Atzinums

Projekta ID
25-TA-1776
Atzinuma sniedzējs
Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Atzinums iesniegts
15.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Iebildums
Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar piedāvātajiem grozījumiem, pret tiem esošajā stadijā iebilst un norāda uz vēlamiem uzlabojumiem Klimata un Enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) sagatavotajā noteikumu projektā.

1. Piesārņojuma jēdziena tvērums netiek skatīts pietiekami plaši
Likumā Par piesārņojumu (stājies spēkā 01.07.2001.) tā 1. panta 7. punktā tiek definēts, kas ir uzskatāms par piesārņojumu: “cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu”. Informatīvajā rakstā, kurā KEM skaidro šī noteikumu projekta virzīšanu un būtību, ministrija atsaucas uz piesārņojumu šauri kā uz “piesārņojuma (vielu ievadīšanu) gaisā, zemē vai ūdenī”. Saskatām, ka piedāvātie grozījumi ne līdz galam ņem vērā likumā ietverto piesārņojuma definīciju, ko pamato ietvertie grozījumi un to pamatojums anotācijā. Piemēram, 1.3. sadaļā 2) daļas 14) apakšpunktā teikts, ka lidostas un lidlauki nerada tiešu vides piesārņojumu, tomēr anotācijas skaidrojumā (un attiecīgi arī – lēmumā nepiešķirt piesārņojošajai darbībai B kategoriju) netiek ņemts vērā cita veida piesārņojums, kas likumā ir ietverts – šajā gadījumā troksnis. Līdzīgi ar dzelzceļu vai kravas pārkraušanas vietām. Rosinām pārskatīt visas darbības, kurām iecerēts mainīt piesārņojošās darbības kategoriju, ņemot vērā plašāku, likumā ietverto piesārņojuma interpretāciju. Aicinām 5. pielikumā iekļaut informāciju par trokšņa avotiem un to radīto troksni. Ja darbības, kuras rada piesārņojumu tā plašākā izpratnē, piemēram, troksni (iepretim fiziskam vielu piesārņojumam), netiek iekļautas piesārņojošo darbību sarakstā, anotācijā nepieciešams skaidrot, kā turpmāk tiks vērtēts un mazināts trokšņa piesārņojums, tostarp, infrastruktūras objektos.

2. Trūkst pamatojuma un skaidrojuma piedāvātajiem grozījumiem
Grozījumi paredz vairākas darbības pārcelt no B uz C vai vispār svītrot. Tas var samazināt piesārņojuma kontroli avotiem, kuri joprojām būtiski ietekmē gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti. Nav zināms, vai Ministrija ir veikusi šādu izmaiņu vides risku izvērtējumu.
Iebilstam pret anotācijā ietvertu, nepamatotu apgalvojumu “vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki – nav piesārņojoša darbība”, ar kuru grozījumos tiek pamatota VES izņemšana no C kategorijas. Anotācijā jāskaidro un jāpamato šāds pieņēmums, kāpēc VES nebūtu uzskatāma par piesārņojošu darbību, ņemot vērā gan zinātnisko zināšanu bāzi, gan EVA iepriekš izvirzītos nosacījumus ekspluatācijai, kā arī mūsu iebildumos izteikto 1. punktu.
Tāpat arī ir nepamatoti pieņemt, ka jebkuri ražošanas procesi, kas notiek, izmantojot gatavas komponentes, piemēram, tās komplektējot vai sadalot sīkākos gabalos, nerada piesārņojumu. Kopumā atbalstām, ka tiek novērsta piesārņojošu darbību dubultošanās, tomēr uzskatām, ka potenciālie piesārņojuma avoti nav pietiekami apzināti. Šādas darbības varētu neuzskatīt par piesārņojošām, ja Nacionālā līmenī būtu kopumā daudz stingrāka dažāda piesārņojuma ierobežošana un uzraudzība.
Vēršam uzmanību, ka tiek norādīts, ka grozījumiem būs pozitīva ietekme uz vidi, taču tas nav pamatots ar datiem. Tiek minēts pamatojums, ka piesārņojošajai darbībai ir piešķirama kategorija, bet tā tas ir arī šobrīd, un šāds apgalvojums neargumentē pozitīvo ietekmi. Piemēram, nav iekļauta statistika par iestāžu un uzņēmumu skaitu, kas pāries starp kategorijām, vai sagaidāmā dažāda piesārņojuma līmeņa izmaiņu novērtējums.

