Atzinums

Lai Finanšu ministrija varētu saskaņot MK noteikumu projektu, nepieciešams saņemt un ņemt vērā Eiropas Komisijas komentārus gan par Kompetences centru konceptu, gan par šo MK noteikumu projektu. Tāpat lūgums iesniegt Kompetenču centra ieviešanas shēmas aprakstu angļu valodā.

-

10.11.2023. notika tikšanās ar EK revidentiem par Komisijas auditu Nr.DAC514LV1050 ES fondu 14-20 perioda kompetences centros, kura ietvaros Latvijai plāno piemērot sistēmisku finanšu korekciju līdz 25%. EK auditori uzskata, ka, kompetences centri var būt padomdevēji, konsultēt, bet nevar atlasīt pētniecības projektus, kam tiek piešķirs finansējums. Lūdzam EM izvērtēt investīcijas ieviešanas shēmu ņemot vērā riskus, kas izriet no EK norādījumiem 14-20 KC programmas auditā. Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju ar vispārīgu risku izvērtējumu, jo īpaši par interešu konflikta risku mazinošiem pasākumiem, kas nodrošina finanšu korekcijas riska mazināšanu arī nākotnē.

-

Ekonomikas ministrija sniegusi skaidrojumu izziņā, ka finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu pētniecības projektu priekšizvērtējumu, var pieprasīt datus no tādām valsts informācijas sistēmām kā, piemēram, VID datubāzes, lai pārliecinātos, vai pētniecības projekta pieteicējam nav VID administrēto nodokļu parāda, tai skaitā VSAOI parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Lūdzam ar minēto informāciju papildināt anotāciju, kā ari aicinām saskaņot noteikumu projektu ar Datu valsts inspekciju. Papildus skaidrojam, ka jebkurai datu bāzei ir piekļuves nosacījumi, tas nozīmē, ka ir jābūt skaidri noteiktam mērķim, tiesiskajam pamatojumam datus pieprasīt un saņemt. Ja ar minēto skaidrojumu izziņā ir domāta VID publiskā datu bāze, tad vēršam uzmanību, ka informācija no VID publiskās datu bāzes nav jāpieprasa.

-

Nav skaidrs, kādas saistības paredzēts apstiprināt MK noteikumu 7.punktā, lūdzam precizēt.

-

Lūgums saskaņot MK noteikumu 7.1.apakšpunktā noteikto rādītāja termiņu ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumos iekļauto termiņu, t.i., 2025.gada 2.ceturksnis.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka aģentūras lēmuma pieņemšanas termiņu šajā gadījumā nosaka Administratīvā procesa likums, un lūdzam dzēst noteikumu projekta 19. punktu.
 

-

Lūdzu papildināt ar kvalitātes kritērija Nr.3.3.1. prasībām par projekta vadītāja pieredzi projektu vadībā pēdējo 10 gadu laikā.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 21.5.1. un 21.5.2. apakšpunktus, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, skaidri definējot prasības attiecībā uz nozares asociāciju un tās sniegtās atbalsta vēstules nozīmi projektu iesniegumu vērtēšanā. Šī brīža redakcija nav viennozīmīga, jo tajā akcentēts vēstules iesniegšanas fakts, nevis nozares asociācijas atbilstība prasībām. Lūgums skaidri noteikt, ka vērtējams ir projekta iesniedzēja un tā dalībnieku, neskaitot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašvaldības, eksporta apjoms un apgrozījuma apjoms pēdējā noslēgtajā finanšu gadā vai nozares asociācijas, kas apvieno nozares saimnieciskās darbības veicējus, neskaitot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašvaldības, kura sniegusi atbalsta vēstuli, kopējais eksporta apjoms un apgrozījuma apjoms pēdējā noslēgtā finanšu gadā līdz projekta iesnieguma iesniegšanai, nevis vai projekta iesniedzējs iesniedz atbalsta vēstuli par projekta nozīmību nozares attīstībā.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 21.6. apakšpunktu, nodrošinot nepārprotamību par atbalstīšanas secību. Saskaņā ar noteikumu projekta 21.6.1. apakšpunktā minēto ir iespējams atbalstīt projektu arī nepilnā apmērā, taču šajā punktā norādīta pretrunīga kārtība, proti, ja kāda projekta atbalstīšanai finansējums nav pietiekams, atbalsta nākamo aiz tā. Aicinām MK noteikumu 21.6.apakšpunktā dzēst vārdus "tad atlikušo finansējumu piešķir, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 21.4. apakšpunktu".

