Atzinums

Saistībā ar izziņas 13. punktā ietverto iebildumu lūdzam izvērtēt un, ja uz likumprojekta pamata izdotajos noteikumos paredzēts regulēt (ieviest) arī izslēgšanas noteikumus (kritērijus), piemēram, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 136. panta, lūdzam attiecīgu regulējumu ietvert likumprojektā, nevis Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši papildinot likumprojekta 11. pantu.

-

Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas izziņā sniegto informāciju, ka Sociālo klimata fonda plāna pasākumu un aktivitāšu īstenošanai plānots apstrādāt arī personas datus, aicinām likumprojektā iekļaut atbilstošās tiesību normas un aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšsadaļu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 3. punktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, apstrādes tiesiskais pamats, nolūks un apstrādājamās datu kategorijas jānorāda tiesību aktā. Turklāt, ievērojot, ka personas datu apstrāde ir personas tiesību uz datu aizsardzību ierobežojums, iepriekšminētie noteikumi ir nosakāmi likumā.  

-

Vēršam uzmanību uz to, ka valsts pārvaldes uzdevumu var deleģēt privātpersonai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajai kārtībai. Tā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajā daļā noteiktajam publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Savukārt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai. Konkrētu padotības formu un saturu nosaka, ņemot vērā deleģēto pārvaldes uzdevumu saturu un citus apsvērumus. Pilnvarotā persona, kurai ir deleģētas tiesības izdot administratīvos aktus, atrodas funkcionālā pakļautībā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Pilnvarotā persona un iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.
Savukārt likumprojekta 14. panta sestā daļa noteic, ka attiecībā uz šā panta piektajā daļā minēto uzdevumu izpildi Ministru kabineta noteiktā institūcija atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
Turklāt likumprojekta anotācijā nav informācijas par iepriekš minēto regulējumu, t.sk., nav informācijas par attiecīgo lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto regulējumu un anotācijā ietverto informāciju.
Iepriekš minētais attiecas arī uz likumprojekta 17. pantu.
 

-

Saistībā ar izziņas 41. punktā minēto lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju par likumprojekta informatīvās atsauces 1.,4. un 5. punktā minētajās direktīvās ietverto prasību pārņemšanu likumprojektā, kā arī lūdzam informāciju par visu anotācijas 5. sadaļā minēto direktīvu prasību pārņemšanu atspoguļot detalizācijas pakāpē, kā bija paredzēts likumprojekta "Klimata likums" (21-TA-62) anotācijas 5. sadaļā. Tostarp lūdzam arī norādīt, kā paredzēts pārņemt pārējās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību, prasības.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Tieslietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci noteic Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" (turpmāk – Tieslietu ministrijas nolikums). Atbilstoši Tieslietu ministrijas nolikuma 1. punktam Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās Tieslietu ministrijas nolikumā minētajās valsts politikas jomās.
Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, kādai Tieslietu ministrijas nolikumā noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei atbilst likumprojekta 7. panta pirmajā daļā minētais uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju (un citām ministrijām)  sagatavot Eiropas Parlamenta un Padomes  2021. gada 30. jūnija (ES) Regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999, 5. panta 4. punktā noteikto nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām iltermiņa attīstības plānošanas dokumentu desmit gadu perspektīvā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, izslēdzot norādi uz Tieslietu ministriju, vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Latvijas Republikas Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības.
Līdz ar to gadījumā, ja, piemēram, būs nepieciešams atcelt lēmumu par finansējuma piešķiršanu, nepieciešams attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likumā ir paredzēta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos nevar noteikt citādākus lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas nosacījumus, un šis regulējums būtu izslēdzams no Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 11. panta otrās daļas 8. punktā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.
Iepriekš minētais attiecas arī uz likumprojekta 14. panta piektās daļas 1. punktu un septītās daļas 2. punktu, kā arī 17. panta otro daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka norāde par normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, tādēļ lūdzam to precizēt. Ja ar to domāts Elektronisko dokumentu likums, lūdzam norādīt uz normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem v.tml.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojekta 22. un 23. pantā izslēgt atsauces uz vadlīnijām. Norādām, ka minēto vadlīniju izmantošanas nolūks izriet jau no likumprojekta 21. pantā paredzētā vadlīniju sagatavošanas mērķa.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz likuma “Par piesārņojumu” spēka zaudēšanu (to paredz likumprojekts "Piesārņojošo darbību likums" (21-TA-1169), kas turklāt stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā), lūdzam izvērtēt un, piemēram, likumprojekta Pārejas noteikumu 8. punktā nodrošināt, ka likumprojekta 14. panta septītās daļas 1. punkts un 17. panta pirmā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Piesārņojošo darbību likumu, tādējādi nedublējot attiecīgo pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Attiecīgā gadījumā lūdzam arī izslēgt pārejas noteikumu 9. punktu.

-

Lūdzam kā deklaratīvu izslēgt norādi "(brīvprātīgās oglekļa sertifikācijas tehniskie noteikumi ES līmenī vēl nav izstrādāti)".

-