Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) izstrādāto plāna projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk - Plāns) un sniedz savus priekšlikumus.
1. LTRK norāda, ka ir nepieciešams izvērtējums par pēdējo divu plānošanas periodu (2016.-2020.gadam, kā arī 2021.–2022.gadam) plānu uzdevumiem. Aicinām pārskatīt realizētās un nerealizētās iniciatīvas; no realizētajām – pārvērtēt veiksmīgās un neveiksmīgās iniciatīvas, (to ietekmi uz ēnu ekonomikas samazināšanos, definējot atdevi, ēnu samazinājuma apmēru, vai iestrādātā norma, regulējums praksē darbojas vai, gluži pretēji, nedarbojas. Piemēram, par aplokšņu algām, iespējams, kā rādītāju vērtējot attiecīgās nozares vai nodarbināto grupas algas apmēru, bet % pret tiem, kas nodrošina vidējo algu, kā arī vērtēt ietekmi uz nelegālo nodarbinātību, neuzrādītajiem ienākumiem, un ieviestos uzraudzības mehānismus). Tāpat LTRK aicina pārcelt nerealizētās iniciatīvas uz jauno Plānu, iespējams, veidojot atsevišķu sadaļu. LTRK ieskatā nav pieļaujams, ka iecerētais jaunais Plāns nākamajam periodam bez pamatotiem argumentiem ļauj atkāpties no tādu pasākumu realizācijas, par kuriem iepriekš panākta vienošanās. Vienlaikus aicinām Plānu skatīt kontekstā ar Nodokļu politikas pamatnostādnēm, primāri izstrādājot Nodokļu politikas pamatnostādnes nākošajam periodam.
2. LTRK aicina FM noteikt ambiciozākus mērķus ēnu ekonomikas ierobežošanā, jānorāda, ka 1% samazinājums 4 gadu laika posmā ir vērtējams kā ļoti niecīgs, ko būtu iespējams sasniegt neieviešot Plānā norādītos uzdevumus. Vienlaikus, LTRK izprot, ka ēnu ekonomikas ierobežošana nav vienkāršs uzdevums, tomēr aicinām šim ārkārtīgi būtiskajam jautājumam pievērst lielāku vērību un līdz ar to sasniegt augstākus mērķus.
3. LTRK uzsver uz nepieciešamību plānot un definēt konkrētus un izmērāmus sasniedzamos mērķa rādītājus (t.sk. veidu kā tas tiks mērīts), ņemot vērā esošo ēnu ekonomikas apjomu, kā arī noteikt uzraudzības mehānismus (ietverot administrēšanas izmaksas, sarežģītību) attiecīgā ēnu ekonomikas uzdevuma mazināšanai, tādējādi iespējami izvairoties no lieka birokrātiskā sloga. Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd izstrādātā Plāna struktūra ir administratīvo slogu veicinoša, nevis vērsta uz konkrētu rādītāju sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka būtiskākais apjoms ēnu ekonomikas apjomā ir aplokšņu algas – LTRK aicina fokusēties uz iniciatīvām aplokšņu algu samazināšanā, esošo resursu un datu izmantošanā un analītikā. LTRK aicina nekavējoties veikt izvērtējumu par darbaspēka nodokļu sloga ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru.
LTRK uzskata, ka būvniecībā strādājošo komersantu sniegtās informācijas apjoms un ziņu detalizācija Valsts ieņēmumu dienestam par būvobjektos nodarbinātajām personām un piesaistītajiem apakšuzņēmējiem nav paplašināma. Pieredze rāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas jau šobrīd komersantu apkopoto un iesniegto informāciju neizmanto nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā. Tādējādi komersanti nelietderīgi tērē laika un personāla resursus datu apstrādē un ievadīšanā, jo būtiskākās problēmas ar ēnu ekonomiku būvniecībā vērojamas nevies lielajos būvobjektos, bet gan mazajos būvniecības projektos.
