa - vērtējot ar nodokļa maksāšanas pienākumu saistītu tiesību normu atbilstību samērīguma principam - tiesa ir vairākkārt ņēmusi vērā to, vai nodokļa maksātājam ir iespēja savlaicīgi pielāgot un plānot savu darbību, lai novērstu iespējamās negatīvās sekas (Skat. tikai piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2010-70-01 17. punktu, 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 21.2. punktu un 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 20. punktu.).
Pie tā jānorāda, ka likumsakarīgi, šāds regulējums acīmredzami aizskars nodokļa maksātāju tiesības, jo tiem nebūs bijis iespējams zināt savu ekonomisko aktivitāšu veikšanai piemērojamo nodokļu režīmu jau brīdī, kad šīs aktivitātes tiek veiktas.
 

-

Jāvērš uzmanība, ka regulējuma projektā un anotācijā piedāvātā regulējuma kontekstā nav apsvērumu par dividendēm pielīdzinātām izmaksām piemērojamo regulējumu, kā arī situācijām, ja gadījumā finanšu rezultāts ir zaudējumi, un attiecīgi zaudējumu segšanas (korekcijas) iespēja turpmākajos periodos. Aicinām papildināt piedāvāto regulējumu un anotāciju ar attiecīgajiem risinājumiem.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā:
1. ir lasāmi apsvērumi, kuru patiesā doma nav īsi saprotama. Piemēram, apsvērums par ka
“pašlaik valsts savā veidā kreditē nodokļa maksātājus, līdz brīdim, kad nodokļu maksātājs lemj par peļņas sadali. Minētā nodokļu maksātāju sava veida kreditēšana būtībā tiek veikta uz valsts budžeta līdzekļu rēķina.”
Vēršam uzmanību, ka jebkurš nodokļu maksātājs šajā valstī veic nodokļu nomaksu (resp. tam ir pienākums veikt), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus. Ja apsvēruma mērķis bija skaidrot kāda nodokļa samaksas mehānisma pārmaiņas, aicinām šādi to norādīt. Aicinām precizēt minēto apsvērumu.

2. ir norādīts, ka "Papildus tam, ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas paredz, ka par saņemtajām dividendēm (6.pants) un ienākumu, kas gūts no tādu akciju atsavināšanas, kuras īpašumā turētas vairāk kā 36 mēnešus (13.pants), nodokļa maksātājs turpmāk ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru, taksācijas gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas vajadzībām, tiek paredzēta iespēja atskaitīt minētos pirmstaksācijas gadā gūtos ienākumus no pirmstaksācijas peļņas vai zaudējumu aprēķina." Vienlaikus piedāvātajā regulējuma tekstā -  4.¹  panta ceturtajā daļā nav redzams regulējums, par to, ka aprēķinu koriģē par ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas. Lūdzam veikt nepieciešamos papildinājumus piedāvātajā regulējumā un ietvert arī attiecīgu norādi anotācijā.


 

-