Atzinums

25.-26. lpp. 2. Ostas teritorija un ražošanas teritoriju pārvaldība
Svarīgs reformas elements ir ostas pārvaldes funkciju darbībai nepieciešamās teritorijas atdalīšana no SEZ teritorijas. Tiek plānots, ka ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamā teritorija jeb pamatteritorija tiks samazināta, atstājot tikai tās platības, kas nepieciešamas primārajām ostas darbībām, piemēram, kuģošanas, termināļu un kravu pārkraušanas nodrošināšanai. Savukārt SEZ teritorija, kas nodalīta no ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamās teritorijas, būs paredzēta komercdarbībai, ražošanai un investīciju piesaistei, ļaujot brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem. Tas nodrošinās lielāku elastību nekustamo īpašumu pārvaldībā SEZ teritorijās, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības iespējas ostas teritorijās. Lai veiktu teritoriju nodalīšanu, būs nepieciešama ostu robežu pārskatīšana un attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Šī robežu pārskatīšana ir būtiska, lai skaidri nošķirtu ostas pamatfunkcijām nepieciešamās teritorijas no SEZ teritorijām, tādējādi nodrošinot efektīvāku zemes izmantošanu un veicinot attīstību atbilstoši katras teritorijas funkcijām. Ņemot vērā plānoto ostu robežu pārskatīšanu un ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas   atdalīšanu no SEZ teritorijas, joprojām ir svarīgi uzsvērt, ka osta kā tāda saglabās vienotu un nedalītu funkcionalitāti. Neskatoties uz šo teritoriju nodalīšanu, osta darbosies kā viens kopīgs elements, kurā visa operacionālā darbība un stratēģiskā attīstība būs cieši saistītas. Par šo vienoto darbības nodrošināšanu rūpēsies ostas pārvaldnieks ar administratīvo izpildaparātu, kurš organizēs gan ostas pamatteritorijas, gan SEZ teritoriju pārvaldību. Pārvaldības procesi tiks nodrošināti caur ostas padomi kā augstākās uzraudzības institūciju, kas sniegs vadlīnijas un nodrošinās pārraudzību, lai abas zonas funkcionētu saskaņoti un atbalstītu viena otru ilgtermiņa attīstības un investīciju piesaistes kontekstā. Šāda pieeja nodrošinās efektīvu pārvaldību un veicinās konkurētspēju, saglabājot ostas kā vienota elementa nozīmi.
Ostas kā vienota funkcionējoša elementa saglabāšana, pat ar funkcionāli atšķirīgām teritorijām, sniedz būtiskas priekšrocības. Pārvaldība tiks nodrošināta no ostas pārvaldnieka puses, kas uzņemsies visu operatīvo darbību koordinēšanu, savukārt ostas padome kalpos par uzraudzības institūciju, kas nodrošinās stratēģiskās vadlīnijas un kontroli. Šāds risinājums novērš nepieciešamību pārdalīt atbildības jomas starp dažādām pārvaldības struktūrām, kas ievērojami vienkāršo procesu un saglabā nodokļu atvieglojumu piemērošanas sistēmu uz investīciju pamata. Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem priekšlikumiem par jaunu SEZ pārvalžu izveidi katrā ostas teritorijā, šāds variants neveicinās papildu normatīvo aktu izstrādi vai birokrātiskā sloga palielināšanu. Tādējādi tiek nodrošināta caurspīdīga un vienkārša pārvaldības sistēma, kas ilgtermiņā būs daudz efektīvāka un saņēmusi nozares atbalstu. Tas novērsīs jebkādas neskaidrības un garantēs vienotu, skaidru pieeju ostas un SEZ teritorijas pārvaldībai bez liekiem juridiskiem un administratīviem sarežģījumiem.

Iebildums
Uzskatām, ka ziņojumā nekustamo īpašumu pārvaldība ostas teritorijā ir aprakstīta pārāk vispārīgi. Tādēļ joprojām nav viennozīmīgi saprotams, kā tiks risināts pašvaldības īpašumu ostas teritorijā valdījuma jautājums. Ja netiek nolemts par Liepājas SEZ pārvaldes modeļa ieviešanu, tad lūdzam ņemt vērā turpmāk minēto.

No ziņojuma izriet, ka par pašvaldības īpašumu, kas ar Ostu likumu ir nodots pārvaldes valdījumā, pārvaldību joprojām lems ostu padome. Proti, ziņojumā ir norādīts, ka "ostas valdījumā esošos īpašumus, kas ir nodoti no valsts un pašvaldības, būs iespējams izmantot tikai ostas pamatfunkciju veikšanai", vēl arī paskaidrojot, ka "valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības. Būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa". Savukārt SEZ teritorijā būs pieejamas iespējas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām.
Arī speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošais pašvaldības nekustamais īpašums joprojām atradīsies ostas pārvaldes valdījumā, bez tiesībām pašvaldībai ar to brīvi rīkoties.