4. VID rīcībā ir ievērojams informācijas apmērs, kas netiek izmantots un apstrādāts, lai gan šos datus būtu iespējams izmantot ēnu ekonomikas ierobežošanai. Ikgadējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešana būs administratīvais slogs fiziskām personām, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. Pirms šādas prasības ieviešanas šādu būtu jāizprot, vai VID spēs visu iesniegto informāciju pārbaudīt un pieņemt atbilstošus lēmumus, un vai administratīvais slogs būs praktiski izpildāms.
5. LTRK uzsver, ka ir jāizveido saprotams, sociāli atbildīgs, viegli administrējams mazo nodokļu režīms (LTRK un LDDK jau iepriekš sniedza priekšlikumus), kur kā galvenās prioritātes ir skaidrība, ērtums, ātrums un automātisks rīks. Jānorāda, ka, radot labvēlīgus uzņēmējdarbības vides apstākļus, tiek veicināta nodokļu nomaksa, nevis tas tiek uzskatīts par apgrūtinājumu, kā tas ir vērojams šobrīd.
6. Ir vairāki piemēri, kur saskatām nepieciešamību pēc nozaru risinājumiem – sports, ēdināšana/viesmīlība, būvniecība t.sk. mazajos/privātajos projektos, kā arī apsardze, azartspēles un citas nozares, par kurām Plānā ir paredzēti konkrēti pasākumi.
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F. Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug. Var strīdēties, kurš pētījums precīzāks, bet naudas izteiksmē tas ir ļoti būtisks apjoms, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi un godīgu konkurenci - 2021.gadā tie bija 6,6 - 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP jeb aptuveni 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu gadā.
7. Priekšlikumi būvniecības nozarei:
a) LTRK iebilst par 3.1.4. punktā norādīto – “VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20 % līdz 10 %”. Norādām, ka 20% diapazons nav saistīts ar datu ticamību, bet gan faktu, ka Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (turpmāk – EDLUS) neuzskaita darbinieku darba stundas, bet būvobjektos pavadīto laiku. Tātad šajā laikā ir iekļauti arī Darba likumā paredzētie pārtraukumi darbā, tajā skaitā pusdienu pārtraukums.
Samazinot slieksni, par kuru darba devējs ir tiesīgs samazināt EDLUS uzskaitītās darba stundas, kuras tiek izmantotas algu aprēķinos, faktiski radīs situāciju, ka darba devējam būs jāapmaksā vairāk darba stundas nekā darba ņēmējs faktiski ir nostrādājis.
Normāla darba laika ietvaros (8 darba stundas dienā) ir paredzēts 1 stundu ilgs pusdienu pārtraukums. Tātad EDLUS tiek uzskaitītas 9 stundas, ko nodarbinātais ir pavadījis būvobjektā. Šī viena stunda jau veido 11 % no uzskaitītajām stundām, kas pavadītas būvobjektā. Turklāt jāņem vērā fakts, ka nodarbinātie ierodas būvobjektā pirms noteiktā darba laika, lai pārģērbtos vai sagatavotos darbam, tāpat pēc darba beigām tie pārģērbjas vai pavada laiku būvobjektā līdz dodas prom. Attiecīgi secināms, ka pieļaujamais 20% samazinājums nav saistīts ar datu ticamību, bet objektīvu nepieciešamību darba ņēmējam spēt atskaitīt no EDLUS uzskaitītajām darba stundām to laiku, kurā darbinieks neveic darbu darba devēja uzdevumā.
Papildus tiek norādīts, ka darba devēja uzdevums ir precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādātās darba stundas, ko tas arī veic. Vienlaikus nav iebildumi par EDLUS ieviešanas sliekšņa samazināšanu (3.1.1.), lai būvobjektos, kuros darbu veic būvkomersants, tiktu izmantots EDLUS un tiktu reģistrēti visi konkrētajā būvobjektā nodarbinātie darbinieki un to pavadītais laiks būvobjektā.
b) 3.1.2. Noteikt darbu izpildes normatīvu izmaksas (1m2) LTRK norāda, ka šis būtu uzskatāms, kā nelietderīgs uzdevums, jo būvniecības izmaksas, t.sk. materiālu cenas ļoti strauji mainās.
