Atzinums

Izpildīt SR spriedumu lietā Nr.2022-05-05
 
Anotācija ir norāde uz FICIL ieteikumiem par nesamērīgi lielajām valsts nodevām un TM, izpildot ST spriedumu, to ir ņēmusi vērā un paplašinājusi skatījumu uz ST sprieduma izpildi, pieliekot klāt valsts nodevu jautājumu un daļēji arī tiesu uzdevumu jautājumu.
 
No FICIL skata punkta vērtējot grozījumos ietverto (kas paredz izpildīt SR spriedumu lietā Nr.2022-05-05) varam atbalstīt iniciatīvu. Atbalstām, ka klāt pielikts arī jautājums par valsts nodevām un daļēji arī tiesu uzdevumiem. Maksimālai valsts nodevai vajadzētu būt līdz 10 000 - 15 000 EUR. FICIL apkopoja informāciju un jau iepriekš sniedzām komentārus (līdzīga informācija ir arī anotācijā), ka Latvijā ir otrās lielākās valsts nodevas ES. Igaunijā tās ir līdz 3500 EUR un Lietuvā līdz 15 000 EUR[1]. Grozījumos (CPL 3.pielikums) max summa ir 25 000 EUR, kas ir pārāk augsta. Sākot no prasības summas 400 000 EUR sākas pārāk straujš kāpums no 8550 EUR līdz pat 25 000 EUR, ja prasība ir par 750 000 EUR. Attiecīgi, prasība ir x2, bet nodeva x3.

Ieteikums - Valsts nodevām par prasībām virs 100 000 EUR jābūt mazākām ar maksimālo nodevu 10 000 – 15 000 EUR.
 
Tāpat CPL grozījumos ir centieni ietvert arī ar lietu saistīto izdevumus (piemēram, pasta izmaksas par tiesas veiktajiem sūtījumiem). Mūsdienās pārsvarā tiek veikti sūtījumi elektroniski un sanāk, ka visās nodevās ietvertu šo izdevumu daļu arī tad, ja konkrētā lietā nav attiecīgo izdevumu. FICIL ieskatā tā nav atbilstoša pieeja un sanāk, ka solidāri visi maksā par izdevumiem.
 
Savukārt, ja tiek ietverta daļa par tiesas izdevumiem, tad ir jārisina arī jautājums par izdevumu juridiskai palīdzībai kompensācijas apmēru (CPL 44.panta pirmās daļas 1.punkts), kas šobrīd ir nesamērīgi zems (arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm). Ziemeļvalstīs un Igaunijā/Lietuvā var atgūt visas saprātīgās un pamatotās juridiskās izmaksas un tas ir praktiski vismaz 60-70% no juridisko pakalpojumu izmaksām. Faktiski lietā vinnējusī puse nevar atgūt juridiskai palīdzībai iztērētos līdzekļus saprātīgā apmērā. Tas veido daļu no tiesībām uz taisnīgu tiesu un iespējām aizstāvēties un saņemt juridisko palīdzību. Paralēli veidojas augsne ēnu ekonomikas atbalstam, jo tiesāšanās ir dārga un izmaksas nav atgūstamas. Šo jautājumu FICIL ir komentējusi jau agrāk.
 
Ieteikums – CPL grozījumos ietvert arī CPL 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto juridiskās palīdzības izdevumu summu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām.
 
Grozījumi attiecībā uz Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes lēmumiem, tostarp sekojošie:
 
Pirmkārt, tiek ieviests regulējums CPL attiecībā uz nesen (2023.gadā) Rūpnieciskā īpašuma un institūciju procedūru likumā ieviesto iespēju pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumus CPL kārtībā (līdzīgi kā blakus sūdzības iesniegšana par tiesas lēmumiem). Tam paredzēta jauna CPL 28.2 nodaļa “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana”.
 
Otrkārt, tiek izveidota jauna atsevišķa nodaļa lietām, par kurām civiltiesisks strīds izskatīts (pēc būtības) Apelācijas padomē (iepriekš iespēja iesniegt prasību tiesā par Apelācijas padomes lēmumiem bija paredzēta 30.3 nodaļā – kopā ar vienkāršotās procedūras lietām; tagad būs jauna atsevišķa nodaļa – 30.10 nodaļa “Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē”). 
 
Treškārt, CPL grozījumi paredz izmaiņas prasījuma apjomā, sniedzot tiesā prasību par Apelācijas padomes lēmumu. Līdz šim, iesniedzot tiesā prasību par Apelācijas padomes lēmumu, prasītājs var grozīt prasības pamatu vai priekšmetu līdz lietas izskatīšanas sākumam pēc būtības tiesā (piemēram, prasību paplašinot, salīdzinājumā ar strīda priekšmetu Apelācijas padomē). Grozījumi paredz, ka vairs nedrīkstēs grozīt prasības priekšmetu un pamatu, kā arī ietvert jaunus prasījumus, kas nebija ietverti iesniegumā Apelācijas padomē.
 
Komentārs: izstrādātie grozījumi ir pozitīvs solis regulējuma attīstībā un sakārtošanā attiecībā uz iespējām apstrīdēt Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes lēmumus tiesā. Tie novērš iepriekšējo juridisko neskaidrību, kas radās no atšķirīgām iespējām pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumus, līdz ar to palielinās tiesiskās sistēmas caurspīdīgums un uzticamība. Turpmāk visiem lietas dalībniekiem būs vienādas tiesības pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumus, kas nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Nošķirot rūpnieciskā īpašuma strīdu Apelācijas padomē par procesuāliem jautājumiem no civiltiesisku strīdu Apelācijas padomē apstrīdēšanas kārtību, tiek uzlabota procesuālo jautājumu izskatīšanas efektivitāte. Tāpat uzskatām, ka CPL grozījumos paredzētais ierobežojums grozīt prasības priekšmetu un pamatu tiesā lietās, kur prasība iesniegta par Apelācijas padomes lēmumu (atbilstoši Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.pantam), varētu uzlabot tiesisko noteiktību. Būtiski, ka neatkarīgi no Apelācijas padomes lēmuma un prasības par šo lēmumu tiesā iznākuma arvien saglabātos iespēja vērsties tiesā ar jaunu prasījumu par jautājumiem, kas izriet no rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām. 
 



[1] Igaunijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka 10500 EUR ir pārāk augsta summa un to nomainīja uz 3500E EUR
 

-