Atzinums

 Anotācijā minēts, ka Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiek izraudzīti mācību pasākumu vadītāji no tiesnešu un prokuroru vidus, taču tas nenozīmē, ka pasniedzēji Tieslietu akadēmijā var būt tikai tiesneši vai prokurori. Tāpat tiek minēts, ka kvalifikācijas pilnveides sistēmai jāaptver ne tikai juridisko zināšanu tēmas, bet būtisks uzsvars liekams arī uz ne-juridiskajām tēmām jeb personisko prasmju un sociālo kompetenču pilnveides jautājumiem, ētikas un vērtību izpratnes jautājumiem, kā arī attīstāms līderības potenciāls.
Ņemot vērā to, ka mācību kvalitāte un sasniegtie rezultāti ir tiešā veidā atkarīga no mācību īstenotājiem (vadītājiem), būtiski ir veidot vienotu kārtību un kritērijus mācību vadītāju izvēlē un novērtēšanā, tādēļ priekšlikums svītrot vārdus "no tiesnešu un prokuroru vidus".

-

Katras izglītības iestādes (nevajadzētu būt izņēmumam arī Tieslietu akadēmijai kā kvalifikācijas pilnveides institūcijai) svarīgs uzdevums ir nodrošināt kvalitātes vadības instrumentu (piemēram, atgriezeniskās saites nodrošināšana un rezultātu analīze, pārbaudījumu rezultātu analīze, apmeklējuma kontroles rezultāti, mācību vadītāju hospitēšanas un profesionālās pilnveides rezultātu analīze utt.)  ieviešanu, kas palīdz paskatīties uz savu darba organizāciju un mācību rezultātiem kopumā no malas. 
Tieslietu akadēmijas tālākizglītības programmas nav plānots licencēt Izglītības kvalitātes valsts dienestā, vienlaikus likumprojekts neparedz iekšēju vai ārēju mācību kvalitātes un organizācijas efektivitātes kontroles nodrošināšanu, kas varētu sekmēt iestādes virzību uz augstiem kvalitātes rādītājiem.
Priekšlikums izvērtēt iespēju Tieslietu padomes vai akadēmijas direktora atbilstošas kompetences papildināšanu.

-