Projekta ID
24-TA-250Atzinuma sniedzējs
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Atzinums iesniegts
29.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1. Komentārs par uzdevumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai turpināt Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšanu pārkāpumu procedūras lietas Nr. 2019/2304 subjektiem un Natura 2000 teritoriju tīkla pārskatīšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas (EK) 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem.
LMSP komentārs: Vēršam Jūsu uzmanību, ka ES pārkāpuma procedūras mērķis ir gan norādīt dalībvalstij uz tās pienākumiem, gan arī dalībvalstij dot iespēju aizstāvēties pret EK izvirzītajiem iebildumiem. Jāņem vērā, ka dalībvalsts pārkāpumu var atzīt vai neatzīt, to pamatojot to ar nacionālo regulējumu. Tādējādi nav korekti EK ierosināto pārkāpuma procedūru automātiski saistīt ar finansiālām sankcijām, jo tās var noteikt tikai un vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, izskatot EK celto prasību pret attiecīgo dalībvalsti (https://m.juristavards.lv/doc/274662-parkapuma-procedura-kas-tas-par-zveru-un-cik-bistamas-ir-sekas/).
Pārkāpumu procedūrā iekļautajiem 5 Eiropas Savienības nozīmes biotopiem var nodrošināt atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, proti, aizsargāt vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi, neveidojot jaunas Natura 2000 teritorijas, jo, veidojot jaunas teritorijas tajās tiek iekļautas arī biotopu kritērijiem neatbilstošas platības, kas nekādā ziņā nav pamatojamas ar pārkāpuma procesa priekšmetu. Tās var būt jau nacionāli aizsargātas teritorijas, kas tiek ieskaitītas kopēji aizsargājamā biotopa veida apmērā (apjomā).
Aicinām VARAM turpmāk, atsaucoties uz konkrētiem procentiem, norādīt detalizētu informāciju, kas konkrētajos procentos tiek ieskaitīts, piemēram, par staignāju mežiem norādīts, cik tiek aizsargāti Natura 2000 tīklā, bet nav norādīts, cik tiek aizsargāti pārējās aizsargājamajās teritorijās, kas atrodas ārpus Natura 2000 tīkla (skat. informatīvā ziņojuma 1.tabulu).
2. Lai samazinātu saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu privātpersonām, kas ir zemes īpašnieki, kā arī mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu maksājumiem, atbalstīt, ka Natura 2000 teritorijas tiks veidotas galvenokārt uz valsts, pašvaldību un citām publiskām personām piederošas zemes, ciktāl tas ir ekoloģiski iespējams.
LMSP komentārs: Nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 3. punktam. Nav pamatoti ES nozīmes biotopus primāri aizsargāt, veidojot jaunas Natura 2000 teritorijas. Lai izpildītu (veiktu) pārkāpuma procedūrā iekļauto 5 biotopu un 3 sugu aizsardzību var izvēlēties arī citus aizsardzības instrumentus, piemēram, aizsardzības procentos iekļaut jau esošas mikroliegumu platības, kas piemērotas pārkāpumu procedūrā minētajām sugām un biotopiem. Turklāt nepiekrītam, ka jaunas teritorijas tiek veiktas uz privātajām zemēm. Valsts līmenī nav panākta vienošanās par kompensāciju apmēru un nosacījumiem. Protokollēmuma 3.punkts neaizliedz veikt aizsargājamu platību palielinājumu uz privātajām zemēm.
3. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, nosakot vispārēju nosacījumu, ka Natura 2000 teritorijās atbildīgās iestādes paredzētas darbības atļauju izsniedz tikai tādām darbībām, kas nav pretrunā ar dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) aizsardzības mērķiem.
LMSP komentārs: Kategoriski iebilstam protokollēmuma 4.punkta formulējumam, kas ir ļoti vispārīgs un nekonkrēts. Protokollēmuma 1.punktā minēts, ka pārkāpuma procedūra ierosināta tikai 5 Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, turklāt saskaņā Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, ir jāaizsargā vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtā platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi. Lai nodrošinātu Hab.97/2, rev.4 nosacījumu ievērošanu var veidot jaunas vai paplašināt esošas Natura 2000 teritorijas vai vienkārši nacionāli aizsargātas teritorijas, kas jāieskaita kopēji aizsargājamā biotopa veida apmērā.
4. Lai nodrošinātu atbilstošu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, līdz 2024. gada 31. decembrim Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, paredzot pilnvarojumu Dabas aizsardzības pārvaldei noteikt aizsardzības mērķus katrai Natura 2000 teritorijai
LMSP komentārs: Protokollēmuma 5.punkta redakcija nav saprotama. MK apstiprinātie “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās teritorijas apsaimniekošanas noteikumi var nesakrist ar Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajiem aizsardzības mērķiem. Meža īpašniekiem nebūs skaidrs, kurš lēmums ir prioritārs.
5. Lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2025.gada 31.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzībai visā valstī, arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
LMSP komentārs: Kategoriski nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 6. punktam, jo uzdevums ir ļoti vispārīgs un nav izprotams. Nav atsauces uz Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, kas liek aizsargāt vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtā platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Piekrītam, ka nepieciešams caurskatīt (pārskatīt) Sugu un biotopu aizsardzības likumu ne tikai attiecībā uz Natura 2000 tīklu, bet arī plašāk. Esošajā likumā ir daudzas dažādi interpretējamas un neskaidras prasības.
LMSP piedāvā šādu redakciju: Lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot pasākumus, kas nodrošina labvēlīgu aizsardzības stāvokli Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Biotopu aizsardzība (ES vadlīnijās Hab.97/2, rev.4 noteiktais apjoms aizsargāt 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts un 60% no katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts) ir tikai viens no pasākumiem.
6. Par Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanai, nodrošinot 30% Latvijas teritorijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, to skaitā ietverot 10% stingri aizsargātās platības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2025.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu.
LMSP komentārs: Kategoriski nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 7. punktam, jo ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam pasaka, ka 30% par aizsargājamām jānosaka nevis Latvijā, bet kopumā Eiropas Savienībā. Respektīvi stratēģijā rakstīts, ka “Tas nozīmē, ka par aizsargājamiem būtu jānosaka vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % jūras teritorijas. Tas ir par 4 % vairāk sauszemes un par 19 % vairāk jūras teritoriju nekā patlaban[1]”. Papildus uzsverot, ka “Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt ekoloģiskos koridorus”. Attiecībā uz dalībvalstīm nav noteikti konkrēti aizsardzības procenti, bet ir noteikts, ka “Ikvienai dalībvalstij būs jāpaveic sava daļa darba, kura apjoms nosakāms, pamatojoties uz objektīviem ekoloģiskiem kritērijiem un atzīstot, ka biodaudzveidības kvantitāte un kvalitāte katrā valstī atšķiras. Tā kā ES attālākie reģioni ir biodaudzveidības ziņā sevišķi augstvērtīgi, īpaša vērība būs jāvelta turienes tropisko un subtropisko jūras un sauszemes ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai”.
Turklāt šis jautājums nav izdiskutēts ar dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī nav veikts sociāl-ekonomiskais novērtējums. Tādēļ nav korekti protokollēmumā jau iekļaut konkrētus procentus, pirms Latvijā nav iegūta uz objektīviem, zinātniski pamatotiem datiem izvērtēta biodaudzveidības kvantitāte un kvalitāte, kā to nosaka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam.
Papildkomentāri informatīvajam ziņojumam:
aicinām svītrot teikumu: “Tā, piem., četros gados (2020.-2023. gadam) ir iznīcināti 9100,8 ha biotopu kartēšanā konstatēto un DDPS “Ozols” reģistrēto meža biotopu”.
Atgādinām, ka no pašiem dabas skaitīšanas pirmsākumiem DAP pārstāvji visos plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā savā mājas lapā, norādījuši, ka “Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Dabas skaitīšana palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus, projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskām prasībām”.
Ņemot vērā, ka ES vadlīnijās Hab.97/2, rev.4 liek aizsargāt 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts un 60% no katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts, nav ne mazākā pamata apgalvot, ka Latvijā kaut kas ir iznīcināts.
Aicinām precizēt Natura 2000 teritoriju pilveidošanas scenārijus, pievienojot scenārijiem sociāli-ekonomisko ietekmi, kā arī papildināt scenārijus, pievienojot informāciju, kā ar Natura 2000 vai citām nacionāli aizsargātām teritorijām plānots izpildīt pārkāpuma procedūras lietu Nr. 2019/230.
[1] Jaunākā ES-27 statistika (no Valstu izraudzīto aizsargājamo teritoriju Eiropas datubāzes) par 2019. gadu un Natura 2000 datu kopa “2018. gada beigas”). 26 % no ES sauszemes ir aizsargāti jau tagad: 18 % kā daļa no Natura 2000 tīkla un 8 % ar nacionālajām shēmām. Aizsargāti ir 11 % ES jūras teritoriju, no tiem 8 % saskaņā ar Natura 2000 un 3 % ar papildu aizsardzības pasākumiem, kurus noteikusi valsts. Piezīme: atkrastes vēja enerģijas projekti būs iespējami, bet tikai saskaņā ar attiecīgajiem vides un dabas aizsardzības tiesībaktiem.