Piedāvātā redakcija:
Saglabāt “Vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki”, kā arī citas šobrīd iekļautās darbības, kas rada vielu, gaismas, trokšņu u.c. piesārņojumu kā B kategorijas piesārņojošu darbību, līdz brīdim, kamēr netiek ieviests pamatots cita veida normatīvais regulējums.

3. Potenciāls vides piesārņojums caur kritēriju un sliekšņu izvēli
Grozījumi vietām paredz nodalīt piesārņojumu, ņemot vērā tikai vienlaikus uzglabāto vielas daudzumu. Netiek ņemti vērā riski no iztvaikošanas un pārkraušanas procesiem: emisijas bieži korelē ar apstrādāto (pārkrauto) apjomu, nevis tikai uzglabāto apjomu. B un C kategoriju piesārņojuma sliekšņi izslēdz objektus ar mazāku apjomu, kas atrodas tiešā tuvumā dzīvojamām zonām vai jutīgiem objektiem. Nepieciešami papildu konteksta kritēriji sliekšņiem un jāņem vērā visas darbības ietvaros radītais piesārņojums, (piemēram, naftas produktu pārkraušanas laikā), attiecīgi kā kritērijs B un C kategorijas piesārņojošajām darbībām izmantojams arī naftas (un citu) produktu (un vielu) pārsūknētais apjoms kā līdz šim.

4. Pārejas periods līdz 2027. gada 1. augustam rada regulatīvu plaisu
Nav pieļaujams pārrāvums regulējumā, ko rada pašreizējā redakcijā iekļautā 1. un 2. pielikuma svītrošana (bez pārejas perioda) un 1prim un 2prim pielikumu spēkā stāšanās pēc pārejas perioda 2027. gada 1. augustā. Lūdzam precizēt, ka iepriekšējie piesārņojošo darbību saraksti tiek atcelti tikai līdz ar jauno sarakstu spēkā stāšanos.

5. No pieteikuma formas svītrotas būtiskas vietas specifiskās prasības
Plānots no pieteikuma formas izslēgt hidroloģisko un ģeoloģisko raksturojumu un informāciju par tuvējo apkārtni, atsaucoties uz “dublēšanos” (sadaļā par izmaiņām 3. pielikumā, 1) un 2) punkts). Šī informācija ir būtiska un nav gluži vienlīdzīga norādītajai “dubultinformācijai”. Piemēram, 1) punktā hidroloģisko un ģeoloģisko informāciju nevar aizvietot šaurāk interpretēta piesārņojuma informācija par vielām ūdenī. Precīzāki dati ļauj izvērtēt, piemēram, gruntsūdeņu jutību, kumulatīvo ietekmi un piesārņojuma riskus. Ja dati netiks pieprasīti no iekārtas operatora, jānodrošina to automātiska iegūšana no valsts reģistriem un izmantošana lēmuma pieņemšanā. Savukārt informācija par tuvējo apkārtni (apdzīvota vieta, vienstāva apbūve, daudzstāvu apbūve, rūpnieciskā zona, sabiedriskā zona, tirdzniecības zona) raksturo faktisko situāciju un nedublē anotācijā minēto informāciju par iekārtas atrašanās vietas atbilstību atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai, un ir svarīga, lai izvērtētu piesārņojošās darbības ietekmi un izvirzītu prasības ietekmes mazināšanai (piemēram, rūpnieciskās apbūves teritorija, kurā atradīsies iekārta, atrodas tieši blakus ciema savrupmāju apbūvei vai plānotās darbības vietas tuvumā atrodas viensētas).

Piedāvātā redakcija:
Saglabāt 3. pielikumā prasību sniegt informāciju par vietas hidroloģisko un ģeoloģisko raksturojumu un informāciju par tuvējo apkārtni.
Piedāvātā redakcija
-