Atzinums

Likumprojekta 9. panta 10. punkts paredz, ka Konkurences padomes locekļi ir speciālie subjekti. Vienlaikus Konkurences padomes priekšsēdētājs pēc būtības ir arī publiskas personas institūcijas vadītājs Likumprojekta 9. panta 15. punkta izpratnē.
Konkurences padomes ieskatā no Likumprojekta nav pietiekami skaidrs, kā praksē savstarpēji piemērojamas normas, kas attiecas uz Konkurences padomes locekļiem kā speciālajiem subjektiem un vienlaikus uz institūcijas vadītāju. Likumprojektā nav skaidri nodalīts, kuras normas piemērojamas kumulatīvi un kuras prioritāri, tādējādi radot tiesiskās noteiktības risku.
Likumprojekta 13. panta otrā daļa paredz, ka Konkurences padomes locekļi ar attiecīgu rakstveida atļauju var savienot amatu ar eksperta vai konsultanta darbu, kā arī amatu biedrībā vai nodibinājumā. Tomēr Likumprojekta 13. panta trešajā daļā nav noteikts, kura institūcija vai amatpersona izsniedz šādu atļauju Konkurences padomes locekļiem.
Konkurences padomes ieskatā šāds regulējums neatbilst tiesiskās noteiktības principam, jo no normas nav iespējams nepārprotami konstatēt kompetento institūciju, kas lemj par atļaujas izsniegšanu. Lai gan Likumprojekta 13. panta otrās daļas 2. punkts sistēmiski, kopsakarā ar Konkurences likuma 5. panta otro daļu, ļauj secināt, ka attiecīgās amata savienošanas atļaujas Konkurences padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem izsniedz Ministru kabinets, Konkurences padomes ieskatā tiesiskās skaidrības un vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai būtu lietderīgi šo kompetenci tieši paredzēt Likumprojekta 13. panta trešajā daļā.
Papildus Konkurences padome norāda, ka Likumprojekta 11. panta otrā daļa paredz īpašus ierobežojumus vairākām neatkarīgo institūciju amatpersonām, tostarp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, taču Konkurences padomes locekļi un priekšsēdētājs šajā normā nav ietverti.
Konkurences padomes ieskatā nav skaidrs šādas atšķirīgas pieejas pamatojums, ņemot vērā, ka Konkurences padome pēc funkcijām, neatkarības statusa un uzraudzības pilnvaru rakstura ir pielīdzināma citām neatkarīgajām regulatoru institūcijām. Tādējādi pastāv risks, ka regulējums attiecībā uz neatkarīgajām institūcijām tiek veidots nevienveidīgi bez skaidra un objektīvi pamatota kritērija.
 

Iebildums.  Ievērojot minēto, Konkurences padome aicina:
precizēt Likumprojekta normas attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāja kā institūcijas vadītāja un vienlaikus speciālā subjekta statusu;
precizēt Likumprojekta 13. panta trešo daļu, nosakot ka Konkurences padomes priekšsēdētājs izsniedz atļauju Konkurences padomes locekļiem un priekšsēdētājam amata savienošanas gadījumos;
izvērtēt Likumprojekta 11. panta otrās daļas tvērumu un nodrošināt vienveidīgu pieeju neatkarīgo regulatoru institūciju amatpersonu ierobežojumu regulējumā.

Konkurences padome vērš uzmanību, ka Likumprojekta 21. panta trešā un ceturtā daļa pašreizējā redakcijā rada būtiskus tiesiskās noteiktības riskus.
Likumprojekta 21. panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību valsts pārvaldē nodarbinātajam par lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā, savukārt ceturtā daļa paredz administratīvo atbildību speciālajam subjektam par šajā likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī amata funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Speciālais subjekts šā likuma izpratnē vienlaikus ir arī valsts pārvaldē nodarbinātais.
Konkurences padomes ieskatā no Likumprojekta nav pietiekami skaidrs, kā savstarpēji nodalāma 21. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto normu piemērošana, kā arī nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem nosakāms, kura norma konkrētajā gadījumā piemērojama. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā, ka abās normās paredzētās sankcijas būtiski atšķiras. Konkurences padomes ieskatā šāda regulējuma konstrukcija rada nevienveidīgas piemērošanas un tiesiskās nenoteiktības risku. Nav pietiekami skaidrs, vai Likumprojekta 21. panta ceturtajā daļā ietvertais jēdziens amata funkciju veikšana aptver arī lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmuma pieņemšanā. Tāpat nav skaidrs, kā interpretējams jēdziens lēmums, proti, vai tas aptver tikai galīgo lēmumu lietā vai arī procesuālos un starplēmumus.
 

Ievērojot minēto, Konkurences padome aicina precizēt Likumprojekta 21. panta trešās un ceturtās daļas savstarpējo attiecību un skaidri nodalīt administratīvo pārkāpumu sastāvus.

