Atzinums

Projektā vārds “periods” ir atrodams 51 reizi, kas apzīmē dažādus vai šķietami dažādus periodus – “Atbalsta maksas samazinājuma piemērošanas periods” (3.1.nodaļas nosaukumā), “atbalsta piemērošanas periods” (13., 36.pkt.), “atbalsta periods” (23., 25., 31., 49.pkt.), “periods, par kuru piemērots maksas samazinājums” (49.1.pkt.). Aicinām novērtēt vai apzīmējumi projektā apzīmē vienu un to pašu periodu, vai dažādus periodus – izvēloties vienveidīgus apzīmējumus periodiem, kas apzīmē vienu un to pašu periodu. Pretējā gadījumā ir saprotams, ka tie ir kaut kādā veida atšķirīgi periodi. Ja tie ir atšķirīgi periodi, aicinām anotācijā skaidrot šo periodu atšķirības, ņemot vērā, ka projektā iztrūkst lietoto terminu skaidrojums.
Līdzvērtīgi būtu novērtējami un precizējami apzīmējumi “norēķinu periods” (20., 21., 22., 23., 28., 29., 31., 80.4., 81.4.pkt.), “norēķinu periods (kalendāra mēneša)” (28., 30., 39.pkt.) un citi tamlīdzīgi periodi, lai būtu iespējams praktiski izsekot un saprast, kam, kas, kādā periodā vai pēc kura perioda ir jāveic piemērojot maksas samazinājumu

-

Projekta 6., 7., 8., 10. un 11.punkts paredz secīgi trīs mēnešus pārsniegt projektā noteikto enerģijas vērtību biržās par megavatstundu. Aicinām skaidrot anotācijā, kuri secīgie trīs mēneši var kalpot par pamatu atbalsta piemērošanai mājsaimniecībām, ņemot vērā, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma (turpmāk – Likums) 2.panta otrā daļa paredz atbalstu piemērot tikai no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30.aprīlim. Vai secīgajiem trīs mēnešiem ir jāpaiet sākot ar 1.oktobri, vai arī tie var sākt tecēt agrāk? Piemēram, trīs mēnešus pirms 1.oktobra.
Vienlaikus aicinām precizēt projekta 12.punktu, kas paredz, ka par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija monitorē un var pārskatīt šo noteikumu 6. punktā , 7. punktā , 8. punktā , 9. punktā un 10. punktā noteiktās energoresursu cenas. Par enerģētikas politiku atbildīgajai ministrijai var uzlikt pienākumu monitorēt projektā norādītās cenas, bet cenu pārskatīšana un attiecīgo punktu grozījumu veikšana projektā ir Ministru kabineta kompetencē.
 

-

Vairāki projekta punkti (16., 19., 20., 21., 25., 29., 40., 41., 42., 43., 44.punkts un 50.3.apakšpunkts ) paredz maksas samazinājumu piemērot “ieskaitot pievienotās vērtības nodokli”. Vēršam uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmās daļas 13.punkts paredz nodokļa rēķinā ietvert darījuma kopsummu bez nodokļa (summa, kurai piemēro nodokli vai atbrīvojumu no nodokļa). Ņemot vērā, ka maksas samazinājums ir tikai viena no rēķinu pozīcijām, aicinām attiecīgos punktus saskaņot ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām.
Izsakām priekšlikumu norādītajos un ar tiem saistītajos projekta punktos maksas samazinājumu formulēt apmēros, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, nevis to ieskaitot šajā maksā. Turklāt nav izslēgts, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes var mainīties, kā arī tas mazinātu noapaļošanas kļūdas, kas rodas piemērojot pievienotās vērtības nodokļa procentu likmes.
 

