Projekta ID
24-TA-1827Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
12.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1. Piedāvātais risinājums .kas paredz teritoriju funkcionālo nošķiršanu, lai veicinātu investīciju piesaisti un samazinātu administratīvo slogu tik un tā prasa ekonomisku pamatojumu, tādēļ nav nekāda pamatojuma apgalvojumam ka finanšu un ekonomiskā izvērtējuma veikšana nav bijusi informatīvā ziņojuma mērķis
Ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšana no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas, joprojām nav pamatota. Pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas ir nepieciešama atbildīga esošo ostas pārvaldes saistību un to satura izpēte.
2. Pašvaldībām kopš 2019. gada nav pieejama detalizēta informācija par ostas finansiālo situāciju – kārtējā gada budžetu, iepriekšējo gadu ieņēmumu un izdevumu izpildēm, investīcijām, uzņemtajām dažāda veida saistībām (kredītsaistībām, līgumsaistībām, saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības projektu realizācijas u.t.t.), un cita finansiālā informācija, kas pašvaldībām dotu iespēju veikt pamatotu un izsvērtu piedāvājuma izvērtējumu.
3. Vēršam uzmanību, ka , piemēram, Ventspils pašvaldībai šāda priekšlikuma par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas atbildīgam izvērtējumam būtu nepieciešama:
1) informācija par visiem pašvaldības brīvostas pārvaldes pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atradīsies potenciāli iespējamā SEZ, īpaši norādot:
a) katra nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un apzīmējumu, kā arī citu būtisku informāciju, lai īpašumu varētu identificēt;
b) katra nekustamā īpašuma īpašumtiesības (Ventspils brīvostas pārvalde, valsts, Ventspils pašvaldības īpašumi);
c) katra nekustamā īpašuma nomas un apbūves tiesību saistības – informāciju par nomnieku (apbūves tiesīgo), nomas (apbūves tiesības) maksas apmēru un tās veidošanas nosacījumiem, nomas (apbūves) tiesību termiņu; būtiskākajiem nomas (apbūves tiesības) maksas pārskatīšanas nosacījumiem;
d) informāciju par iznomāto objektu/piešķirto apbūves tiesību un iznomāto platību vai platību, uz ko piešķirtas apbūves tiesības;
e) informāciju par kredītsaistībām (par aizņēmuma sniedzēju, aizņēmuma izsniegšanas mērķi, kopējo un atlikušo (nesegto) aizņēmuma daļu, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem, termiņiem, hipotēkas līgumiem);
f) informāciju par līgumsaistībām un citām saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijas;
g) informāciju par uzturēšanas izdevumiem, kurus veica Ventspils brīvostas pārvalde no 2019. – 2024. gadam (izdevumus norādot par katru gadu atsevišķi);
2) pašvaldību brīvostas pārvaldes 2025. gada (šāda informācija tika pieprasīta, bet netika saņemta arī par 2024. gadu) budžeta plānu (izvērstu ieņēmumu un izdevumu tāmes, investīciju plānus un citu informāciju, kas saistīta ar budžeta plāna pilnvērtīgu izskatīšanu), kā arī vidējā termiņa stratēģiju 2025. – 2027. gadam.
3. Ja ziņojums tomēr tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad būtu jāparedz šāds Latvijas Lielo ostu pārvaldības modelis:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp arī piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) gan Rīgas, gan Ventspils (tāpat kā ziņojumā minētajā Liepājas ostas pārvaldības gadījumā) ostu pārvaldēs valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, nesaskatot objektīvo nepieciešamību paredzēt atšķirīgus pārvaldības principus divām no trijām Latvijas Lielajām ostām. Pretējā gadījumā Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam;
5) ostas pārvaldes valdē saskaņā ar paritātes principu strādā ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītiem pārstāvjiem, kā arī attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvjiem;
6) ostas pārvaldes valdes locekļu kandidātu atlase notiek atklātos konkursos;
7) lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz piecu valdes locekļu kvorums un vismaz četru locekļu atbalsts no pieciem, no ziņojuma svītrojot priekšlikumu, ka strīdus gadījumā, ja lēmums divreiz netiek pieņemts, par to lemj Satiksmes ministrijas, kas neatbilst atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas institūcijas būtībai;
8) ostas pārvaldes valdes locekļu amatu savienošanas ierobežojumi izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, neparedzot valdēs vēl papildus speciālus amatu ierobežojumus;
9) ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kas ir pamatota ar Ostu likumā noteikto funkciju izpildi;
10) ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.
Ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšana no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas, joprojām nav pamatota. Pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas ir nepieciešama atbildīga esošo ostas pārvaldes saistību un to satura izpēte.
2. Pašvaldībām kopš 2019. gada nav pieejama detalizēta informācija par ostas finansiālo situāciju – kārtējā gada budžetu, iepriekšējo gadu ieņēmumu un izdevumu izpildēm, investīcijām, uzņemtajām dažāda veida saistībām (kredītsaistībām, līgumsaistībām, saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības projektu realizācijas u.t.t.), un cita finansiālā informācija, kas pašvaldībām dotu iespēju veikt pamatotu un izsvērtu piedāvājuma izvērtējumu.