Konkurences padome vērš uzmanību, ka Likumprojekta 21. panta trešajā un ceturtajā daļā izmantotais formulējums ietekmē vai var ietekmēt ir pārmērīgi plašs un abstrakts administratīvās atbildības regulējuma kontekstā.
Konkurences padomes ieskatā administratīvās atbildības normām jābūt pietiekami skaidrām un paredzamām, savukārt pašreizējais formulējums pieļauj ļoti plašu interpretāciju, tostarp situācijās, kurās nepastāv faktiska ieinteresētība vai reāla ietekme uz lēmuma pieņemšanu.
 

Ievērojot minēto, Konkurences padome aicina izvērtēt nepieciešamību precizēt Likumprojekta 21. panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertos administratīvā pārkāpuma sastāvus, nodrošinot skaidrāku un paredzamāku normu piemērošanu.

Konkurences padome vērš uzmanību uz Likumprojekta 21. panta sestās daļas formulējumu par iekšējās kontroles sistēmas darbības nenodrošināšanu.
Konkurences padomes ieskatā norma nepietiekami konkretizē administratīvā pārkāpuma sastāvu, jo no tās nav skaidri saprotams, kādos gadījumos uzskatāms, ka institūcijas vadītājs nav nodrošinājis iekšējās kontroles sistēmas darbību. Vienlaikus par minēto pārkāpumu paredzēta būtiska sankcija, tostarp tiesību izmantošanas aizliegums līdz diviem gadiem.
 

Konkurences padomes ieskatā anotācijā būtu nepieciešams detalizētāk skaidrot minētā pārkāpuma sastāvu un minimālos kritērijus, kuru neizpilde rada administratīvo atbildību.

Likumprojekta 1. panta 11. punkts nosaka, ka šķietams interešu konflikts ir situācija, kurā rodas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus.
Savukārt anotācijas 6. lapā norādīts, ka būtiska nozīme tiek piešķirta riskos balstītas pieejas īstenošanai, izvērtējot ne tikai faktiskos un potenciālos interešu konfliktus, bet arī šķietamos interešu konfliktus. Anotācijā arī uzsvērts, ka šķietams interešu konflikts var radīt reputācijas riskus un mazināt uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
Konkurences padome piekrīt, ka reputācijas un uzticēšanās aspekti publiskajā pārvaldē ir nozīmīgi. Vienlaikus Konkurences padomes ieskatā Likumprojektā ietvertais šķietamā interešu konflikta formulējums var radīt interpretācijas neskaidrības praksē.
 

Konkurences padome aicina anotācijā detalizētāk skaidrot šķietamā interešu konflikta jēdziena praktisko piemērošanu un ar to saistītās tiesiskās sekas, īpaši attiecībā uz amatpersonām, kuras veic izmeklēšanas, uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas funkcijas.

Likumprojekta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts pārvaldē nodarbinātais pēc institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama iekšējās kontroles pasākumu veikšanai.
Anotācijas 9. lapā norādīts, ka pieprasītajai informācijai jābūt pamatotai un jāievēro datu minimizēšanas princips.
Konkurences padomes ieskatā Likumprojekts tomēr nepietiekami konkretizē kāda tieši informācija drīkst tikt pieprasīta, kādi ir informācijas pieprasīšanas robežkritēriji, cik ilgi šāda informācija glabājama, kādā kārtībā tā dokumentējama, kā nodrošināma piekļuves kontrole un kā tiek nodrošināta samērība starp interešu konflikta novēršanu un personas datu aizsardzību.
 

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz plašu iekšējo kontroles mehānismu ieviešanu un iespējamu interešu deklarāciju sistēmu ieviešanu institūcijās, Konkurences padomes ieskatā būtu nepieciešams detalizētāk izvērtēt regulējuma atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem, īpaši datu minimizēšanas, nolūka ierobežojuma un glabāšanas ierobežojuma principiem.

Likumprojekta 9. panta 10. punkts speciālo subjektu lokā ietver arī Konkurences padomes locekļus. Konkurences padome uzsver, ka, piemērojot Likumprojekta normas neatkarīgajām institūcijām, ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp interešu konflikta novēršanas mērķiem un institucionālās neatkarības principu.
Konkurences padomes ieskatā īpaši būtiski ir nodrošināt, lai amatu savienošanas ierobežojumi būtu samērīgi, netiktu nepamatoti ierobežota akadēmiskā un profesionālā darbība, regulējuma piemērošana neradītu nepamatotus reputācijas riskus neatkarīgu institūciju amatpersonām un netiktu radīta pārmērīga administratīvā kontrole pār neatkarīgām institūcijām.
Konkurences padome vērš uzmanību, ka neatkarīgo institūciju amatpersonas bieži vien vienlaikus darbojas akadēmiskajā vidē, piedalās starptautisko organizāciju ekspertu darba grupās, sniedz profesionālus atzinumus vai piedalās normatīvā regulējuma pilnveidē. Šādas profesionālās aktivitātes pašas par sevi nevar automātiski tikt uzskatītas par paaugstināta interešu konflikta riska pazīmēm.
Turklāt no Likumprojekta un anotācijas nav pietiekami skaidrs, kā praksē tiks nodalīti gadījumi, kuros objektīvi pastāv interešu konflikta risks, no situācijām, kurās iespējamas vienīgi abstraktas vai reputācijas apsvērumos balstītas šaubas par amatpersonas neitralitāti. Konkurences padomes ieskatā īpaši problemātiski tas var kļūt, piemērojot Likumprojekta 1. panta 11. punktā ietverto šķietamā interešu konflikta jēdzienu.
 