-

Projekta 25.punkts paredz piemērot maksas samazinājumu “ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir vismaz 221 kilovatstunda.” Kurā mēnesī mājsaimniecības dabasgāzes patēriņam gazificētajā objektā ir jābūt vismaz 221 kilovatstundai? Kurš noteiks vai mēnesī mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā ir vismaz 221 kilovatstunda?
Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 154.punktam pamats norēķinu veikšanai starp lietotāju un dabasgāzes tirgotāju par gazificētajā objektā patērētās dabasgāzes apjomu ir sadales sistēmas operatora sniegtā informācija par dabasgāzes patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu XI nodaļā minētajiem veidiem. Šajos noteikumos atrodami vismaz četri veidi (131., 132., 133. un 134.punkts), kādos dabasgāzes sadales sistēmas operators ir tiesīgs noteikt patēriņu gazificētajā objektā.
Izsakām priekšlikumu papildināt normas nosacījuma tekstu, izsakot to šādā redakcijā “ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā “, atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai, atbalsta piemērošanas” mēnesī ir vismaz 221 kilovatstunda.” Atbilstoši Likuma 2.panta otrajai daļai apkures sezona ir laikposmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30. aprīlim un patēriņš šajos mēnešos tiktu noteikts atbilstoši dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu noteicošajām normām.
Papildus vēršam uzmanību, ka 25.punkta otrais teikums “Mājsaimniecībās, kur patērētās dabasgāzes apjoms tiek noteikts balstoties uz aprēķinu par vidējo dabasgāzes patēriņu objektā, maksas samazinājuma piemērošanu pārskata ne vēlāk, kā 12 mēnešus pēc atbalsta perioda beigām, ievērojot dabasgāzes faktiskā patēriņa datus.”, nesaskan ar projekta 55.punktu, kas paredz “Ja energoapgādes komersants konstatē, ka nepieciešams veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju, energoapgādes komersants un birojs veic galīgo savstarpējo norēķinu līdz nākamā kalendāra gada 31.decembrim”. Projekta 25.punktā paredzētais maksas samazinājuma pārskatīšanas 12 mēnešu periods beidzas nākamā gada 30.aprīlī, bet projekta 55.punkta termiņš iztek tekošā gada 31.decembrī. Aicinām saskaņot projekta 25.punkta termiņu ar 54. un 55.punkta termiņu.
 

-

Atgādinām, ka Likuma izstrādes procesā ir ņemti vērā LTRK priekšlikumi attiecībā uz to, kurš sniedz valsts atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka Energoapgādes komersantiem (elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji) ir pienākums piemērot atbalstu mājsaimniecībai ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni maksas samazinājumam par šā likuma 2. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem.
Attiecīgi aicinām projekta 45., 46., 47.punktā vārdu “sniedz” aizstāt ar vārdu “piemēro”, lai projekts atbilstu Likumam.
 

-

Projekta 83.3. apakšpunkts paredz, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators, kurš saņēmis no EIKIS šo noteikumu 83.2. apakšpunktā minētos atgrieztos datus, atkārtoti līdz mēneša 18. datumam iesniedz EIKIS labotus, šo noteikumu 80., 81.​​​​​ un 82. punktā minētos datus. Šajā sakarā nav atrodama kārtība gadījumam, ja līdz mēneša 18. datumam EIKIS iesniegtie labotie dati būs kļūdaini.
Aicinām noteikt šādu kārtību, paredzot vai nu atkārtotu datu labošanu, vai nosakot, ka kļūdainie objekti neklasificēsies atbalsta saņemšanai.
 

-

Projekta 84.punkts paredz, lai veiktu automatizētu datu apmaiņu ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7.panta 8.daļā minētajiem datu reģistru pārziņiem, elektroenerģijas tirgotājiem un dabasgāzes tirgotājiem, ņemot vērā finansiālos un tehniskos apsvērumus pakalpojuma sniegšanai, pēc iespējas tiek izmantots valsts informācijas sistēmu savietotājs. 
Atbilstoši Likuma 7.panta piektajai daļai elektroenerģijas tirgotāji un dabasgāzes tirgotāji, lai piešķirtu atbalstu, ir tiesīgi saņemt un apstrādāt tikai no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora saņemtos datus. Iepretim tirgotājiem, norādītie operatori ir arī norādīti Likuma 7.panta astotajā daļā.
Aicinām projekta 84.punktā precizēt, ka valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošana attiecas uz attiecīgajiem operatoriem, nevis tirgotājiem, vai arī anotācijā skaidrot, kādu pakalpojumu sniegšanai un kādā nolūkā projekta 84.punkts paredz valsts informācijas sistēmu savietotāju izmantot datu apstrādei, kurai atbilstoši Likumam jānotiek starp operatoriem un tirgotājiem.
 

-