Atzinums

Vēršam uzmanību, ka 2.risinājumā iecerētās izmaiņas paredz kancelejas nodevas likvidēšanu, tās vietā ieviešot valsts nodevu.
Kā jau informatīvā ziņojuma projektā ir minēts, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktu, nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana) un tās apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.

Finanšu ministrijas ieskatā Zemesgrāmatu likuma 107.pantā uzskaitītie maksājumi ir tehniska/administratīva rakstura un nav saskatāms valsts nodevas mērķis - personu darbību regulēšana. To ievērojot, lūdzam:
1) atkārtoti izvērtēt, vai maksājumi, kurus plānots pārveidot par valsts nodevu, pēc būtības atbilst valsts nodevas jēdzienam vai maksas pakalpojumam. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību maksas pakalpojums ir pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu, un tā apmērs nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas (sk. minētā likuma 5. panta 12.¹ daļu). Vienlaikus lūdzam ziņojumā izvērtēt noteikto kancelejas nodevu mērķi – vai tas sakrīt ar konkrētās valsts nodevas mērķi, un, ņemot vērā, ka ziņojumā tiek uzsvērts, ka šobrīd nodevas tiek uzliktas dubultā, izvērtēt to, vai šobrīd kāda no noteiktajām darbībām, par ko noteikta valsts kancelejas nodeva, neietilpst jau valsts nodevas objektā (proti, vai valsts nodevas objekts nav bijis mākslīgi sadalīts).

2) precizēt informatīvā ziņojuma 4.lpp. minēto par "nodevas dubultu aplikšanu", jo mūsu ieskatā līdz šim nav bijis jāmaksā 2 valsts nodevas par vienu un to pašu objektu, turklāt nav tāds termins kā “nodevas dubulta aplikšana”. Piemēram, Zemesgrāmatu likums paredz kancelejas nodevu “par zemesgrāmatas apliecības izsniegšanu”, vienlaikus no minētā likuma izriet, ka zemesgrāmatas apliecību var izsniegt pēc nostiprinājuma lūguma iesniedzēja ieskata, tātad tā nav obligāta. Līdz ar to, tā pati par sevi drīzāk nevarētu būt valsts nodevas objekts, turklāt, ņemot vērā tās neobligāto raksturu, diez vai tā arī ietilptu valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ietvaros.

Tādējādi, ņemot vērā norādīto, lai Finanšu ministrija varētu izvērtēt Zemesgrāmatu likumā noteiktā maksājuma – kancelejas nodevas – būtību (vai tas jau šobrīd ietveras/ietilpst noteiktajā valsts nodevā par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā / vai tas maksājums vispār atbilst valsts nodevas maksājumam vai arī atbilst cita veida maksājumam), lūdzam Tieslietu ministrijai ziņojumā detalizēti analizēt katru likumā noteikto pakalpojumu/darbību, par ko šobrīd ir noteikta kancelejas nodeva.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma tekstu (5.lpp.):"Valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu atbilst valsts nodevas jēdziena skaidrojumam,  jo, kā minēts iepriekš, – atšķirīgu valsts nodevu likmju noteikšana ir veids, kādā valsts var veicināt daudzbērnu ģimeņu skaitu palielināšanos, piedāvājot dažādus atvieglojumus, piemēram, samazinātas valsts nodevas apmērā."
Daudzbērnu ģimeņu skaita palielināšana nebūtu uzskatāma par valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā mērķi, bet gan atvieglojumu vai atbrīvojumu piešķiršanas politikas mērķi. Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto valsts nodevas mērķi.
 

-

Ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums rada negatīvu ietekmi uz kopējiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem (1,8 milj. euro gadā), lūdzam Tieslietu ministrijai izvērtēt iespējas izstrādāt fiskāli neitrālus risinājumus kārtības vienādošanai, kādā maksātājiem ērtā veidā valsts budžetā iemaksājamas kancelejas un valsts nodevas zemesgrāmatu lietās- tādus, kas nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
 

-

1) Lūdzam precizēt 5.lpp. tekstu "Tajā pašā laikā valsts nodevas skaidrojums likumā “Par nodokļiem un nodevām” neliedz par valsts nodevas objektu noteikt arī tādas darbības, kas saistības ar institūcijas veicamo darbību(...)".

2) Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma tabulā kancelejas nodeva par tiesību nostiprināšanu ir norādīta 8 euro apmērā vai 7,20 euro apmērā, ja iesniedz elektroniski parakstītus/ apliecinātus dokumentus, savukārt plānotā valsts nodevas likme tabulā norādīta 8 euro apmērā vai 7,70 euro apmērā, ja iesniedz elektroniski parakstītus/ apliecinātus dokumentus.

3) Lūdzam arī numurēt informatīvā ziņojuma lapaspuses.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par to, vai un kādā apmērā Tieslietu ministrijas budžetā ir plānoti izdevumi ar zemesgrāmatu lietās maksājamo kancelejas nodevu administrēšanu un kādas izmaiņas radīsies pēc paredzētās reformas ieviešanas.
 

-

Lūdzam precizēt visā ziņojuma tekstā vārdus "Tiesu administrācijas depozīta konts" ar vārdiem "Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu konts" (atbilstošā locījumā) saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība" 47.punktā noteikto.

-