LMSP komentārs: Vēršam Jūsu uzmanību, ka ES pārkāpuma procedūras mērķis ir gan norādīt dalībvalstij uz tās pienākumiem, gan arī dalībvalstij dot iespēju aizstāvēties pret EK izvirzītajiem iebildumiem. Jāņem vērā, ka dalībvalsts pārkāpumu var atzīt vai neatzīt, to pamatojot to ar nacionālo regulējumu. Tādējādi nav korekti EK ierosināto pārkāpuma procedūru automātiski saistīt ar finansiālām sankcijām, jo tās var noteikt tikai un vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, izskatot EK celto prasību pret attiecīgo dalībvalsti (https://m.juristavards.lv/doc/274662-parkapuma-procedura-kas-tas-par-zveru-un-cik-bistamas-ir-sekas/).
Pārkāpumu procedūrā iekļautajiem 5 Eiropas Savienības nozīmes biotopiem var nodrošināt atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, proti, aizsargāt vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi, neveidojot jaunas Natura 2000 teritorijas, jo, veidojot jaunas teritorijas tajās tiek iekļautas arī biotopu kritērijiem neatbilstošas platības, kas nekādā ziņā nav pamatojamas ar pārkāpuma procesa priekšmetu. Tās var būt jau nacionāli aizsargātas teritorijas, kas tiek ieskaitītas kopēji aizsargājamā biotopa veida apmērā (apjomā).
Aicinām VARAM turpmāk, atsaucoties uz konkrētiem procentiem, norādīt detalizētu informāciju, kas konkrētajos procentos tiek ieskaitīts, piemēram, par staignāju mežiem norādīts, cik tiek aizsargāti Natura 2000 tīklā, bet nav norādīts, cik tiek aizsargāti pārējās aizsargājamajās teritorijās, kas atrodas ārpus Natura 2000 tīkla (skat. informatīvā ziņojuma 1.tabulu).
2. Lai samazinātu saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu privātpersonām, kas ir zemes īpašnieki, kā arī mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu maksājumiem, atbalstīt, ka Natura 2000 teritorijas tiks veidotas galvenokārt uz valsts, pašvaldību un citām publiskām personām piederošas zemes, ciktāl tas ir ekoloģiski iespējams.
LMSP komentārs: Nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 3. punktam. Nav pamatoti ES nozīmes biotopus primāri aizsargāt, veidojot jaunas Natura 2000 teritorijas. Lai izpildītu (veiktu) pārkāpuma procedūrā iekļauto 5 biotopu un 3 sugu aizsardzību var izvēlēties arī citus aizsardzības instrumentus, piemēram, aizsardzības procentos iekļaut jau esošas mikroliegumu platības, kas piemērotas pārkāpumu procedūrā minētajām sugām un biotopiem. Turklāt nepiekrītam, ka jaunas teritorijas tiek veiktas uz privātajām zemēm. Valsts līmenī nav panākta vienošanās par kompensāciju apmēru un nosacījumiem. Protokollēmuma 3.punkts neaizliedz veikt aizsargājamu platību palielinājumu uz privātajām zemēm.
3. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, nosakot vispārēju nosacījumu, ka Natura 2000 teritorijās atbildīgās iestādes paredzētas darbības atļauju izsniedz tikai tādām darbībām, kas nav pretrunā ar dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) aizsardzības mērķiem.
LMSP komentārs: Kategoriski iebilstam protokollēmuma 4.punkta formulējumam, kas ir ļoti vispārīgs un nekonkrēts. Protokollēmuma 1.punktā minēts, ka pārkāpuma procedūra ierosināta tikai 5 Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, turklāt saskaņā Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, ir jāaizsargā vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtā platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi. Lai nodrošinātu Hab.97/2, rev.4 nosacījumu ievērošanu var veidot jaunas vai paplašināt esošas Natura 2000 teritorijas vai vienkārši nacionāli aizsargātas teritorijas, kas jāieskaita kopēji aizsargājamā biotopa veida apmērā.
4. Lai nodrošinātu atbilstošu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, līdz 2024. gada 31. decembrim Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, paredzot pilnvarojumu Dabas aizsardzības pārvaldei noteikt aizsardzības mērķus katrai Natura 2000 teritorijai
LMSP komentārs: Protokollēmuma 5.punkta redakcija nav saprotama. MK apstiprinātie “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās teritorijas apsaimniekošanas noteikumi var nesakrist ar Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajiem aizsardzības mērķiem. Meža īpašniekiem nebūs skaidrs, kurš lēmums ir prioritārs.
5. Lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2025.gada 31.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus pasākumus Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzībai visā valstī, arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
LMSP komentārs: Kategoriski nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 6. punktam, jo uzdevums ir ļoti vispārīgs un nav izprotams. Nav atsauces uz Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4 nosacījumiem, kas liek aizsargāt vismaz 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60% katra biotopa aizņemtā platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Piekrītam, ka nepieciešams caurskatīt (pārskatīt) Sugu un biotopu aizsardzības likumu ne tikai attiecībā uz Natura 2000 tīklu, bet arī plašāk. Esošajā likumā ir daudzas dažādi interpretējamas un neskaidras prasības.
LMSP piedāvā šādu redakciju: Lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2024.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot pasākumus, kas nodrošina labvēlīgu aizsardzības stāvokli Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Biotopu aizsardzība (ES vadlīnijās Hab.97/2, rev.4 noteiktais apjoms aizsargāt 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts un 60% no katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts) ir tikai viens no pasākumiem.
6. Par Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanai, nodrošinot 30% Latvijas teritorijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, to skaitā ietverot 10% stingri aizsargātās platības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram līdz 2025.gada 31.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu.
LMSP komentārs: Kategoriski nepiekrītam MK sēdes protokollēmuma projekta 7. punktam, jo ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam pasaka, ka 30% par aizsargājamām jānosaka nevis Latvijā, bet kopumā Eiropas Savienībā. Respektīvi stratēģijā rakstīts, ka “Tas nozīmē, ka par aizsargājamiem būtu jānosaka vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % jūras teritorijas. Tas ir par 4 % vairāk sauszemes un par 19 % vairāk jūras teritoriju nekā patlaban[1]”. Papildus uzsverot, ka “Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt ekoloģiskos koridorus”. Attiecībā uz dalībvalstīm nav noteikti konkrēti aizsardzības procenti, bet ir noteikts, ka “Ikvienai dalībvalstij būs jāpaveic sava daļa darba, kura apjoms nosakāms, pamatojoties uz objektīviem ekoloģiskiem kritērijiem un atzīstot, ka biodaudzveidības kvantitāte un kvalitāte katrā valstī atšķiras. Tā kā ES attālākie reģioni ir biodaudzveidības ziņā sevišķi augstvērtīgi, īpaša vērība būs jāvelta turienes tropisko un subtropisko jūras un sauszemes ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai”.
Turklāt šis jautājums nav izdiskutēts ar dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī nav veikts sociāl-ekonomiskais novērtējums. Tādēļ nav korekti protokollēmumā jau iekļaut konkrētus procentus, pirms Latvijā nav iegūta uz objektīviem, zinātniski pamatotiem datiem izvērtēta biodaudzveidības kvantitāte un kvalitāte, kā to nosaka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam.
Papildkomentāri informatīvajam ziņojumam:
aicinām svītrot teikumu: “Tā, piem., četros gados (2020.-2023. gadam) ir iznīcināti 9100,8 ha biotopu kartēšanā konstatēto un DDPS “Ozols” reģistrēto meža biotopu”.
Atgādinām, ka no pašiem dabas skaitīšanas pirmsākumiem DAP pārstāvji visos plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā savā mājas lapā, norādījuši, ka “Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Dabas skaitīšana palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus, projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskām prasībām”.
Ņemot vērā, ka ES vadlīnijās Hab.97/2, rev.4 liek aizsargāt 20% no katra biotopa kopējās platības, ja biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts un 60% no katra biotopa aizņemtās platības, ja biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts, nav ne mazākā pamata apgalvot, ka Latvijā kaut kas ir iznīcināts.
Aicinām precizēt Natura 2000 teritoriju pilveidošanas scenārijus, pievienojot scenārijiem sociāli-ekonomisko ietekmi, kā arī papildināt scenārijus, pievienojot informāciju, kā ar Natura 2000 vai citām nacionāli aizsargātām teritorijām plānots izpildīt pārkāpuma procedūras lietu Nr. 2019/230.
[1] Jaunākā ES-27 statistika (no Valstu izraudzīto aizsargājamo teritoriju Eiropas datubāzes) par 2019. gadu un Natura 2000 datu kopa “2018. gada beigas”). 26 % no ES sauszemes ir aizsargāti jau tagad: 18 % kā daļa no Natura 2000 tīkla un 8 % ar nacionālajām shēmām. Aizsargāti ir 11 % ES jūras teritoriju, no tiem 8 % saskaņā ar Natura 2000 un 3 % ar papildu aizsardzības pasākumiem, kurus noteikusi valsts. Piezīme: atkrastes vēja enerģijas projekti būs iespējami, bet tikai saskaņā ar attiecīgajiem vides un dabas aizsardzības tiesībaktiem.
Piedāvātā redakcija
-