-

Lūdzam noteikt iesniedzamās informācijas veidu un apjomu, kas apliecinātu nozares asociācijas atbilstību prasībām, ka asociācijas apvieno nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā ir vismaz 150 milj. euro un kopējais eksports ir vismaz 75 milj. euro pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

-

Atkārtoti lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot nozares asociācijas atbalsta vēstules pievienoto vērtību - ne no noteikumu projekta, ne to pielikumā pievienotās kritēriju kopas tas nav nolasāms. Vienlaikus aicinām nozares asociācijas vēstuli noteikt kā projekta iesniegumam pievienojamo dokumentu, skaidri definējot gadījumus, kad tās iesniegšana ir attiecināma, un tās saturu. Komentārs attiecināms arī uz MK noteikumu 29.3.apakšpunktu.

-

Atkārtoti lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu par to, kas šīs prasības izpildes kontekstā saprotams kā inovāciju projekts, tostarp norādīt, ja ar to saprotami tikai ierobežotu 2014.–2020. gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķu projekti.

-

Ņemot vērā iepriekš sniegto komentāru un izziņas 142.punktu, lūdzam MK noteikumu projektā norādīt izziņā noteiktos nosacījumus, ka šādas papildus iesaistes gadījumā sadarbības partnerim ir pienākums pārbaudīt interešu konflikta neesamību un nodrošināt, ka piesaistītā persona paraksta noteikumu projekta 4. pielikumu.

-

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 46. punkts attiecas uz sadarbības partneriem, nevis projekta iesniedzēju, lūdzam precizēt noteikumu projekta 48. punktu, skaidri nosakot finanšu plūsmas nodalīšanas prasību attiecīgi uz projekta iesniedzēju un sadarbības partneri un tā darbībām atbalstāmajām un neatbalstāmajās nozarēs.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta 49.1. apakšpunkta apakšpunktos iekļautās atsauces uz Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta apakšpunktiem, jo atsevišķas atsauces tiek lietotas nekorekti un piesauktās attiecināmās izmaksas neatbilst attiecīgajā regulas normā minētajām attiecināmajām izmaksām. Lūdzam attiecīgi precizēt arī anotāciju.

-

Nav skaidrs nodoms noteikumu punkta redakcijai, proti, nav saprotams, kādi ir nosacījumi, lai atbalsts nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts juridiskiem pakalpojumiem (MKN 49.2.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas) un projekta vadības izmaksas (MKN 49.2.2. apakšpunktā noteiktās izmaksas). Skaidrojam, ka finansējuma saņēmēja līmenī tiek piešķirts komercdarbības atbalsts (piemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu) - viss 49.2. punktā minētais atbalsts ir komercdarbības atbalsts finansējuma saņēmējam. Savukārt, iepirkuma procedūras piemērošanas rezultātā tiek izslēgta komercdarbības atbalsta piešķiršana preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī (nevis finansējuma saņēmēja līmenī). Attiecīgi lūdzam dzēst šo noteikumu punktu.

-

Atkārtoti norādām, ka, lai izmaksas sadarbības partnerim saistībā ar pētniecības projekta iesniegumu atbilstu stimulējošās ietekmes prasībām (saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.651/2104 6.panta 2.punktu), tās drīkst rasties tikai pēc pētniecības projekta iesniegšanas CFLA (Vadības informācijas sistēmā). Lūdzam atbilstoši koriģēt 55.punkta redakciju. 