Ievērojot minēto, Konkurences padome aicina papildināt anotāciju ar detalizētāku izvērtējumu par Likumprojekta piemērošanu neatkarīgajām institūcijām, kā arī apsvērt nepieciešamību Likumprojektā vai Ministru kabineta līmeņa regulējumā paredzēt īpašus principus vai minimālās garantijas neatkarīgo institūciju amatpersonu profesionālās neatkarības aizsardzībai. Vienlaikus būtu nepieciešams precizēt, ka akadēmiskā, zinātniskā un starptautiskā profesionālā darbība pati par sevi nav uzskatāma par interešu konflikta risku, ja netiek konstatēta konkrēta personiska vai mantiska ieinteresētība konkrēta lēmuma pieņemšanā.

Konkurences padome vērš uzmanību uz Likumprojekta 18. panta septītajā daļā paredzēto 15 gadu deklarāciju publiskošanas termiņu. Ņemot vērā, ka Konkurences padomes nodarbinātie veic izmeklēšanas, uzraudzības un sodīšanas funkcijas, kā arī strādā ar komerciāli sensitīvu informāciju, anotācijā būtu nepieciešams detalizētāk izvērtēt šāda regulējuma ietekmi uz personas datu aizsardzību, drošības riskiem un nodarbināto privātās dzīves aizsardzību.
 

Konkurences padome aicina atkārtoti izvērtēt deklarāciju publiskošanas termiņu un tā samērīgumu attiecībā uz nodarbinātajiem, kuri veic izmeklēšanas, uzraudzības vai sodīšanas funkcijas.

         Ar Likumprojektu pirmšķietami paredzēts sadrumstalot interešu konflikta šī brīža pieeju un praksi, veidojot katras iestādes iekšējo praksi (piem., 20.panta otrā daļa). Aicinām KNAB ar Likumprojekta ieviešanu rūpīgi izvērtēt vienotas prakses attiecināšanu uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātiem un nesamazinot tvērumu attiecībā pret spēkā esošo regulējumu.
 

-

Konkurences padome vērš uzmanību uz Likumprojekta 23. pantā paredzēto obligāto sabiedrības informēšanas pienākumu par interešu konflikta novēršanas jomā konstatētajiem pārkāpumiem.
Likumprojekta 23. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa paredz pienākumu publiskot informāciju par valsts pārvaldē nodarbināto, tostarp personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pārkāpuma būtību, pārkāpto tiesību normu un pieņemto nolēmumu.
Konkurences padomes ieskatā anotācijā nav pietiekami izvērtēta šāda regulējuma atbilstība samērīguma principam, personas datu aizsardzības prasībām un reputācijas aizsardzības aspektiem. Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz nodarbinātajiem, kuri veic izmeklēšanas, uzraudzības vai sodīšanas funkcijas, tostarp Konkurences padomes nodarbinātajiem, kuri strādā ar karteļu lietām, digitālajiem pierādījumiem, leniency materiāliem un citu komerciāli sensitīvu informāciju.
Konkurences padomes ieskatā obligāta publiskošana arī gadījumos, kad pārkāpums ir formāls vai maznozīmīgs, var radīt nesamērīgu reputācijas kaitējumu un drošības riskus.
 

Ievērojot minēto, Konkurences padome aicina atkārtoti izvērtēt 23. pantā paredzētā obligātā publiskošanas pienākuma samērīgumu, īpaši attiecībā uz nodarbinātajiem, kuri veic izmeklēšanas, uzraudzības vai sodīšanas funkcijas.
 

Anotācijas 6. - 8. lapā norādīts, ka primārā atbildība par interešu konflikta novēršanu un disciplināro reakciju būs institūciju vadītājiem, savukārt KNAB īstenos uzraudzības un kontroles funkciju. Vienlaikus anotācijas 8. lapā skaidrots, ka KNAB administratīvo atbildību piemēros gadījumos, kad institūcijas vadītājs nebūs atbilstoši reaģējis uz pārkāpumu.
Konkurences padomes ieskatā regulējumā nav pietiekami skaidri noteikta robeža starp disciplināratbildību, administratīvo atbildību, institūcijas vadītāja rīcības brīvību un KNAB uzraudzības kompetenci. Tāpat nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, vai institūcijas vadītāja reakcija bijusi pietiekama.
 

Priekšlikums. Konkurences padomes ieskatā anotācijā būtu detalizētāk skaidrojams kompetenču sadalījuma modelis, tostarp gadījumi, kuros KNAB ir tiesīgs pārņemt vai paralēli īstenot reakciju uz pārkāpumu, lai novērstu kompetenču pārklāšanās un dubultas atbildības piemērošanas riskus.