Joprojām nav objektīvi saprotams, jo tas neizriet no ziņojuma, kāpēc īpašnieki (nešķirojot valsti, pašvaldību un privātpersonas) nevar bez ierobežojuma izmantot savas īpašuma tiesības ostas teritorijā, izņemot kritiskās infrastruktūras objektus, kā arī objektus, kas nepieciešami ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
 

-

13.-14.lpp. Ziņojuma paskaidrojuma daļā ir norādītas obligātās minimālās prasības, tās precīzi uzskaitot, kandidātiem uz Latvijas lielo ostu padomes un pārvaldnieka amatiem. Savukārt ziņojumā piedāvātajos Ostu likuma grozījumos, kas paredz šo prasību nostiprinājumu likumā, ir norādīta vēl viena prasība (ierobežojums), kas paredz, ka par ostas padomes locekli un pārvaldnieku nevar būt persona, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).

Iebildums
Liepājas SEZ valdes un pārvaldnieka izvēles gadījumā šāda politiskas diskriminācijas prasība nav paredzēta, to attiecinot tikai uz Rīgas un Ventspils ostas pārvaldēm. Šāda prasība nav objektīvi pamatota un pamatojama. Tāpēc tā ir svītrojama.
Ziņojumā būtu jāparedz, ka ostas pārvaldes valdes locekļu amatu savienošanas ierobežojumi (kā tas šobrīd ir noteikts Liepājas SEZ valdes locekļiem) izriet tikai no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", neparedzot valdēs vēl papildus speciālus amatu ierobežojumus.

-

8.-9.lpp. Ostas padome kā pārraudzības institūcija
Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērumu. Līdzīgi, kā akciju sabiedrībās, piedāvājam izveidot ostas padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes abās ostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostas operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.
Ostas padome tiks veidota četru locekļu sastāvā: divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Satiksmes ministra virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būtu ar izšķirošu balsi, ja valsts un pašvaldības deleģēto valdes locekļu balsis dalās vienādās daļās. Ostas padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Iebildums
Nav izprotams objektīvais pamatojums ziņojumā paredzētajai atšķirībai, kāpēc Liepājas SEZ darbosies lēmējinstitūcija – valde, bet Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs darbosies pārraudzības institūcijas – padomes. Kāpēc Rīgas un Ventspils ostas pārvaldīs tikai pārvaldnieks, šīs amatpersonas rokās pēc būtības sakoncentrējot neadekvāti milzīgu varu?

Uzskatām, ka pēc Liepājas SEZ pārvaldes piemēra visās Latvijas Lielo ostu pārvaldēs jāparedz, ka valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, nesaskatot objektīvo nepieciešamību paredzēt atšķirīgus pārvaldības principus divām no trijām Latvijas Lielajām ostām. Pretējā gadījumā Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam.

Tāpat būtu jāparedz, ka pēc Liepājas SEZ pārvaldes piemēra ostas pārvaldes valdē strādā ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītie pārstāvji, attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvji un komersantu pārstāvji.

Lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz seši valdes locekļu kvorums un vismaz piecu locekļu atbalsts no sešiem. Pievēršam uzmanību, ka ziņojumā paredzētā lēmumu pieņemšanas kārtība, proti, ka četru padomes locekļu balsojuma rezultātā, ja balsis sadalās līdzīgi, noteicošā ir satiksmes ministra pārstāvja balss, liecina par pašvaldības līdzdalības ostas pārvaldības fikciju, jo visu konceptuālo izšķiršanos gadījumā lēmumu būtībā pieņems satiksmes ministra pārstāvis.
 

-

2./4. lpp. Ziņojumā ir paredzēti priekšlikumi  "mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, paredzot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomes un pārvaldnieka kompetencē".
Robežu nodalīšanas mērķis ir veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas Ostu likuma 7. pantā noteiktajām ostas pārvaldes funkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Ostu pārvaldes funkciju veikšanai tiks atstāta tā teritorija, kas būtiski nepieciešama šo funkciju nodrošināšanai. Šī teritorija tiks pielāgota atbilstoši esošajām vajadzībām, iespējams, samazinot tās apjomu. Savukārt teritorijas, kas tiks nodalītas speciālās ekonomiskās zonas vajadzībām, būs pieejamas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām. Ņemot vērā, ka ostas valdījumā esošie īpašumi ir nodoti no valsts un pašvaldības, tos iespējams izmantot tikai ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Savukārt speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk- SEZ) teritorijas, kur norisinās dažādi komercdarbības procesi, piemēram, ražošana, kravu pārkraušana, kravas glabāšana un loģistikas pakalpojumi, nodrošinās brīvāku rīcības iespēju investoru piesaistei un attīstībai. Šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību.
Zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība ostu teritorijās tiks organizēta tā, lai skaidri atšķirtu nosacījumus īpašumiem, kas tiek izmantoti ostas pārvaldes funkcijām, un īpašumiem pārējā ostas teritorijā. Šāda kārtība palīdzēs nodrošināt efektīvu ostu pārvaldību un precizēt īpašumtiesību regulējumu atbilstoši katras teritorijas izmantošanas mērķim.
Pirmkārt ostas teritorija ostas pārvaldes funkciju veikšanai, kas tiks nodota ostas pārvaldei valdījumā, būs īpaši paredzēta ostas pamatdarbības nodrošināšanai. Šajā teritorijā valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības. Tā kā ostas teritorijā ir ostu pārvaldei, pašvaldībai un valstij piederošs īpašums, tad būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa. Šī kārtība paredzēta, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu ostas darbību. Šajā teritorijā ostas pārvaldei pirmpirkuma tiesības netiks piešķirtas, ņemot vērā teritorijas specifisko izmantošanas mērķi un valsts interešu nodrošināšanu.
Otrajā zonā – ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā un nav tieši saistīta ar ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanu, īpašuma īpašniekiem būs lielāka rīcības brīvība. Šajā teritorijā īpašuma atsavināšana būs iespējama pēc īpašnieku ieskatiem, tostarp atsavinot īpašumus trešajām personām. Vienīgais nosacījums, kas attiecas uz pirmpirkuma tiesībām, ir tas, ka šajā teritorijā ostas pārvaldei tiks piešķirtas pirmpirkuma tiesības tikai tajos gadījumos, kad pašvaldība piedāvā atsavināt savu īpašumu. Šis nosacījums ļaus ostas pārvaldei iegūt īpašumus, kas varētu būt stratēģiski svarīgi ostas attīstībai.