-

Noteikumu projekts papildināts ar jaunu 75. punktu, kas paredz ļoti plašu datu apjomu, kas Valsts ieņēmumu dienestam būtu jānodod Ekonomikas ministrijai. Tomēr ne no anotācijas, ne no MK noteikumu projekta nevar secināt, kādā veidā minētie dati tiks izmantoti un kāpēc EM ir nepieciešams šāds datu apjoms.
Projekta mērķis ir privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšana, veicot mērķētas publiskās investīcijas, kas sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Sasniedzamie radītāju atspoguļošanai Ekonomikas ministrija izstrādā kopsavilkuma dokumentu, kurā iekļauts pamatojums, kā tika sasniegts mērķis, ar atsaucēm uz tīmekļvietnēm, kurās pieejami pamatojošie dokumenti.
Investīcijas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie, lielie komersanti, tai skaitā, valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas attīsta produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.
Nosacījumi, kuriem ir jāatbilst projekta iesniedzējam, ir noteikti 29.punktā, kur viens no nosacījumiem nosaka, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāda, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos projekta iesniegšanas dienā un precizētā projekta iesniegšanas dienā attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu.
Informācija par nodokļu parāda neesamību ir pieejama VID publiskajā datu bāzē. Līdz ar to informācija no Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām nav nepieciešama.
Projekta  75.punktā ir sniegta vispārēja atsauce, ka nozares ministrijai ir tiesības pieprasīt piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē esošajiem personificētiem datiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 74.1., 74.3. un 74.8. apakšpunktos minēto pienākumu izpildi.
Ne no projekta, ne no tā anotācijas nav saprotams, kādā veidā VID dati tiks izmantoti noteikumos paredzēto EM funkciju nodrošināšanai, piemēram, nodrošināt investīcijas un nacionālo rādītāju uzraudzību, jo investīcijas un nacionālie rādītāji netiek iegūti no VID datiem, nav saprotams konkrēts mērķis iegūt šādu informāciju tieši šī investīciju projekta ietvaros.
Tāpat noteikumu projekta  31. punktā ir norādītas izslēgšanas prasības, kas paredz, ka aģentūra noraida pieteikumu un no šīm prasībām neizriet nepieciešamība pēc pārbaudāmās informācija no VID. Arī šajā punktā ietvertie dati nav iegūstami no VID.
Personas datu apstrāde ir tiesiska tikai tādā apmērā un tikai tad, ja tā atbilst kādam no Datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem un 5. pantā noteiktajiem personas datu apstrādes principiem. Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek apstrādāti ne vien likumīgi un godprātīgi, bet arī datu subjektam pārredzamā veidā.
Tāpat Eiropas Savienības tiesa  apsvērumos par pieprasījuma tiesiskuma pārbaudi un liela apjoma personas datus saturošas informācijas pieprasījumu ir norādījusi, ka informācijas pieprasījumā ir jābūt iekļautam pamatojumam un attiecībā uz pamatojumu nepietiek formāli atsaukties tikai uz likuma normu, kas ļauj izdot šo pieprasījumu, kā arī informācijas pieprasītājam ir jāpierāda, ka tas centies vācamo personas datu apjomu, cik vien iespējams, minimizēt.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punktu nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Vienlaikus ievērojot minētā panta septīto daļu amatpersonām un minēto iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kas saņem informāciju noteiktu funkciju veikšanai ir jāievēro konfidencialitāte. Līdz ar to informācija citām iestādēm nav izpaužama.
Informējām, ka VID nedod piekļuvi VID datu bāzēm, bet gan nodrošina informāciju no VID informācijas sistēmām, ja ir valsts informācijas pirmavots. Ievērojot minēto, VID nesniedz datus, kuru turētājs un pirmavots ir cita valsts institūcija, piemēram, dati personas īpašumiem,  adresi, Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kodiem, tālruni, fiziskas personas statusu, pilsonību, ģimenes stāvokli, radiniekiem.
Ņemot vēra minēto, lūdzu precizēt projekta 75.punktu paredzot, ka VID sniedz informāciju no VID informācijas sistēmām, kurai ir pirmavots un papildināt projekta anotāciju  sniedzot detalizētu skaidrojumu par datu izmantošanu, tā pamatojumu un mērķi,  kāda tieši informācija tiks izmantota pie 74.1., 74.3. un 74.8. apakšpunktiem no 75. punkta uzskatītā šī projekta ietvaros.
Papildus, vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 75.14, 75.15, 75.17 apakšpunktos uzskaitīta informācija nav pieejama standartpārskatos, bet gan datu analīzes sistēmā, kurai pieeja ārējiem lietotājiem netiek nodrošināta. Ievērojot minēto,  lūdzam arī svītrot projekta 80.14, 80.15, 80.17 apakšpunktu.
Ņemot vēra nelielo projektu skaitu, lūdzam tomēr informācijas pieprasīšanu minimālā apjomā pēc individuālā pieprasījumā izvērtēt tikai nepieciešamības gadījumā, nevis piekļūt visu Latvijas iedzīvotāju datiem.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka pēc projekta iesnieguma saņemšanas projekta iesniegums tiek vērtēts atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Lūdzam atbilstoši papildināt šo noteikumu projekta 3. pielikumu, aptverot šo noteikumu projekta 76.1. apakšpunktā minētos aspektus.