Piemēram: Tērauda stiegras betonēšanas darbiem -
2019. gads cena bija ~ 450 Eur/tonnā;
2021. gads (Covid) cena ~ 850 Eur/tonnā;
2022.gads marts, aprīlis cena ~ 1400 Eur/tonnā;
2023.gads augusts cena bija ~ 700 Eur/tonnā.
c) 3.2.1.; 3.2.2. aicinām ieviest “burkāna“ principu, Somija jāmin, kā pozitīvs piemērs, piedāvājot iespēju, ka šie izdevumi var tikt iekļauti attaisnotajos izdevumos. Tas radītu motivāciju nevis apiet nodokļus, bet uzrādīt visus darījumus remontā un būvniecībā.
d) 3.3.2. nav saprotams pamatojums. 3.1.1.- ņemot vērā, ka pastāv ļoti augsta iespēja, ka birokrātiskās izmaksas ievērojami pārsniegs faktiskos ieguvumus.
e) 3.3.1. nav izprotama nepieciešamība būvniecības nozarei pārskatīt ģenerālvienošanos, ņemot vērā, ka galvenajam fokusam būtu jābūt uz ēnu ekonomikas cēloņiem.

8. LTRK aicina Plānā definēt sasniedzamos rādītājus un izmērāmos rezultātus – katram uzdevumam nosakot mērķi, veidu kā tiks mērīts sasniegtais rezultāts, kontroles rīkus, administratīvo un nodokļu maksātāju resursu patēriņu, tā samērīgumu pret ieguvumiem, ietekmi uz nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un atbildīgās iestādes.
Būtiski, Plānā izvairīties no formāliem, neizmērāmiem, sarežģīti administrējamiem uzdevumiem, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, nevis attiecināmi uz tiem, kas apzināti no nodokļu nomaksas izvairās.
Vienlaikus ir būtiski jāpilnveido Plāna izstrādes un uzraudzības  pārvaldība, ne tikai nodrošinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas padomes darbu Ministru prezidenta uzraudzībā, bet praksē katrai ministrijai deleģējot pārstāvi, kurš, sadarbībā ar Finanšu ministriju, ar plāna uzdevumiem pastāvīgi strādā ik dienu  – iesaistot  uzņēmēju organizācijas, nozaru pārstāvjus, attiecīgās ministrijas padotībā esošajās kontroles iestādes, sagatavo uzdevumus, izstrādā rīkus, pēc tam  tos ievieš un veic novērtēšanu. Svarīgi Plāna uzdevumu izstrādē, administrēšanā un kontrolē tieši iesaistīt arī pašvaldības, t.sk. attiecībā uz nelegālo būvniecības novēršanu un nereģistrēto uzņēmējdarbību.
9. Sadarbībā ar IeM, VP, VID, NEPLP, Finanšu nozares asociācija, “Par legālu saturu”:
Nepieciešamas reālas un aktīvas Valsts policijas struktūrvienību darbības TV programmu un audiovizuālā satura prettiesiskas izplatīšanas un lietošanas (galalietotāji) būtiskai ierobežošanai un intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Pēc tam, kad NEPLP liedza Latvijā retranslēt virkni TV programmu, tās tomēr ir pieejamas galalietotājiem nelegāli. Tāpat interneta platformās joprojām bez normatīvajos aktos noteiktas reģistrācijas un intelektuālā īpašuma īpašnieku atļaujas tiek izplatīts audiovizuālais saturs un TV programmas, ko lieto galalietotāji. Nelegālā tirgus apjoma samazināšana un pat nepieejamība palielinātu budžeta ieņēmumus no legālajiem tirgus dalībniekiem, kā arī būtiski uzlabotu informatīvās telpas aizsardzību un vērstos pret tiesisko nihilismu.
