Atzinums

Projekta ID
22-TA-3354
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
01.02.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Iebilstam pret pašreizējo 2.5.1 redakciju, jo tā nav izpildāma dažos specifiskos gadījumos.
Lūdzam precizēt redakciju.
Piedāvātā redakcija
2.5.1 informācijas sistēmas darbināšanai primāri izmanto informācijas tehnoloģiju infrastruktūras koplietošanas pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad nav pieejami konkrētās sistēmas darbību reglamentējošiem ārējiem normatīviem aktiem un standartiem atbilstoši informācijas tehnoloģiju infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi;
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Līdzšinējā pieredze liecina, ka nav iespējama objektīva, uz prognozējamiem faktiem balstīta informācijas sistēmas dzīvescikla ilguma prognozēšana. Tāpat nav prognozējams arī nākotnē pieejamais finansējums, izmaiņas iestādei noteiktajās funkcijās, kas ietekmē nepieciešamības ieviest izmaiņas attiecīgajā informācijas sistēmā un izmaiņas augstākā līmeņa normatīvajos aktos, kas ietekmē informācijas sistēmā veidojamo funkcionalitāti (piemēram - nodokļu politika). Līdz ar to, lai nodrošinātu objektīvu un uz vienotiem principiem balstītu ekonomisko apsvērumu izvērtēšanu, apstiprinot šos Ministru kabineta noteikumus jānosaka arī uzdevums un termiņš ekonomisko apsvērumu metodikas izstrādei.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Tekstā norādīts:"Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību   239. punktā noteikts datu atvērtības princips – “atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato”.
Izņēmumu prasības neizpildei var pamatot, ja potenciālo informācijas sistēmu izstrādes izmaksas sadārdzinās un tiek konstatēts, ka tas nedod ietaupījumu visā informācijas sistēmas dzīvesciklā."

Atvērto datu pieejamība pati par sevi nenodrošina ietaupījumu informācijas sistēmas dzīvesciklā. Vienīgais iespējamais scenārijs, kurš radītu priekšnoteikumus resursu ietaupījumam sistēmas dzīvescikla laikā, ir pieņēmums, ka šie atvērtie dati varētu tikt izmantoti tam, lai cita informācijas sistēma šos datus varētu iegūt un tādējādi nebūtu nepieciešama integrācijas risinājuma izveide. Šāds pieņēmums ir patiess tikai īpašās izņēmuma situācijās. Paša risinājuma izstrāde atvērto datu sagatavošanai nozīmē papildus izmaksas risinājuma  izstrādes procesā, kas dinamiski mainīgu, kombinētu, liela apjoma datu gadījumā var būt būtiskas.

Nepieciešams  precizēt formulējumu kuros gadījumos pieļaujami izņēmumi.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Jāprecizē teksta daļa "2021.gada 1.janvārī stājies spēkā likums “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, nosakot no 2023. gada 1. janvāra, ", jo atbilstoši grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, norādītais termiņš ir mainīts.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Norādīts, ka "Realizējot jaunu informācijas sistēmu izstrādes projektus, ir nepieciešams pamatojums, ja atvērtā koda risinājumu nav iespējams izmantot, piemēram, ja alternatīvais risinājums visas informācijas sistēmas dzīvescikla laikā ir saimnieciski izdevīgāks.".
Līdzšinējā pieredze liecina, ka nav iespējama objektīva, uz prognozējamiem faktiem balstīta informacijas sistēmas dzīvescikla ilguma prognozēšana. Tāpat nav prognozējams arī nākotnē pieejamais finansējums, izmaiņas iestādei noteiktajās funkcijās, kas ietekmē nepieciešamības ieviest izmaiņas attiecīgajā informācijas sistēmā un izmaiņas augstākā līmeņa normatīvajos aktos, kas ietekmē informācijas sistēmā veidojamo funkcionalitāti (piemēram - nodokļu politika). Līdz ar to, lai nodrošinātu objektīvu un uz vienotiem principiem balstītu ekonomisko apsvērumu izvērtēšanu, apstiprinot šos Ministru kabineta noteikumus jānosaka arī termiņš ekonomisko apsvērumu novērtēšanas metodikas izstrādei.
 
Piedāvātā redakcija
Papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā iekļaut uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt ekonomisko apsvērumu novērtēšanas metodiku.
6.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas punkta “Cita informācija” pirmās rindkopas pirmajā teikumā norādīto, jo noteikumu projekts attiecas uz plašāku informācijas sistēmu loku nekā tikai tām, kas attīstītas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī papildināt informāciju, ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļā norādīto, ka noteikumu projekts izvirza prasības informācijas sistēmu, kurām jau ir pieejams Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts budžeta finansējums.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Visticamāk - tekstā nepieciešami gramatiski precizējumi:
1. teksts "atvasinātajām publiskajam personām" jālabo uz "atvasinātajām publiskajām personām";
2. teksts "izmantots nodrošināt vai vismaz tuvināt informācijas sistēmas atbilstību šajā noteikumu projektā definētajām prasībām un attīstīties nākotnē virzienā, kas nodrošinās optimālas izmaksas visā dzīves ciklā kopumā" jālabo uz "izmantots, lai nodrošinātu vai vismaz tuvinātu informācijas sistēmas atbilstību šajā noteikumu projektā definētajām prasībām un attīstītos nākotnē virzienā, kas nodrošinās optimālas izmaksas visā dzīves ciklā kopumā";
3. pie uzskaitījuma "Noteikumu projekts informācijas sistēmām izvirza šādas prasības:" jāprecizē pieturzīmes apakšpunktu beigās;
4. teksts "pieejama, strukturēta" jālabo uz "pieejama strukturēta";
5. teksts "līmeņa pazemināšanas riskus ir pieļaujami" jālabo uz "līmeņa pazemināšanas riskus, ir pieļaujami".
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Formulējums "Lai datus varētu jēgpilni savienot, informācijas sistēmās pēc iespējas nepieciešams izmantot vienotas klasifikācijas datus grupēšanai, taču prakse liecina, ka standarta klasifikāciju vietā tiek izgudroti patvaļīgi grupējumi." nav viennozīmīgs. Nav skaidrs kas domāts ar "vienotas klasifikācijas datu grupēšanu".
 
Piedāvātā redakcija
... informācijas sistēmās datu grupēšanai pēc iespējas nepieciešams izmantot vienotus datu klasifikatorus