-

Lūdzam dzēst šo punktu, lai mazinātu administratīvo slogu. Visi dati par līguma grozījumiem katrā projektā ir pieejami Vadības informācijas sistēmā.

-

Lūdzam precizēt izmaksu attiecināmības termiņu, ievērojot to, ka projekta izdevumu veikšanas termiņš un investīciju ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada 31.augustam, atbilstoši precizējot noteikumu projekta 81.1.13.punktu. Vienlaikus aicinām MK noteikumos noteikt, ka projekti ir jāīsteno un rādītāji ir jāsasniedz, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju, vēlākais līdz 2026.gada 30.jūnijam, lai Aģentūra un nozares ministrija  varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes, noslēguma maksājumus un sagatavot nepieciešamo informāciju pārvaldības deklarācijas un audita kopsavilkuma sagatavošanai.

-

Lūdzam precizēt, kas ir saprotams ar terminu "gala rezultātu rādītāji"?

-

Atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 60. punktam nozares ministrijas ir aicinātas “MK noteikumos un informatīvajos ziņojumos noteikt, ka AF investīciju projekti ir jāīsteno un rādītāji ir jāsasniedz, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju, vēlākais līdz 2026.gada 30.jūnijam, lai līgumslēdzējs, nozares ministrija vai Valsts kanceleja varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes, noslēguma maksājumus un sagatavot nepieciešamo informāciju pārvaldības deklarācijas un audita kopsavilkuma sagatavošanai…”. CFLA aicina pārskatīt izvirzītos nosacījumus par pēdējo maksājuma pieprasījumu no FS puses 2027.gadā ņemt vērā arī, ka CFLA funkcijas un finansējums projektu uzraudzībai beidzas 2026.gada beigās, līdz ar noslēguma ziņojuma iesniegšanu EK.

-

Lūdzam precizēt 81.2.3. punkta redakciju - atsevišķu projektu līmenī, apstiprinot progresa pārskatus, nevar būt noteikti sasniedzamie rādītāji atbilstoši 7.punktā noteiktajam kopējam investīcijas ietvaros sasniedzamajam finanšu rādītājam. 

-

Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par normā ietvertajiem pienākumiem un tiesībām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt normu tā, lai būtu skaidri nodalīti subjekti un to pienākumi. No šī brīža normas redakcijas izriet, ka finansējuma saņēmējs arī sniedz atbalstu komersantiem, kas nav korekti.

-

Katra projekta maksājumu grafiks nevar būt piesaistīts kopējiem investīcijas rādītājiem - nav saprotams, kā aģentūra veiks maksājumus, izvērtējot 7.punktā noteiktos rādītājus un kā finansējuma saņēmējs veiks savu maksājumu prognozi attiecībā pret kopējiem investīcijas finanšu rādītājiem. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt maksājuma grafika iesniegšanu ik pa 3 mēnešiem - līdz šim līgums ar finansējuma saņēmēju paredzēja, ka grafiks tiek iesniegts ar kārtējo progresa pārskatu vai pēc nepieciešamības.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu - AF ietvaros ātrāks maksājums netiek paredzēts, lūdzam dzēst punktu.

