Atzinums

Iepazīstoties ar sagatavotajiem likuma grozījumiem un precizēto anotāciju Pārresoru koordinācijas centrs uztur iepriekš izteikto viedokli, ka ierosinātie grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā nesasniegs likumprojekta anotācijā norādīto mērķi. Izvēle par nozares politiskās amatpersonas iesaisti ziedojumu saskaņošanā papildus kapitāla daļu turētāja iesaistei ir politiski lemjams jautājums.

Norādām, ka jauns normatīvais regulējums (tai skaitā jaunu normu iekļaušana esošā tiesību aktā) ir veidojams tikai konstatētas problēmsituācijas novēršanai. Likumprojekta anotācijas sadaļā "Problēmas" jānorāda konstatētā faktiskā problemātika un esošā regulējuma trūkumi. Likumprojekta mērķim jāizriet no konstatētās problemātikas un risinājumam, savukārt, jānoved pie mērķa sasniegšanas. Kā norādīts Valsts Kancelejas izstrādātajā "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā: "Jāatceras, ka mērķis ir nevis izstrādāt normatīvo aktu, bet gan atrisināt problēmu."

Ņemot vērā PKC izteikto iebildumu, anotācija tikusi papildināta ar norādi uz to, ka “lai dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesu veidotu caurskatāmāku un  atklātāku sabiedrībai, ir paredzēts, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesā tiek iesaistīti ne tikai nozares veidotāji, bet arī nozares politikas veidotāji”. Tomēr aicinām skaidrāk anotācijā norādīt mērķa sasniegšanas līdzekļus, kuri izrietētu no projektā piedāvātā jaunā regulējuma. 

Uzskatām, ka papildinot dāvinājuma (ziedojuma) saskaņotāju ķēdi ar vēl vienu plānotā ziedojuma saskaņotāju (ministrijas, kas ir kapitāla daļu turētāja, ministru), netiks panākta informācijas pieejamība sabiedrībai (iecerētais mērķis). Ar piedāvāto risinājumu tiks padarīta smagnēja kapitālsabiedrību ziedojuma saskaņošanas kārtība (attiecībā uz stratēģijās jau apstiprinātajiem ziedojumiem).

Uzskatām, ka jautājums par kapitālsabiedrību ziedojumu un dāvinājumu veikšanas kārtību skatāms arī no amatpersonu kompetences sadalījuma aspekta. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka konkrētu publisku kapitālsabiedrību pārvaldes struktūru, kur akcionāru (valsti) pārstāv tās kapitāla daļu turētājs, kas attiecībā uz valsts kapitāla daļu pārvaldību ir ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets vai institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas. Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantam "ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, tad kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis)". Kapitālsabiedrību pārvaldības likums nepārprotami nosaka, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcija ir nedalāma.

Papildus minētajam, PKC atkārtoti lūdz likumprojektā noteikt, ka kapitālsabiedrības, kurām ir apstiprinātas vidēja termiņa darbības stratēģijas un  tajās ieplānots noteikts apjoms finanšu līdzekļu, kas paredzēti  dāvinājumiem (ziedojumiem), tos veic, neprasot atsevišķu finanšu ministra atļauju. Savukārt maksimālo summu, kuru var ieplānot ziedojumiem vidēja termiņa darbības stratēģijā, būtu jānosaka šajā likumā.
 

-