Projekta ID
25-TA-2558Atzinuma sniedzējs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Atzinums iesniegts
07.11.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iebilst pret Ziņojuma tālāku virzību.
Pamatojums (iebildumi):
1. Nepilnīga kvalitātes indikatoru sistēma, jo nav metodoloģijas, nav mērījumu, nav salīdzināmības. Pielikumā iekļautie rādītāji nav definēti, nav formulu, datu avotu, riska korekcijas un robežvērtību. Tie nav izmantojami objektīvai kvalitātes vērtēšanai vai finansēšanas lēmumiem. Metodikas ieviešana plānota tikai turpmākajos gados, taču lēmumi tiek virzīti jau tagad.
2. Nav veikta modelēšana par 60 minūšu pieejamības standartu, NMPD reaģēšanas laikiem, starpslimnīcu transportu vai risku analīze, ja reģionos tiek samazināta pakalpojumu pieejamība.
3. Trūkst cilvēkresursu analīzes par ārstu, māsu un neatliekamās palīdzības personāla pieejamība. Ziņojums neuzrāda nepieciešamo pilna darba laika daudzumu, dežūru nodrošinājumu, personāla piesaistes mehānismus vai pasākumus “migrācijas” mazināšanai no zemāka līmeņa slimnīcām uz augstāka līmeņa iestādēm.
4. Nav aprēķinu par māsu un māsu palīgu reālo noslodzi. Nav sniegti aprēķini par slodzēm pa maiņām, noslodzi novecojošo pacientu dēļ, observācijas apjoma pieauguma ietekmi un izmaksām nepieciešamā personāla nodrošināšanai.
5.Ziņojumā minētas pretrunas starp dzemdību nodaļu nepieciešamību un iespējamu to tālāku samazināšanu, taču nav veikti riska aprēķini par mātes un bērna drošumu un reģionālo transportēšanas laiku.
7. Telemedicīna tiek minēta kā atvieglojums, tomēr nav indikatoru, kas mērītu tās efektivitāti, ietekmi uz dežūru slogu vai nepieciešamos resursus tās ieviešanai.
8. Ziņojumā nav analizēta veselības aprūpes sistēmas gatavība militāra apdraudējuma vai kara apstākļiem, lai gan Latvija kā NATO dalībvalsts ir saistīta ar civilās sagatavotības prasību izpildi. Reģionālo slimnīcu kapacitātes vai līmeņa samazināšana ir pretrunā NATO noturētspējas principiem, kas paredz spēju nodrošināt kritisko veselības aprūpi X stundu laikā, masveida cietušo uzņemšanu un pakalpojumu nepārtrauktību arī infrastruktūras bojājumu gadījumā. Šāda analīze Ziņojumā nav veikta, kas apdraud valsts civilās aizsardzības un veselības drošības intereses.
9. Norādam, ka esošo reģionālo slimnīcu līmenis nedrīkst tikt samazināts, jo tas apdraudētu veselības aprūpes pieejamību un pacientu drošību visā valstī.
Pamatojums (iebildumi):
1. Nepilnīga kvalitātes indikatoru sistēma, jo nav metodoloģijas, nav mērījumu, nav salīdzināmības. Pielikumā iekļautie rādītāji nav definēti, nav formulu, datu avotu, riska korekcijas un robežvērtību. Tie nav izmantojami objektīvai kvalitātes vērtēšanai vai finansēšanas lēmumiem. Metodikas ieviešana plānota tikai turpmākajos gados, taču lēmumi tiek virzīti jau tagad.
2. Nav veikta modelēšana par 60 minūšu pieejamības standartu, NMPD reaģēšanas laikiem, starpslimnīcu transportu vai risku analīze, ja reģionos tiek samazināta pakalpojumu pieejamība.
3. Trūkst cilvēkresursu analīzes par ārstu, māsu un neatliekamās palīdzības personāla pieejamība. Ziņojums neuzrāda nepieciešamo pilna darba laika daudzumu, dežūru nodrošinājumu, personāla piesaistes mehānismus vai pasākumus “migrācijas” mazināšanai no zemāka līmeņa slimnīcām uz augstāka līmeņa iestādēm.
4. Nav aprēķinu par māsu un māsu palīgu reālo noslodzi. Nav sniegti aprēķini par slodzēm pa maiņām, noslodzi novecojošo pacientu dēļ, observācijas apjoma pieauguma ietekmi un izmaksām nepieciešamā personāla nodrošināšanai.
5.Ziņojumā minētas pretrunas starp dzemdību nodaļu nepieciešamību un iespējamu to tālāku samazināšanu, taču nav veikti riska aprēķini par mātes un bērna drošumu un reģionālo transportēšanas laiku.
7. Telemedicīna tiek minēta kā atvieglojums, tomēr nav indikatoru, kas mērītu tās efektivitāti, ietekmi uz dežūru slogu vai nepieciešamos resursus tās ieviešanai.
8. Ziņojumā nav analizēta veselības aprūpes sistēmas gatavība militāra apdraudējuma vai kara apstākļiem, lai gan Latvija kā NATO dalībvalsts ir saistīta ar civilās sagatavotības prasību izpildi. Reģionālo slimnīcu kapacitātes vai līmeņa samazināšana ir pretrunā NATO noturētspējas principiem, kas paredz spēju nodrošināt kritisko veselības aprūpi X stundu laikā, masveida cietušo uzņemšanu un pakalpojumu nepārtrauktību arī infrastruktūras bojājumu gadījumā. Šāda analīze Ziņojumā nav veikta, kas apdraud valsts civilās aizsardzības un veselības drošības intereses.
9. Norādam, ka esošo reģionālo slimnīcu līmenis nedrīkst tikt samazināts, jo tas apdraudētu veselības aprūpes pieejamību un pacientu drošību visā valstī.
Piedāvātā redakcija
-
