Iebildumi / Priekšlikumi
Ministru kabinets nosūta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (turpmāk – komisija) izvērtēšanai priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" (1162/Lp14) (turpmāk – priekšlikumi), kas pievienoti šīs vēstules pielikumā un sagatavoti, lai pilnveidotu teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma izvērtēšanas mehānismu un lēmumu pieņemšanas kārtību jautājumos par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu, un aicina komisiju, ja tā atbalsta priekšlikumus, virzīt tos kā komisijas priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" (1162/Lp14) izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pašlaik Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 26. un 27. pants paredz, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs (turpmāk – ministrs) pēc savas iniciatīvas vai, izvērtējot personas iesniegumu, var apturēt pašvaldības saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, ja pēc to stāšanās spēkā tiek konstatēti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka šāds lēmums būtiski ietekmē pašvaldības autonomiju un var skart plaša personu loka tiesības, ir pamatoti, ka to pieņemtu Ministru kabinets kā koleģiāla institūcija. Ievērojot minēto, ar priekšlikumiem paredzēts pilnveidot TAPL 26. un 27. pantā noteikto regulējumu, paredzot, ka jautājumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu gadījumos, kad konstatēti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, izskata un lēmumu pieņem Ministru kabinets. Vienlaikus tiek saglabāts TAPL 27. pantā noteiktais mehānisms, kas nodrošina personu tiesības iesniegt iesniegumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.
Priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem", precizējot teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādes un izvērtēšanas procesu.
Papildus norādām, ka piedāvātie grozījumi pēc būtības maina Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25., 26. un 27. pantā noteikto teritorijas plānojumu un lokālplānojumu spēkā stāšanās, īstenošanas un tiesiskuma kontroles sistēmu. Pašlaik ministram ir tiesības noteiktā termiņā apturēt plānojumu, ja konstatēti procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, savukārt piedāvātais regulējums paredz ministrijas izvērtējumu un jautājuma tālāku virzīšanu Ministru kabinetā.
LPS ieskatā viena lēmuma pieņēmēja aizstāšana ar citu pati par sevi nemazina administratīvo slogu un neuzlabo plānošanas procesu. Gluži pretēji – tiek radīts papildu institucionāls lēmuma sagatavošanas un izskatīšanas posms, turklāt nenosakot skaidru maksimālo termiņu Ministru kabineta gala lēmuma pieņemšanai. Tas var radīt vēl lielāku tiesisko nenoteiktību, jo pēc vairāku gadu ilga plānojuma izstrādes, institūciju atzinumu un publiskās apspriešanas procesa tiek radīta vēl viena nenoteikta ilguma izvērtēšanas stadija.
Piedāvātais regulējums vērtējams arī no samērīguma principa viedokļa. Nav pietiekami pamatots, kādēļ pašvaldības autonomās kompetences ietvaros izdotu saistošo noteikumu tiesiskuma kontrolei nepieciešama Ministru kabineta iesaiste. Teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem, un nav samērīgi veidot sistēmu, kurā jautājums par šo ārējo normatīvo aktu turpmāku piemērojamību faktiski tiek nodots izlemšanai Ministru kabinetam, ja tiesiskuma izvērtējumu pēc būtības veic kompetentā ministrija. Šāda mehānisma nepieciešamībai jābūt īpaši pamatotai, pierādot, ka mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem un administratīvi efektīvākiem līdzekļiem.
Papildus jāņem vērā Eiropas vietējo pašvaldību hartā nostiprinātais pašvaldību autonomijas princips. Hartas 4. panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldībām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnas un patstāvīgas, un tās nedrīkst nepamatoti ierobežot valsts institūcijas. Tā kā teritorijas plānošana ir pašvaldības autonomā funkcija, jebkurai papildu valsts iejaukšanās iespējai jābūt skaidri pamatotai un samērīgai.
LPS īpaši uzsver nepieciešamību skaidri noteikt teritorijas plānojumu tiesiskuma izvērtēšanas robežas un kritērijus. Teritorijas plānošana nav mehāniska normatīvo aktu prasību pārnešana plānošanas dokumentā – pašvaldībai jālīdzsvaro sabiedrības, īpašnieku, uzņēmēju, vides aizsardzības, infrastruktūras un citu nozaru intereses un jāizvēlas konkrētajai teritorijai piemērotākais no vairākiem tiesiski iespējamiem risinājumiem.