Tāpat nepieciešams nodrošināt Valsts policijas aktīvu darbu nelegālo satelītu un citu ierīču izplatības un darbības ierobežošanai. Arī šie veidi tiek prettiesiski izmantoti, lai prettiesiski piekļūtu ārvalstu (piemēram, Krievijas) audiovizuālajam saturam.
Indivīda/sabiedrības locekļu kiberdrošības paaugstināšana (risinājumi, informēšana, riski, sekas, rīki, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana), kas ir aktuāli, jo sabiedrības locekļi joprojām neprot sevi aizsargāt pat viselementārākajā veidā. Nepieciešama  iedzīvotāju vispārējās informētības palielināšana saistībā ar lielajiem krāpniecības apjomiem. Nepieciešama noziedzīgu nodarījumu šajā jomā efektīva apturēšana, izmeklēšana, vainīgo personu noskaidrošana un sodīšana, t.sk., sadarbībā ar ārvalstu tiesībsargiem.
Lai īstenotu šīs aktivitātes, ierosinām Plāna ietvaros ietvert iespējamos risinājumus:
strādāt pie attiecīgo Valsts policijas struktūrvienību darbinieku kapacitātes celšanu  un apmācības. Iespējama informācijas apmaiņa un konsultācijas ar nozaru speciālistiem,
veicināt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kas attiecīgajos jautājumos nodrošina uzraudzību (piemēram, NEPLP) un nozaru organizācijām, kas apvieno komersantus (LDDK, LTRK) vai risina specifiskus nozaru jautājumus (Finanšu nozares asociācija, “Par legālu saturu” u.c.),
sadarbību iespējams īstenot darba grupu formātā,
sadarbībā ar prokuratūras un tiesu iestādēm izveidot efektīvas vadlīnijas (uzlabot esošās), lai nodrošinātu minēto jomu lietu efektīvu  un vienveidīgu iztiesāšanu.
Sadarbībā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju:
darbaspēka nodokļu sloga mazināšana,
darbaspēka nodokļu struktūras vienkāršošana (atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma, progresivitāte, solidaritātes nodoklis),
tiesības legāli un tiešā veidā apmaksāt augstāko izglītību, papildus nepiemērojot darbaspēka nodokļus,
darba devēja apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaita samazināšana (līdzvērtīgi abu pārējo Baltijas valstu modeļiem),
tiesības turpināt saņemt darba samaksu vismaz 75% apmērā, paralēli esot bērnu kopšanas atvaļinājumā un saņemot pabalstu,
paaugstināt maksimālo apdrošināšanas polises limitu, ko darba devējs var apmaksāt darbiniekam,
tiesību normas par attālinātā darba izdevumu kompensēšanu no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumiem pārcelt uz likuma pamattekstu, izveidojot pastāvīgu tiesisko regulējumu, kā arī atkāpjoties no prasības darba devējam uzskaitīt klātienes un attālinātā darba proporciju katram darbiniekiem un secīgi – izdevumu kompensēšanas ierobežojumiem, vadoties no attālinātā darba proporcijas,
attālinātā ārvalstnieku darba regulējuma, nodokļu nomaksas principu izstrāde (piemēram, VSAOI).
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Pašvaldību savienību nepieciešams paredzēt pasākumus nelegālās būvniecības mazināšanai. Piemēram,  attiecībā uz nelegālo elektronisko sakaru tīklu jeb nelegālajiem gaisvadiem – attiecīgi nelegālās būvniecības novēršanu un tās seku operatīvu likvidēšanu, patvarīgi ierīkoto tīklu demontāžu. Šāda Plāna pasākuma īstenošanai jāpiesaista papildus resursi pašvaldībās, iespējams, daļu funkciju deleģējot ārpakalpojumu sniedzējiem. Ja nepieciešams, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāpilnveido tiesiskais regulējums, kā arī jāizstrādā vadlīnijas nelegālas būvniecības konstatēšanai un demontāžas procesam.