-

Atkārtoti lūdzam noteikumus papildināt nosacījumu, ka sadarbības iestāde vērtē komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai), vidējai vai lielai komercsabiedrībai uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

-

Uzturam iebildumu, ka zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu piesaiste ir obligāta vai anotācijā skaidrot, kā iespējams nodrošināt kvalitatīvu izvērtējumu par piederību noteiktai pētniecības kategorijai bez zinātnisko ekspertu iesaistes, jo pētniecības projektiem piešķiramā atbalsta intensitāte atšķiras atkarībā no pētniecības projektā ietverto darbību veida (rūpnieciskie pētījumi / eksperimentālā izstrāde / tehniski ekonomiskā priekšizpēte), tādējādi neatņemams ir detalizēts izvērtējums par projekta darbību atbilstību konkrētai pētniecības kategorijai.

-

112.punkts dublējas ar 110.punktu, lūdzam dzēst vienu no šiem punktiem.

-

Šāda interešu konflikta definīcijai CFLA piekrīt tikai gadījumā, ja Eiropas Komisija apstiprina šādu pieeju. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija uz šo brīdi šādu pieeju nav apstiprinājusi, CFLA lūdz izvērtēt šādas interešu konflikta definīcijas iekļaušanu MK noteikumos.

-

Šāda interešu konflikta definīcijai CFLA piekrīt tikai gadījumā, ja Eiropas Komisija apstiprina šādu pieeju. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija uz šo brīdi šādu pieeju nav apstiprinājusi, CFLA lūdz izvērtēt šādas interešu konflikta definīcijas iekļaušanu MK noteikumos.

-

Uzturam iebildumus:
1. Lai sniegtu visaptverošus komentārus par noteikumu projekta pielikumā ietverto kritēriju kopu, lūdzam iesniegt izskatīšanai arī kritēriju piemērošanas metodikas melnrakstu. Par atsevišķiem kritērijiem ir neiespējami sniegt viedokli, nezinot vērtēšanas tvērumu, tostarp:
- attiecībā uz apgrozījuma un eksporta datu vērtējumā izmantojamajiem datiem gadījumā, ja projekta iesniedzējs ir nozares asociācija;
- attiecībā uz atbilstību kritērijam par balsstiesību īpatsvaru gadījumā, ja projekta iesniedzējs ir biedrība, un to biedru saraksti nav publiski pieejami;
- attiecībā uz projekta vadības pieredzes noteikšanas principiem.
2. Lūdzam dzēst vispārīgo atbilstības kritēriju Nr. 2.1.1., jo līdzvērtīga satura vērtējums paredzēts arī kritērijā Nr. 2.2.4.
3. Projekta risku novērtējums ir obligāta projekta iesnieguma sastāvdaļa, tādēļ lūdzam 2.2.6. kritērija ietvaros atteikties no prasības papildus projekta iesniegumam uzrādīt šo informāciju arī darbības plānā (kritērija 2.2.6.10. apakšpunkts), vienlaikus paredzot atsevišķu kritēriju risku novērtējumam.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, iekļaujot tajā arī plānošanas dokumentos noteiktus kvantitatīvus rādītājus, kuru sasniegšanā ieguldījumu sniegs 5.1.1.2.i. investīcija.

-

2023.gada 30.jūnijā stājās spēkā likums "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru grozīts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punkts, kurā noteikts, ka par nodokļu parādu neuzskata arī tādus nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta anotācijas 1.3.sadaļas apakšsadaļas “IV Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība” precizēt atsauci par nodokļu parādiem, tajā paredzot, ka “…projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē norādīta nodokļu parāda, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu”.
 