Tādēļ juridiski konstatējams prettiesiskums ir skaidri jānošķir no atšķirīga institucionāla vai profesionāla viedokļa par pašvaldības izvēlēto risinājumu. Ja nav skaidru kritēriju, pēc kuriem konstatē normatīvo aktu prasību neievērošanu un to nošķir no atšķirīgas interpretācijas par risinājuma lietderību, pastāv risks, ka tiesiskuma kontrole faktiski pārvēršas pašvaldības plānošanas izvēļu pārskatīšanā pēc būtības. Lēmuma pieņemšanas pārcelšana uz Ministru kabinetu šo problēmu neatrisina.
LPS ieskatā priekšlikumi nerisina vienu no būtiskākajām pašreizējās sistēmas problēmām – nepietiekamu VARAM savlaicīgu iesaisti plānošanas procesā. Likums jau nosaka ministrijas uzdevumu metodiski vadīt teritorijas attīstības plānošanu, tomēr praksē metodiskais atbalsts un vienota valsts līmeņa pieeja nav pietiekama, un pašvaldības nereti galīgo ministrijas vērtējumu par risinājumu tiesiskumu saņem tikai procesa noslēguma stadijā.
Ņemot vērā pašvaldību pieaugošo profesionālo kapacitāti, būtu stiprināma to atbildība par plānošanas procesa vadību un pieņemtajiem risinājumiem. VARAM tiesiskuma kontrole būtu koncentrējama uz gadījumiem, kad par apstiprināto plānojumu saņemtas sūdzības vai pastāv cits konkrēts pamats apšaubīt tā atbilstību normatīvajiem aktiem. Vienlaikus VARAM jānodrošina skaidra metodiskā bāze, vienoti piemērošanas principi un savlaicīgs atbalsts plānojuma izstrādes laikā.
Piedāvātie grozījumi nav vērtējami atrauti no visa teritorijas plānojumu izstrādes un tiesiskuma kontroles procesa. Vienlaikus paredzētas izmaiņas 25., 26. un 27. pantā, kā arī turpmākas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 628. Tādēļ pirms sistēmiskas regulējuma maiņas nepieciešams modelēt visu procesu – no plānojuma apstiprināšanas līdz iespējamai tā darbības apturēšanai –, izvērtējot termiņus, tiesiskās sekas, pašvaldības un citu personu tiesisko paļāvību, kā arī TAPIS funkcionalitāti. Ja tiek veidots jauns mehānisms, tas nedrīkst radīt mazāk paredzamu un ilgāku procesu nekā pašreizējais.
LPS aicina:
1. nevirzīt priekšlikumus pašreizējā redakcijā, pirms nav veikts pilnvērtīgs esošā un piedāvātā procesa salīdzinošs un juridisks izvērtējums;
2. izvērtēt visu teritorijas plānojumu un lokālplānojumu tiesiskuma kontroles sistēmu, tostarp gadījumus, kuros sūdzības nav saņemtas;
3. skaidri noteikt kritērijus plānošanas dokumenta neatbilstības konstatēšanai, nodalot tiesiskuma kontroli no atšķirīga profesionāla vai institucionāla viedokļa par plānošanas risinājumu;
4. stiprināt VARAM metodisko un koordinējošo lomu un savlaicīgu iesaisti teritorijas plānojumu izstrādes procesā;
5. pirms turpmākas regulējuma virzības nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju ar pašvaldībām un nozares profesionālajām organizācijām.
LPS atbalsta teritorijas plānošanas procesu pilnveidošanu, birokrātijas mazināšanu un tiesiskās noteiktības stiprināšanu. Tomēr piedāvātais risinājums primāri maina lēmuma pieņēmēju, nevis novērš iemeslus, kuru dēļ tiesiskuma jautājumi netiek atrisināti savlaicīgi. Sistēmas pilnveidošanai jābūt vērstai uz proaktīvu sadarbību, skaidriem izvērtēšanas kritērijiem, noteiktiem termiņiem un līdzsvarotu valsts un pašvaldību atbildību, nevis papildu institucionāla lēmumu pieņemšanas posma izveidi.