Atzinums

Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA” (turpmāk – LASUA) ir iepazinusies ar tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 20 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.3. pasākuma “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē” otrās kārtas īstenošanas noteikumi”, ID Nr. 25‑TA‑1375, (turpmāk – Projekts) redakciju un izsaka savus iebildumus par to.

LASUA vēlas vērst uzmanību uz Projekta anotācijā piedāvātā risinājuma 8. punktu, kurā pausts apgalvojums, ka no atkritumiem iegūta kurināmā (turpmāk – NAIK) izmantošana reģenerācijas iekārtās rada ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. LASUA ieskatā šāds formulējums ir nepamatots un rada maldinošu priekšstatu gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā.

Praksē pierādīts, ka NAIK izmantošana modernās reģenerācijas iekārtās ar stingru emisiju kontroli un atbilstību Eiropas Savienības emisiju prasībām neizraisa paaugstinātus riskus sabiedrības veselībai vai negatīvu ietekmi uz vidi. Reģenerācijas iekārtas darbojas saskaņā ar labākajām pieejamajām metodēm, kas nodrošina augstus drošības un vides standartus, un to darbību pastāvīgi uzrauga neatkarīgas institūcijas. Turklāt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs šādas iekārtas var darboties tikai tad, ja tās nodrošina nepārtrauktu emisiju monitoringu, kas ļauj sabiedrībai un uzraugošajām iestādēm pārliecināties par to drošumu un atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Šādu risinājumu plaša un ilgtspējīga izmantošana ir pierādīta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Zviedrijā un Dānijā, kur atkritumu reģenerācijas iekārtas ne tikai ir neatņemama centralizētās siltumapgādes sistēmas daļa, bet arī tiek integrētas pilsētvidē, neradot apdraudējumu vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā NAIK sastāvā ir būtiski augstāka biomasas daļa nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa no NAIK enerģētiskā potenciāla ir atjaunīgs resurss, kas samazina kopējo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. NAIK izmantošana arī ļauj būtiski mazināt atkritumu apglabāšanu poligonos, kas savukārt ir viens no nozīmīgākajiem mērķiem, lai Latvija varētu izpildīt Eiropas Savienības prasības līdz 2035. gadam samazināt atkritumu poligonos noglabāto atkritumu apjomu līdz 10%.

Attiecīgi LASUA uzsver, ka anotācijā ietvertais vērtējums par NAIK potenciāli ilgtermiņā bīstamu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību neatspoguļo faktisko situāciju un neatbilst starptautiskajai praksei. Šāda argumentācija var radīt nepareizu izpratni sabiedrībā par NAIK kā resursu un tā izmantošanas iespējām.

Ievērojot iepriekš minēto ar mērķi novērst nepareizo interpretāciju par NAIK reģenerācijas iekārtām, LASUA aicina Klimata un enerģētikas ministriju precizēt Projekta anotāciju, ņemot vērā šajā atzinumā norādītos faktus, un ietverot tajā objektīvu, zinātniski pamatotu informāciju par NAIK, kas atbilstu Eiropas Savienības regulējumam un faktiskai situācijai saistībā ar NAIK reģenerācijas iekārtu darbību.

-