Iebildums (izziņā kļūdaini norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā)
Priekšlikums nodalīt ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas nav pamatots. Pašvaldībām joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība, nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību.

Uzskatām, ka attiecībā uz ostas teritorijas pārvaldību būtu jāparedz šāds regulējums:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, valsts, pašvaldības un ostas pārvaldes īpašuma atsavināšana nav atļauta, izņemot īpašumu maiņu visā ostas teritorijā starp šiem subjektiem.

 

-

2. lpp. Latvijas transporta nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Ņemot vērā ilgstošas diskusijas ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem, kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu, attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt LSEZ pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme pār potenciālo konkurentu (jaunpienācēju) darbības nosacījumiem. Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās LSEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību saglabāt to LSEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.

Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot LSEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju. Turpretī LSEZ līdz 2035. gada 31. decembrim spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām.

Iebildums.
No 2024. gada 25. janvāra likuma "Grozījums Ostu likumā" anotācijas, kurā ir paskaidrots Informatīvā ziņojuma par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām (turpmāk – ziņojums) izstrādes pamatojums, izriet, ka "Likumprojekta "Grozījums Ostu likumā" (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir izvērtēt Ostu pārvaldības reformas līdzšinējo gaitu, pārskatot tās mērķus un izstrādājot priekšlikumus tās pilnveidošanai. Līdz šim Ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir sarežģījuši gan pienācīgi nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi, gan to sasteigtie termiņi, gan nepietiekamā pašvaldību iesaiste, kas kopsakarā nenodrošināja to, lai šī reforma būtu jēgpilna un dotu pozitīvu ietekmi uz ostas darbību, tostarp vispusīgi izvērtējot citus iespējamos risinājumus, piemēram, par Latvijas Lielo ostu vienotas pārvaldes modeli".

Izpildot minēto uzdevumu, no ziņojuma izriet nepamatots ierosinājums "ostu pārvaldības reformu, attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt LSEZ pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra", paskaidrojot, ka  "šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās LSEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību saglabāt to LSEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu".

Tādējādi var secināt, ka Latvijas Lielajās ostās ir paredzēts atšķirīgs ostu pārvaldes modelis, ziņojumā īpaši nepamatojot paredzēto atšķirīgo ostu pārvaldības pieeju, tostarp arī dažādās ostās paredzot atšķirīgas pašvaldību un komersantu līdzdalības iespējas to pārvaldībā. Uzskatām, ka šāds priekšlikums ir ne tikai objektīvi nepamatots, bet arī netaisnīgs un liecina par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteikto principu, īpaši - labas pārvaldības principa, pārkāpumiem, kā arī tas demonstrē tiesiskā valstī nepieļaujamu nevienlīdzīgu attieksmi pret Liepājas, Rīgas un Ventspils pašvaldībām, tās šķirojot pēc nesaprotamiem kritērijiem.

No ziņojuma neizriet paskaidrojums, kāpēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – Liepājas SEZ) pārvaldības modeļa saglabāšanai ir izvēlēts 2035. gada 31. decembris, bet nojaušams, ka tas ir saistīts ar likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to būtu jānorāda, ka šādi atvieglojumi līdz 2035. gada 31. decembrim ir paredzēti uzņēmējiem Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Tāpēc tas nevar kalpot par kritēriju atšķirību meklēšanai Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.

Joprojām uzskatām, ka visās trīs Latvijas Lielajās ostās ir ieviešams vienots pārvaldības modelis, to veidojot uz Liepājas SEZ pārvaldes piemēra, kas paredz, ka ostu pārvaldībā līdztiesīgi piedalās valsts, pašvaldību un komersantu pārstāvji.

Turklāt, ja Liepājas SEZ modelis ir atzīts par iespējami labāko, nav saprotams, kāpēc šo modeli, kas sevi ir pierādījis praksē, nevajadzētu ieviest arī Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā.
 

-