Atzinums

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas iespējas un kārtību visā ES noteic Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula).
 
Atbilstoši Regulas 60.pantam kriptoaktīvu pakalpojumus var sniegt tostarp tradicionālās kredītiestādes. Lai to darītu tradicionālajai kredītiestādei ir jāizpilda paziņošanas pienākums, proti jāsniedz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu uzraugošajai iestādei (Latvijā – Latvijas Bankai) Regulas 60.panta 7.punktā noteiktā informācija. Uzraugošā iestāde izvērtē sniegto informāciju un, ja tā ir nepilnīga, tad prasa iesniegt papildus informāciju. Kredītiestāde nedrīkst uzsākt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kamēr paziņojums ir nepilnīgs. No minētā secināms, ka, lai gan arī tradicionālām kredītiestādēm ir jāievēro noteikta kārtība, lai varētu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, tomēr šī kārtība ir ievērojami atvieglota, salīdzinot ar citiem subjektiem, kas vēlas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, jo nav nepieciešama papildu atļauja.
 
Tā kā specializētās kredītiestādes neatbilst Regulā lietotajam tradicionālās “kredītiestādes” jēdzienam, secināms, ka tās nevarētu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, tikai izpildot Regulas 60. pantā ietverto atviegloto kārtību.
 
Vienlaikus konstatējams, ka Regula neparedz noteikta tipa subjektiem aizliegumu saņemt atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus. Tostarp nav noteikti tieši aizliegumi attiecībā uz kādām noteikta tipa finanšu iestādēm.
 
Tajā pašā laikā Regulas 62.pantā paredzēta kārtība, kādā jebkura juridiska persona vai tamlīdzīgi subjekti var iegūt atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus. Neapšaubāmi, atļaujas saņemšanas process ir komplicēts un izvirza augstas prasības pieteicējam, tostarp nodrošināt pietiekamu prudenciālo prasību izpildi, izveidot pienācīgu pārvaldību, risku pārvaldību. Uzraugošā iestāde (Latvijas Banka) minētā procesa gaitā pārliecinās par pieteicēja spēju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, t.sk. pārvaldīt ar to saistītos riskus, arī kontekstā ar citiem pakalpojumiem, ko pieteicējs jau sniedz.
 
Ņemot vērā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izvirzītās prasības, kā arī sarežģīto licencēšanas procesu, daļa subjektu, kas vēlas iegūt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju, šādu atļauju tomēr nesaņems. Iespējams, noteiktās situācijās tāpēc, ka uzraugošā iestāde secinās, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana nav savienojama ar subjekta jau sniegtajiem citiem finanšu pakalpojumiem.
 
Proti, to, lai noteikti finanšu sektora dalībnieki praksē nevarētu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, jo tas varētu radīt nepārvaldāmus riskus, kas minēti likumprojekta anotācijā, nodrošina jau esošais Regulas regulējums, kuru Latvijā, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā noteikto, praksē iedzīvina Latvijas Banka.
 
Ņemot vērā minēto, kā arī ES tiesību aktu hierarhisko pārākumu pār nacionālā līmeņa tiesību aktiem, nav pamata noteikt specifisku liegumu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus kāda tipa subjektiem, šai gadījumā – specializētajām kredītiestādēm – Latvijas nacionālajā regulējumā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu piedāvātajā redakcijā, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktu regulējumam.
 

73) specializētā kredītiestāde — kredītiestāde, kura sniedz šā likuma 1. panta pirmās daļas 4. punktā  minētos finanšu pakalpojumus, izņemot uzticības operācijas (trastus) un kriptoaktīvu pakalpojumus (ja nav saņemta atsevišķa atļauja kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai uz Regulas Nr. 2023/1114 62.pantā noteiktā pieteikuma pamata), un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā principa vai nodarbinātības principa vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;
2) finanšu pakalpojumu sniegšana tikai digitālā formā;
3) biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauns vai būtiski uzlabots finanšu pakalpojums.