Atzinums

LZRA uztur spēkā visus 10.02.2026. un 03.03.2026. iepriekš izteiktos iebildumus.

-

3.lapaspusē pie rindkopas "Kā viens no virzieniem izvirzītā mērķa sasniegšanai ir normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, piemēram, nozares identificētie problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem un gada pārskatu obligātās revīzijas (pārbaudes) slieksni.":
Kā redzams no rīcības plānā iekļautās argumentācijas un atsauces uz uzņēmumu piemēriem, kāpēc jāpārskata revīzijas sliekšņi, nevienam uzņēmumam no rīcības plānā iekļautajiem piemēriem 2025.gadā netika veikta gada pārskata revīzija. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 minēto kritēriju robežvērtības:
1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Savukārt, mazas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu zvērināts revidents revidē un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem, ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šādu kritēriju robežvērtībām:
a) bilances kopsumma — 1 000 000 euro;
b) neto apgrozījums — 2 000 000 euro;
c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

-

6.lapaspusē pie "...uzņēmumu skaits, kuri darbojās tādās nozarēs pēc NACE 2.1 klasifikatora kā 47.11 “Nespecializēta galvenokārt pārtikas, dzērienu vai tabakas mazumtirdzniecība” un 47.2 “Pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība”:
SSE Rīga veiktajā pētījumā "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā” (saite: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2025-06/%C4%92nu_ekonomikas_indekss_2009_2024.pdf) norādīts, ka mazumtirdzniecība veido 26,2% no ēnu ekonomikas Latvijā (skat. Pētījuma 20.lapu).
 

-

6.lapaspusē pie "darbinieku skaits mazāks par 10 un apgrozījums mazāks par 2 milj. EUR gadā) 2024. gadā bija 354, kas kopā nodarbināja 1290 darbiniekus (vidēji uzņēmumā 3,6 darbiniekus).":
Kā iepriekš minēts, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91.panta otrajā daļā noteikto, mazai sabiedrībai gada pārskata revīzija ir jāveic tad, ja tās rādītāji 2 gadus pēc kārtas pārsniedz 2 minēto kritēriju robežvērtības:
1) bilances kopsumma — 1 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 2 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Tādējādi jau šobrīd saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto šeit norādītajiem uzņēmumiem nav jāveic gada pārskatu revīzija.
Kā redzams no LURSOFT apkopotās informācijas par 2024.gada pārskatiem, nevienai no 1.tabulā un informācijā pirms tās minētai mikrosabiedrībai ar apgrozījumu mazāku par 2 milj. EUR un darbinieku skaitu mazāku par 10 netika veikta revīzija par 2024.gadu.
 

-

8.lapaspusē pie pēdējās rindkopas:
16 ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā obligātās revīzijas pienākums noteikts arī sabiedrībām, kas nesasniedz vidējā uzņēmuma lielumu Direktīvas 2013/34/ES izpratnē. No tām 6 valstīs obligātās revīzijas kritēriji ir zemāki nekā Latvijā.

-

9.lapaspusē pie 2.rindkopas teikuma "Gada pārskatu obligātās revīzijas sliekšņa palielināšana, neattiecinot to uz mazajiem uzņēmumiem, varētu radīt administratīvā sloga samazināšanos par 9 miljoniem euro gadā.":
LZRA lūdz paskaidrot, kā nonākts pie šāda skaitļa. Nav arī skaidrs, vai ir ņemtas vērā iespējamās negūto nodokļu ieņēmumu summas, kas varētu rasties, pasliktinoties nerevidēto uzņēmumu finanšu un nodokļu disciplīnai.

-

14.lapaspusē pie teikuma "Plāna mērķu izpildei veicamie uzdevumi neprasa papildus finansējumu un tiem nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu.":
Atceļot obligātās revīzijas mazajiem uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums ir no 2 miljoniem eiro līdz 10 miljoniem eiro un bilances kopsumma no 1 miljona eiro līdz 5 miljoniem eiro, pastāv liels risks, ka to finanšu un nodokļu disciplīna varētu pasliktināties, palielinot arī ēnu ekonomikas risku šajā segmentā, kas var negatīvi ietekmēt nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

-

15.lapaspusē pie 1.2.uzdevuma darbības rezultāta "Veikts izvērtējums un organizēta diskusija ar iesaistītajām pusēm, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.":
Šāds rezultāta izklāsts apriori pieņem, ka, neskatoties uz veikto izvērtējumu, obligāti ir jāsagatavo priekšlikumu likuma grozījumiem par revīzijas pienākuma atcelšanu visiem mazajiem uzņēmumiem, kaut arī ir jāveic izvērtējums, kura rezultātā ir iespējams nonākt pie citāda rezultāta. Bez tam, uzdevuma formulējumā tiek ignorēts, ka Valsts sekretāru sanāksmes protokola: 1. § Plāna projekts "Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam" 25-TA-3074 4.4.punktā rakstīts: "kopīgi ar Finanšu ministriju precizēt plāna projekta 1.2. uzdevuma saturu, paredzot, ka tiek izvērtēta nepieciešamība pārskatīt gada pārskatu obligātās revīzijas (pārbaudes) slieksni" - bez tālāka precizējuma par iespēju šo prasību attiecināt tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.

-