-

Projekta  75.punktā ir sniegta vispārēja atsauce, ka nozares ministrijai ir tiesības pieprasīt piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē esošajiem personificētiem datiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 74.1., 74.3. un 74.8. apakšpunktos minēto pienākumu izpildi.
No projekta un tā anotācijas nav saprotams, kādā veidā VID dati tiks izmantoti noteikumos paredzēto EM funkciju nodrošināšanai, piemēram, nodrošināt investīcijas un nacionālo rādītāju uzraudzību, jo investīcijas un nacionālie rādītāji netiek iegūti no VID datiem, nav saprotams konkrēts mērķis iegūt šādu informāciju tieši šī investīciju projekta ietvaros. Projekta anotācijā nav sniegts datu izmantošanas pamatojums.
Personas datu apstrāde ir tiesiska tikai tādā apmērā un tikai tad, ja tā atbilst kādam no Datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem un 5. pantā noteiktajiem personas datu apstrādes principiem. Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek apstrādāti ne vien likumīgi un godprātīgi, bet arī datu subjektam pārredzamā veidā.
Tāpat Eiropas Savienības tiesa  apsvērumos par pieprasījuma tiesiskuma pārbaudi un liela apjoma personas datus saturošas informācijas pieprasījumu ir norādījusi, ka informācijas pieprasījumā ir jābūt iekļautam pamatojumam un attiecībā uz pamatojumu nepietiek formāli atsaukties tikai uz likuma normu, kas ļauj izdot šo pieprasījumu, kā arī informācijas pieprasītājam ir jāpierāda, ka tas centies vācamo personas datu apjomu, cik vien iespējams, minimizēt.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punktu nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Vienlaikus ievērojot minētā panta septīto daļu amatpersonām un minēto iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kas saņem informāciju noteiktu funkciju veikšanai ir jāievēro konfidencialitāte. Līdz ar to informācija citām iestādēm nav izpaužama.
Ņemot vēra minēto, lūdzu papildināt projekta anotāciju sniedzot detalizētu skaidrojumu par datu izmantošanu, tā pamatojumu un mērķi, kāda tieši informācija tiks izmantota pie 74.1., 74.3. un 74.8. apakšpunktiem no 75. punkta uzskaitītā šī projekta ietvaros.
 

-

Anotācijas II.sadaļā "Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem" minēts, ka "Pētniecības projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas, kas radušās pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas finansējuma saņēmējam, atbilstoši MK noteikumu 49.1. apakšpunktam:", savukārt, anotācijas VI.sadaļā "Investīcijas īstenošanas nosacījumi" minēts, ka "Komercdarbības atbalsts tiek sniegts tādām projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā, ko vērtē Aģentūra. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā", kas ir saskaņā ar noteikumu 40.punktā minēto. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši noteikumos minētajam. 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu 13.punktu ar atsauci uz MK noteikumu punktu, kas nosaka, par kādu rādītāju sasniegšanu ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.

-

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" 21. punktam atbalsta pretendentam, iesniedzot atbalsta sniedzējam pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, pieteikumam ir iespēja pievienot sistēmā sagatavotās veidlapas (1. pielikums) izdruku vai norādīt sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, aicinām izvērtēt iespēju paredzēt projekta iesniedzējam norādīt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru.

-

Aicinām MK noteikumu 21.punktu izteikt šādā redakcijā:"
21. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām projektu iesniegumu vērtēšanas termiņā vērtē saņemtos projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem:"

-

Aicinām precizēt 21.1. un 21.2.apakšpunktus, vārdu "atbilst" aizstājot ar vārdu "atbilstoši".

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par normā ietvertajiem pienākumiem un tiesībām. Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 21.5.1. un 21.5.2. punktu, svītrojot no punktu beigām vārdus "kuru kopējais apgrozījuma apjoms pēdējā noslēgtajā finanšu gadā līdz projekta iesnieguma iesniegšanai".

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt noteikumu projekta 21.6.1. punkta 2. teikumu, nosakot, ka, ja projekta iesniedzējs piecu darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas nav apstiprinājis gatavību iesaistei projektā ar samazinātu Atveseļošanas fonda finansējumu, tas zaudē tiesības pretendēt uz dalību attiecīgā projektu iesniegumu atlasē.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 31.1.7. un 31.1.8. apakšpunktu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, kas nacionāli pārņemti no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta.