10. Azartspēļu nozare:
Jānorāda, ka nav veikts izvērtējums par iepriekšējā perioda Plānā noteiktajiem uzdevumiem, tādējādi, nav zināms vai plānotie rezultāti ir sasniegti. Vienlaikus norādām, ka nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvars ir ļoti tuvā korelācijā ar  kopējo nodokļu politiku azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem.
Aicinām pārskatīt iepriekšējā perioda Plānu, kur pie darāmajiem darbiem norādīta viena no problēmām azartspēļu nodokļu regulējumā - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) politika attiecībā uz azartspēļu patērētājiem. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punktu un 9. panta pirmās daļas 5. punktu laimesti no dalības azartspēlēs tiek aplikti ar IIN, no laimesta kopsummas neizdalot dalības maksu, ja tie taksācijas periodā pārsniedz 3000 eiro.
Līdz ar to IIN tiek iekasēts arī no tiem spēlētājiem, kuri taksācijas gada laikā ar savu dalību azartspēlēs ir zaudējuši lielāku summu nekā laimējuši, kā arī no tiem spēlētāju naudas līdzekļiem, kuri tiek iemaksāti izložu un azartspēļu organizētāju kontos, neveicot dalības likmes spēlē.
11. Pasažieru pārvadājumi:
Plānā nav ietverts neviens pasākums, kas paredz ēnu ekonomikas samazināšanu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru. 2023. gadā veiktajā pētījumā “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā” secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē ir ļoti augsts, pēc dažādiem vērtējumiem tas veido no 25% līdz pat 80%. Savukārt ēnu ekonomikas dēļ neiekasēto nodokļu apjoms ir līdz 12 miljoniem eiro gadā.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, aicinām Plānu papildināt ar vienkāršota nodokļu maksāšanas režīma ieviešanu.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomikas apmēru, ir nodokļu sistēma un tās sarežģītība. Saimnieciskās darbības uzsākšana ir saistīta ar būtiskiem izdevumiem, jaunu pienākumu rašanos attiecībā pret valsts iestādēm.
Potenciālie risinājumi:
Izvēloties reģistrēties kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais, pārvadātājs var izvēlēties vienkāršotu IIN maksāšanas režīmu. Pārvadātājs, saņemot licences karti - automašīnai norāda šo informāciju digitālajām platformām un VID, izmantojot EDS.
Platformas automatizēti apkopo un iesniedz informāciju VID par pārvadātājiem, kas izvēlējušies vienkāršotu IIN maksāšanas režīmu. VID izmanto no platformām saņemtos datus par autovadītāju ienākumiem un automātiski pārnes tos uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām.
Rezultātā pārvadātajiem un VID samazinās administratīvais slogs un izmaksas no nodokļu administrēšanas. Tiek veicināta VID rīcībā esošas informācijas kvalitāte, jo tiek ierobežots cilvēka kļūdas faktors, kā arī iespēja nedeklarēt ieņēmumus pilnā apmērā.
Kā veiksmīgs piemērs jānorāda vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīma izveidošana nekustamā īpašuma iznomātajiem. Izvēloties šo režīmu, saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, bet VID EDS jāiesniedz ar īrnieku noslēgtā līguma kopija. IIN ir noteikts 10% apmērā no nomas maksas. IIN maksā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju un VSAOI šajā režīmā nepiemēro. Režīms tika izveidots, lai motivētu nekustamo īpašumu izīrētājus un iznomātājus kļūt par nodokļu maksātājiem, un šīs nodokļa likmes izvēle ir kļuvusi populāra, ievērojami palielinot nodokļu apmērus no NĪ iznomāšanas

LTRK norāda, ka tuvākajā laikā priekšlikumi tiks papildināti un sniegti FM, ņemot vērā uzņēmēju aktīvo iesaisti un iniciatīvu kopējās situācijas uzlabošanā.