3. Vēršam uzmanību, ka , piemēram, Ventspils pašvaldībai šāda priekšlikuma par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas atbildīgam izvērtējumam būtu nepieciešama:
1) informācija par visiem pašvaldības brīvostas pārvaldes pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atradīsies potenciāli iespējamā SEZ, īpaši norādot:
a) katra nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un apzīmējumu, kā arī citu būtisku informāciju, lai īpašumu varētu identificēt;
b) katra nekustamā īpašuma īpašumtiesības (Ventspils brīvostas pārvalde, valsts, Ventspils pašvaldības īpašumi);
c) katra nekustamā īpašuma nomas un apbūves tiesību saistības – informāciju par nomnieku (apbūves tiesīgo), nomas (apbūves tiesības) maksas apmēru un tās veidošanas nosacījumiem, nomas (apbūves) tiesību termiņu; būtiskākajiem nomas (apbūves tiesības) maksas pārskatīšanas nosacījumiem;
d) informāciju par iznomāto objektu/piešķirto apbūves tiesību un iznomāto platību vai platību, uz ko piešķirtas apbūves tiesības;
e) informāciju par kredītsaistībām (par aizņēmuma sniedzēju, aizņēmuma izsniegšanas mērķi, kopējo un atlikušo (nesegto) aizņēmuma daļu, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem, termiņiem, hipotēkas līgumiem);
f) informāciju par līgumsaistībām un citām saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijas;
g) informāciju par uzturēšanas izdevumiem, kurus veica Ventspils brīvostas pārvalde no 2019. – 2024. gadam (izdevumus norādot par katru gadu atsevišķi);
2) pašvaldību brīvostas pārvaldes 2025. gada (šāda informācija tika pieprasīta, bet netika saņemta arī par 2024. gadu) budžeta plānu (izvērstu ieņēmumu un izdevumu tāmes, investīciju plānus un citu informāciju, kas saistīta ar budžeta plāna pilnvērtīgu izskatīšanu), kā arī vidējā termiņa stratēģiju 2025. – 2027. gadam.
3. Ja ziņojums tomēr tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad būtu jāparedz šāds Latvijas Lielo ostu pārvaldības modelis:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp arī piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) gan Rīgas, gan Ventspils (tāpat kā ziņojumā minētajā Liepājas ostas pārvaldības gadījumā) ostu pārvaldēs valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, nesaskatot objektīvo nepieciešamību paredzēt atšķirīgus pārvaldības principus divām no trijām Latvijas Lielajām ostām. Pretējā gadījumā Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam;
5) ostas pārvaldes valdē saskaņā ar paritātes principu strādā ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītiem pārstāvjiem, kā arī attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvjiem;
6) ostas pārvaldes valdes locekļu kandidātu atlase notiek atklātos konkursos;
7) lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz piecu valdes locekļu kvorums un vismaz četru locekļu atbalsts no pieciem, no ziņojuma svītrojot priekšlikumu, ka strīdus gadījumā, ja lēmums divreiz netiek pieņemts, par to lemj Satiksmes ministrijas, kas neatbilst atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas institūcijas būtībai;
8) ostas pārvaldes valdes locekļu amatu savienošanas ierobežojumi izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, neparedzot valdēs vēl papildus speciālus amatu ierobežojumus;
9) ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kas ir pamatota ar Ostu likumā noteikto funkciju izpildi;
10) ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Atkārtoti izvērtējot Informatīvo ziņojumu esam konstatējuši, ka tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo saskaņā ar 2035.gadā pieņemto Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 13. aprīļa sēdē (protokols Nr.33 16.punkts) lēmumu tikai nolemts nemainīt Liepājas SEZ statusu , ar ko arī rēķinās ne tikai LSEZ valde un pārvalde, bet arī ārvalstu investori, .Bez tam nav atbalstāma šobrīd paredzētā LSEZ valdes sastāva maiņa, izslēdzot no valdes trīs uzņēmēju deleģētus pārstāvjus (informatīvā ziņojuma 4. lp.)', jo vietējo uzņēmēju viedokļu ignorance neveicinās sadarbību ar valsts institūcijām un nenodrošinās labas pārvaldības principus.
No informatīvā ziņojuma nav saprotams ostu reformas mērķis un turpmākie ieguvumi un piedāvātajām izmaiņām ostu pārvaldības modelī. Nav sniegta izsvērta datos balstīta analīze, kas apstiprinātu esošā pārvaldības modeļa neefektivitāti. Ņemot vērā iepriekš minēto apsvērumus, aicinām nemainīt LSEZ darbības nosacījumus līdz 2035. gadam,
No informatīvā ziņojuma nav saprotams ostu reformas mērķis un turpmākie ieguvumi un piedāvātajām izmaiņām ostu pārvaldības modelī. Nav sniegta izsvērta datos balstīta analīze, kas apstiprinātu esošā pārvaldības modeļa neefektivitāti. Ņemot vērā iepriekš minēto apsvērumus, aicinām nemainīt LSEZ darbības nosacījumus līdz 2035. gadam,
Piedāvātā redakcija
-