-

Ņemot vērā līdzšinējo kompetences centru projektu īstenošanas praksi, kur praktiski vienmēr izpildās 44. punkta nosacījumi, lūdzam izskatīt 43. punkta lietderību.

-

AF netiek paredzēti maksājuma pieprasījumi, lūdzam visā MK noteikumu tekstā precizēt lietoto terminu uz "progresa pārskats".

-

Atsaucoties uz iepriekš izteikto priekšlikumu, aicinām nosacījumu par inovāciju publiskā iepirkuma veikšanu iekļaut MK noteikumu projekta 64.punkta tekstā.

-

76.1.2. un 76.1.3. punktos norādītie procesi nav nodalāmi - sadarbības partneru pētniecības izvērtējumi tiek iesniegti un izskatīti kopā ar līguma grozījumiem - lūdzam apvienot abus punktus.

pirms līguma grozījumu apstiprināšanas, ar kuriem pievienoti sadarbības partneri un iesniegti sadarbības partneru projektu izvērtējumi.

Interešu konflikts tiek izvērtēts arī pirms starpposma maksājumu veikšanas, kur attiecīgi izdevumus ir apstiprinājusi projektu vērtēšanas komisija - interešu konflikts šajā posmā tiek izvērtēts neatkarīgi no tā, vai ir notikušas izmaiņas projektu vērtēšanas komisijā, jo šajā posmā tiek iesaistīti jauni sadarbības partneri / ārpakalpojumu sniedzēji, kādēļ komisijas saistības ir vērtējamas atkārtoti. Lūdzam pievienot punktu par interešu konflikta pārbaudi arī šajā projektu uzraudzības posmā.

pirms progresu pārskatu apstiprināšanas ar kuriem pievienoti sadarbības partneri apstiprināšanas vai pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sastāva izmaiņu gadījumā;
 

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 81.1.3.punktu, nosakot, ka finansējuma saņēmējs nodrošina vizuālās identitātes prasības atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam.
 
Piedāvātā redakcija
81.1.3.īstenot apstiprināto projektu kā stratēģiski svarīgu projektu, nodrošinot informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas fonda finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu, norādot kādām informācijas sistēmām, datiem plānots piekļūt un kāds ir mērķis.

-

Lūdzam izteikt punktu līdzīgā redakcijā, kā ir izteikts punkts par publicitātes pasākumiem pie finansējuma saņēmēja pienākumiem (81.1.3. punkts), par pienākumu reizi 6 mēnešos aktualizēt informāciju tīmekļa vietnē, tādējādi samazinot interpretācijas iespējas par regulā noteikto publicitātes pasākumu ieviešanu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 99.1. apakšpunktā vārdus "vai vienošanās", ņemot vērā projekta iesniedzēju juridisko statusu.

-

Lūdzam precizēt punkta redakciju, ka informācija VID datu bāzē tiek pārbaudīta uz lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdī pieejamo informāciju datu bāzē - datu bāzē informācija tiek atjaunota aptuveni ar 2 dienu nobīdi, tādējādi aģentūrai nav iespējams pārliecināties par nodokļu parādu uz konkrēto dienu, kad tiek pieņemt lēmums.

papildināt tekstu ar "100.2. vai pētniecības projekta iesniedzējam uz lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdi, pēc pēdējās pieejamās informācijas Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds…"

Izskatot punktu šobrīd piedāvātajā redakcijā, iespējams būtu lietderīgi papildināt šo punktu ar 101.2.3. punktu, ka komisijā var iekļaut arī zinātniskā virziena vadītājus, ņemot vērā, ka dažiem no kompetences centriem ir iespējams piesaistīt zinātniskā virziena vadītāju, kuram nav interešu konflikta risku.

-

Lūgums precizēt informāciju 3.pielikuma sākuma tabulā atbilstoši rindu nosaukumiem.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par investīcijas sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem atbilstoši AF plānā noteiktajam.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā kā kārtējo (n) gadu norādīt 2023.gadu, attiecīgi precizējot atspoguļoto ietekmi uz budžetu, kā arī 6.punktu papildināt ar informāciju par finansējuma sadalījumu pa gadiem.   

-