Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta atbildes vēstules projekts “Par prokurora protesta izskatīšanu pārbaudes lietā Nr. 131.4003/2025/338” (turpmāk – vēstules projekts) un par to izsakām šādu viedokli.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka prokuratūra atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros un tās uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. Likuma un citu ārējo normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā Prokuratūras likuma 17. panta otrās daļas 2. punkts un 19. pants kā prokurora reaģēšanas līdzekli paredz prokurora protestu. Vienlaikus Prokuratūras likuma 19. panta trešā daļa paredz, ja protests tiek nepamatoti noraidīts vai uz to netiek sniegta atbilde, prokurors ir tiesīgs mēneša laikā no protesta izskatīšanas termiņa beigām griezties tiesā ar pieteikumu par nelikumīgā akta atcelšanu un par atbildīgās personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Tādējādi prokuroram ar likumu ir noteikta precīzi definēta kompetence likumpārkāpuma pārtraukšanā un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanā.
Šajā gadījumā ģenerālprokurora noprotestētie tiesību akti jau ir zaudējuši spēku ar to izpildīšanas brīdi, Ģenerālprokuratūras minētie likumpārkāpumi ir pabeigti un lēmumi ir izpildīti. Līdz ar to ir vērtējamas šādu lēmumu atcelšanas vai grozīšanas iespējas. Tā kā Ministru kabineta sēdes protokollēmumi fiksē Ministru kabineta sēdē nolemto, līdzšinējā praksē šādi tiesību akti nav tikuši atcelti vai grozīti, bet gadījumos, kad nepieciešami turpmāki lēmumi par iepriekš lemto, tiek pieņemti attiecīgi jauni Ministru kabineta protokollēmumi.
Tāpat arī vēršam uzmanību, ka institūciju kardināli atšķirīgie viedokļi par Ministru kabineta tiesībām lemt jautājumus par valsts kapitālsabiedrībām, visdrīzāk norāda uz nepieciešamību izvērtēt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējuma pilnveides iespējas, paredzot skaidru un nepārprotamu regulējumu, kādu kapitālsabiedrību kompetencē esošu jautājumu izlemšanu Ministru kabinets var pārņemt. Nebūtu vēlama ilgstoša neskaidrība par Ministru kabineta pilnvarām šajos jautājumos. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr.358 “Valsts kancelejas nolikums” 3.3. un 3.5. apakšpunktam valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politika ir Valsts kancelejas kompetencē.
Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos un neapdraudētu Ministru kabineta lemtspēju, būtu arī svarīgi apzināties, ka par patiesas, pilnīgas un faktiskajai situācijai atbilstošas informācijas sniegšanu ir atbildīgs lēmuma projekta vai cita dokumenta iesniedzējs. Diskusijas var notikt par tiesību normu interpretācijām un piemērošanu, bet ne par informācijas patiesumu, jo nepilnīgas informācijas gadījumā Ministru kabineta darbs un lēmumu pieņemšanas iespējas ir būtiski ierobežotas.
Papildus vēršam uzmanību, ka ģenerālprokurora protestā un Zemkopības ministrijas vēstulē minētie komercdarbības atbalsta pārkāpumi ir Finanšu ministrijas kompetencē atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 5.1. apakšpunktam.
 

-