Atzinums

No šīs redakcijas izriet, ka bērni varēs turpināt saņemt ārpusģimenes aprūpi pēc pilngadības sasniegšanas, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu (arī SPPL 12.pantā šāds izvērtējums noteikts).
Pēc normatīviem sociālais darbinieks izvērtē nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem, bet audžuģimene, aizbildnis nav sociālo pakalpojumu sniedzēji. Kas šis būs par izvērtējumu?
Tukuma novada sociālais dienests uzskata, ka šādi tiek diskriminēts to bērnu, kuri pēc ārpusģimenes aprūpes uzsāk patstāvīgu dzīvi, tiesības uz mentora vai citu atbalstu. Kāpēc atbalsts ir tikai tiem, kuri paliek pie saviem ārpusģimenes aprūpes sniedzējiem, jo ne vienmēr tā ir bērna izvēle. Bērnam ir iespējams nepieciešams turpināt uzturēties pie ārpusģimenes aprūpes sniedzēja, bet iespējams tas nav iespējams kādu objektīvu iemeslu dēļ. Tukuma novada sociālais dienests uzskata, ka turpinot uzturēties pie ārpusģimenes aprūpes sniedzēja pēc pilngadības sasniegšanas, bērnam tur ir iespēja saņemt atbalstu, bet uzsākot patstāvīgu dzīvi, šis atbalsts nav tik pieejams, līdz ar to šai personu grupai tas būtu vairāk vajadzīgs.
 

-

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panata astotā daļa: Ja persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai, ir paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene vai specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Ministru kabinets nosaka sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt papildu atbalstu personai.
Šajā izvērtējumā būs vairāki atbalsta pasākumi, arī tādi, kurus neietver 24.1punkts, pēc šīs redakcijas sanāk, ka dienests var piešķirt tikai šajā 24.1 punktā noteiktos, par pārējiem ir atteikums. Ja šie ir vispārīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, tad vai tas neattieksies arī uz pašvaldības noteiktie atbalsta veidiem…saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panata astoto daļu - Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt papildu atbalstu personai, nevis tā saņemšanas kārtību, to nosaka MK noteikumi. Lai nebūtu pārpratumu, varbūt var ierakstīt, ka pašvaldības noteikto atbalstu piešķir neievērojot šos ierobežojumus.
Kāpēc vismaz divi, kāpēc nevarētu būt, ka ir nepieciešams tikai viens no šiem pakalpojumiem?
 

-

Pagājušajā gadā bija situācija, ka Centrālās statistikas pārvalde augusta mēnesī publicēja aktuālo minimālo ienākumu mediānu.
 Attiecībā uz sociālajiem pabalstiem noteikts, ka Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata likumā "Par sociālo drošību" noteiktajā kārtībā (SPSPL 34.pants). Savukārt likums par Sociālo drošību nosaka, ka nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam, tiek ņemta vērā  līdz kārtējā gada 1. februārim Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē publicē aktuālā ienākumu mediāna.
Ja šādas atrunas nav, tad rodas situācija, ka mainoties publicētajai ienākumu mediānai, mainās pabalsta apmēri, tas nav tā, ka visu gadu ir viens pabalsta apmērs. Kuš uzraudzīs to brīdi, ka Centrālās statistikas pārvalde publicēs aktuālo informāciju?

-

24.12.punkts nosaka- pabalstu 3.29 euro dienā finanšu pratības apguvei; 
ar nosacījumiem pabalstu izmaksā vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests ir personai  piešķīris šo atbalsta veidu.
gadā kopumā finansējums ir 3 565,19 euro personai …no tā tiek atņemta mentora atlīdzība, kura ir pa mēnešiem, biheiviorālās pārmaiņas motivējošu pasākumiem izmaksas mēnesī, un atbalsta grupas izmaksas mēnesī. Piešķirot finanšu pratības apguvei pasākumu, būs sarežģīti izvērtēt tā apjomu.
skaidrot, kādu summu proporcionāli jāizdala uz mēneša dienu skaitu?

-

Likums Par valsts pensijām 19.panta ceturtā daļa Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas.
Ministru kabineta noteikumi paredz sociālās garantijas bērniem, kuri bez vecāku gādības palikuši līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts politika ir citāda, to var saņemt bērni, kuri par bāreņiem kļuvuši pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja tie mācās vai studē. Tukuma novada sociālais dienests uzskata, ka netiek ievērots vienlīdzības princips, bērnu kuri bez vecāku gādības palikuši pēc 18 gadu vecuma intereses. Uzskatām, ka bērni, kuri bez vecāku gādības palikuši pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas un turpina iegūt izglītību, ir tādā pat situācijā, kā bērni, kuri bez vecāku gādības palikuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanai un turpina iegūt izglītību. Ja šiem bērniem netiek sniegts atbalsts, viņi ir spiesti pamest mācības, lai strādātu un nodrošinātu sev uzturu. Viņiem nav ne ikmēneša atbalsts, ne arī mentora vai cits valsts sniegtais atbalsts. Jā ir apgādnieka zaudējuma pensija, bet tā ir arī tiem, kuri par bāreņiem kļuvuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanai.

-

Noteikumu projektā paredzēts papildināt MK noteikumus Nr.857 ar VI1 nodaļu, kurā atrunāti kritēriji, kādā nodrošināmi atbalsta pasākumi pilngadību sasniegušam bērnam un pilngadīgai personai. Uzmanība vēršama uz pienākumu, kas gulstas uz to pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai lēmusi par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.
Priekšlikums: anotācijā norādīt informāciju, kā plānots praktiski īstenot atbalsta pasākumu sniegšanu, ja bērns vai pilngadību sasniegusī persona, kurai ir pamats piešķirt noteikumu projektā minētos atbalsta pasākumus, dzīvo citā pašvaldībā (ne tajā, kuras bāriņtiesa pieņēma attiecīgos lēmumus) un kāda būs šī norēķinu kārtība. Piemēram, par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi lēmumu Pierīgas bāriņtiesa, bet bērns no 2 gadu vecuma dzīvo ārpusģimenes aprūpē Latgales reģionā. Sasniedzot pilngadību šis bērns nevēlas atgriezties Pierīgas reģionā, jo nekas viņu tajā vairs nesaista, savukārt Pierīgas pašvaldībai ir pienākums nodrošināt noteikumu projektā norādītos atbalsta pasākumus.

-

Noteikumu projekta (konsolidētās versijas) MK noteikumu Nr.857 32.5 un 32.8 punktos norādīts laika termiņš kādā veicama pieprasījuma valsts budžeta līdzekļu izmaksai un precizētā pieprasījuma iesniegšana. Savukārt, 32.9 punktā šādas atrunas nav, proti, cik ilgā laika periodā, sociālais dienests iesniedz precizētu 32.5 punktā minēto pieprasījumu par iepriekšējiem periodiem. ja Labklājības ministrija vai sociālais dienests konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem.
Priekšlikums precizēt 32.9 redakciju, norādot termiņu, kādā iesniedzams precizētā pieprasījuma iesniegšana, ja konstatēta finanšu līdzekļu pārmaksa par iepriekšējiem periodiem.
 

-